21.aprīlis 2009
12:55

22 gadus vecais hokejists Mārtiņš Karsums šogad veiksmīgi ticis pie spēlēšanas NHL Tampabejas Lightning sastāvā. Latvijā gan viņš parādās reti, taču tad ar baudu notiesā mammas gatavotās kotletes un rosolu

2006. gada pavasarī Karsums uz trim gadiem noslēdza līgumu ar Nacionālās hokeja līgas (NHL) klubu Bostonas Bruins, taču līdz aizvadītajai ziemai latvietis spēlēja tā fārmklubā — AHL līgas komandā Providensas Bruins. Pavisam nesen Karsumu aizmainīja uz Tampabejas Lightning un latvietis šosezon aizvadījis 24 NHL spēles, gūstot sešus rezultativitātes punktus. Mārtiņš jau vairākus gadus dzīvo ASV kopā ar draudzeni Baibu Ķilkuti un atstāj dzīvespriecīga un aktīva puiša iespaidu. Turklāt ir viens no retajiem sportistiem, kuram vārdi no mutes nav jāvelk ar stangām laukā.

Sapnis par suņuku

Spēlējot AHL klubā Karsums īrēja divistabu dzīvokli Providensas centrā. „Nekā īpaša jau nav, bet mums ar Baibu pietiek. Pērn bijām noskatījuši mitekli ārpus pilsētas, taču pārcēlāmies atpakaļ uz centru — tā ērtāk,” vēl pirms nokļūšanas Tampā „Kas Jauns” stāstīja hokejists, un viņa draudzene piebilda: „Visur var aiziet ar kājām, vairs neesmu atkarīga no tā, vai Mārtiņš varēs iedot man mašīnu vai ne.” Auto viņiem abiem ir viens — ērts un ietilpīgs Infinity džips.
Nu jau četrus gadus Baiba pavada Mārtiņu viņa hokejista gaitās un dzīvo Amerikā. Meitene stāsta, ka būt par hokejista draudzeni nemaz nav tik viegli — jāatsakās no pašas interesēm, vaļaspriekiem, dzīve jāpakārto mīļotajam puisim un viņa profesijai. „Bet, no otras puses, domāju, ka abiem būtu daudz, daudz grūtāk, ja dzīvotu atsevišķi, katrs savā pasaules malā.”
Baiba jau ir pieradusi pie šādas dzīves un ir samierinājusies arī ar vientulību, kāda iestājas pāris reižu gadā, kad Mārtiņš ar komandu dodas ilgākos izbraucienos. Ko tad viņa dara? Vai nav kāds suņuks, kas kliedētu vientulību un garlaicību? „Es jau gadiem par to raudu. Katros svētkos gaidu, ka varbūt šoreiz man to uzdāvinās,” vēl šoziem par četrkājaino draugu sapņoja Baiba.
Ikdienā Mārtiņš ar Baibu nav mājās sēdētāji. No spēlēm un treniņiem brīvajā laikā viņi labprāt kaut kur dodas — vai uz iepirkšanās centru tāpat vien pastaigāt, vai uz kino, vai arī spēlēt boulingu, ko pēdējā laikā īpaši iecienījuši. „Spēlējam vairākas reizes nedēļā. Rezultāti vēl nav tie augstākie — tuvu 200 punktiem esmu ticis,” atklāja hokejists un piebilst, ka patīkot arī golfs, taču tam neatliekot laika.
Mārtiņš labprāt arī dodas makšķerēt — tas ir viņa lielākais hobijs. Vasarās, esot Latvijā laukos Limbažu pusē, viņš ar brāli vai katru rītu agri ceļas, lai ietu uz ezeru zivis ķert. Kāds bijis loms? „Tukšā! Kāds asarītis, raudiņa ir gadījusies,” gardis smejoties neslēpa hokejists, sakot, ka aizvadītajā gadā viņš makšķerējis arī Amerikā — pie Providensas esot kāda upīte, kurā ķertas foreles.
Tagad gan Mārtiņam un Baibai nav īstas skaidrības, kur nu būs viņu mājas. Vēl pirms došanās Latvijas izlases sastāvā uz Pasaules čempionātu Mārtiņš cītīgi izvācās no dzīvokļa Providensā, bet tikmēr Baiba kārtoja eksāmenus augstskolā Turība. Tā kā nav skaidrības, kur Karsums spēlēs nākamsezon un līdz ar to – kur nāksies dzīvot un pārvest visu iedzīvi, tad uz vasaru visa mantība noglabāta īrētā noliktavā.

Kā hokejista trenere

Mārtiņa draudzene ir kaislīga hokeja fane, un, kā Mārtiņš saka, viena no retajām hokejistu meitenēm, kura kaut ko saprotot no hokeja. „Es uz spēlēm eju, lai fanotu, bet pārējām hokejistu sievām un draudzenēm tā ir kārtējā izdevība satikties un paklačoties. Viņām neinteresē hokejs. Par laimi, Bruins komandā kādam somu hokejistam bija draudzene, kura arī aktīvi sekoja līdzi spēlei, tāpēc tad man bija kompānija — abas ar somieti tribīnēs lecām kājas, kliedzām, atbalstījām, kamēr pārējās tikai pļāpāja,” atzinās Baiba.
Mārtiņš neslēpj, ka Baiba tik tiešām saprotot hokeju. Tikai no tā klapatas vien esot. „Pēc spēlēm viņa analizē manu spēli un audzina — „kāpēc nemetu pa vārtiem?”, „kāpēc neiedevu piespēli?”, „kāpēc tobrīd nedarīju tā?”” Visu laiku pārmet. Gluži kā otrs treneris. Nav miera — treniņos mani māca, pārnāku mājās — atkal tas pats!”
„Un tad Mārtiņš sadusmojas un dod man pretī: „Varbūt pati ej spēlēt hokeju, ja jau tik gudra esi!”,” teic Baiba un atzīst, ka arī viņas mamma ir kaislīga hokeja pārzinātāja — seko visam līdzi, zina hokejistu statistiku, sazinās ar Mārtiņa vecākiem, apspriež spēles.
„Jā, jā! Viņi visi — mani vecāki, Baiba, Baibas vecāki — varētu būt treneri. Tādi spečuki hokejā, ka nenāc ne tuvumā!” pasmaidot teic Mārtiņš un kā īsts džentlmenis piebilst: „Bet neko darīt. Ar to jāsamierinās, padomos jāklausās. Un, starp citu, ir arī lietas, kurās Baibai ir taisnība, un padoms bijis vietā! Pilnīgi nopietni.”
„Oi, paldies! Parasti jau Mārtiņš neko tādu nesaka,” izbrīnīta par mīļotā atzinīgajiem vārdiem ir Baiba.

