16.jūlijs 2009
14:11

Pasaules seksuālo minoritāšu sporta spēlēs jūlija beigās Kopenhāgenā mūsu valsti pārstāvēs sieviešu basketbola komanda. Basketbolistes ampluā startēs arī Sidnejas olimpisko spēļu dalībniece, septiņcīņniece Līga Kļaviņa.

Līga, Evita, Sandija, Inga, Inese, Arnita, Iveta un Ildze ir astoņas sportiskas, draudzīgas un atsaucīgas meitenes, kas jau pusgadu divas reizes nedēļā cītīgi gatavojas dalībai "World Outgames" jeb Pasaules seksuālo minoritāšu sporta spēlēs. Basketbols jau sen visām ir hobijs, un Kopenhāgenā viņas cīnīsies Lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu (LGBT) un viņu draugu apvienības "Mozaīka" komandas sastāvā. Meitenes labprāt piekrīt arī sarunai ar kasjauns.lv, vienīgā nianse – lūgums, lai intervijā nepiedalās fotogrāfs. Uz piedāvājumu iepazīties un nosaukt vārdus dažas minstinās. Evita: „Ir briesmīgi, ja ir 2009. gads, bet cilvēkam jābaidās atklāt savs vārds.” Lai tikai neturētu aizdomās, ka viņa seksuālā orientācija atšķiras no vairākuma.
Starp citu, smieklīgi domāt, ka komandā visas meitenes ir lesbietes. Uz kasjauns.lv jautājumu, vai tā ir, no viņu puses skan konkrēta atbilde: „Nē!”

„Re, re, kur jūsu meita!”
Bijusī vieglatlēte Līga Kļaviņa (29) un juriste Evita Goša (29) jau četrus gadus dzīvo neslēpjoties. 2005. gadā viņas salaulāja mācītājs Māris Sants. Ko Latvijā nozīmē būt atklāti homoseksuālam pārim, abas nenogurstoši skaidrojušas gan presē, gan individuālās sarunās