Visi gaida kāzas

Mārtiņš un Baiba iepazinās pirms sešiem gadiem, un pirmajā tikšanās reizē viens otram pat nepatika. Baiba bijusi hokejista Oskara Bārtuļa skolasbiedrene, un kādā no kopējo draugu piknikiem tad abi satikušies.
„Tā noteikti nebija mīlestība ne no pirmā un pat ne no trešā skatiena. Man viņš nepatika!” tagad smej Baiba un Mārtiņš turpina: „Man arī sākotnēji Baiba nepatika. Viņa man likās tāda, nu... nezinu. To pašu draugu kompānijā satikāmies vēl pāris reizes, un tā nu mēs esam kopā. Ilgi saņēmos, lai Baibu uzaicinātu uz pirmo randiņu. Baidījos, vai nedabūšu kurvīti.”
Un kā ar precēšanos? „Mums jau visu laiku visi jautā — kad tad beidzot būs kāzas? Pat mans hokeja aģents, uzzinot, ka tagad braukšu uz Latviju, vaicāja, vai svinēšu kāzas. Bet nav jau laika — jāspēlē hokejs,” – tā Latvijas izlases olimpiskā kvalifikācijas turnīra laikā teica Karsums.

Mammas ņammas

Lai arī nu jau daudzus gadus nodzīvojis Amerikā, Karsums sevi saista tikai un vienīgi ar Latviju. „Nespēju iedomāties, ka varētu palikt dzīvot Amerikā. Esmu bijis un vienmēr būšu latvietis. Man Latvija ir vismīļākā vieta,” patriotisks ir Mārtiņš.
Hokejists teic, ka, dzīvojot Amerikā, ir noguris no turienes pārtikas, tāpēc ar nepacietību gaida iespēju atbraukt uz Latviju. „Amerikā tie hamburgeri jau man ir apnikuši. Par laimi, Baiba labi gatavo, cenšamies ēst veselīgu pārtiku.”
Esot Amerikā, Baiba mīļoto lutina ar biešu zupu, rasolu. „Kad Mārtiņš spēlēja Bostonā, atradām krievu veikalu. Tā gan bija laime — nezināju, ko ķert, ko grābt! Biezpiena sieriņi Kārums, cepumi Selga, vafeļu tortes, kvass, Laimas šokolāde...” ar uguntiņu acīs atceras Baiba, un Mārtiņš piebilst: „Abi bijām starā. Vairākas dienas ēdām kā cūkas!”
Tāda pati izēšanās Mārtiņam un Baibai bijusi šoziem, kad Karsums ieradās Latvijā palīdzēt izlases olimpiskajā atlases turnīrā. Mārtiņa mamma bija sarūpējusi pamatīgu savu dzimšanas dienas cienastu. „Kotletes, karbonādes, rasols... Sapnis! Nebūtu jāsatiekas ar draugiem, no mājas ārā neietu un visu laiku ēstu un ēstu. Ceru, ka pa šīm dienām nepieņemšos svarā un lēnāks hokeja laukumā nekļūšu,” tad smejās Karsums.

Hokejs kā dzīve

Hokeju Mārtiņš Karsums spēlē no trīsarpus gadu vecuma — kā mazo puiškānu tētis aizvedis uz treniņiem, tā iepaticies. „Hokejā man patīk viss. Tā ir mana dzīve. Es pat iedomāties nevaru, kas es būtu, ja nebūtu hokeja. Viss, kas saistīts ar hokeju, ir domāts man,” atzīst Karsums, sakot, ka bērnībā viņš krājis arī slavenu hokejistu fotogrāfijas.
„Kaut kur mājās tās mētājas,” uz draudzenes jautājumu, vai kolekcija vēl ir saglabājusies, atbild Mārtiņš, kurš šoziem kā viena no AHL lielākajām zvaigznēm jau pats bija uz sportistu kartītēm. „Jā, toreiz man pat prātā neienāca, ka man pašam būs sava kartīte, ka tikšu tik tālu,” aizdomājas puisis.
Tāpat viņš bērnībā īsti necerēja, ka varētu reiz spēlēt Latvijas izlasē. „Tas ir milzu gods. Nu man tāda iespēja ir,” ar mirdzošām acīm aizdomājas Karsums. Pasaules čempionātā Šveicē viņš Latvijas izlasē spēlēs trešo reizi un, kad pērn Mārtiņam radās izdevība palīdzēt komandai pasaules čempionātā pēdējās divās spēlēs, viņš tajās guva vārtus un rezultatīvi piespēlēja.

Juris Vaidakovs/Foto: Juris Vaidakovs, no Mārtiņa Karsuma arhīva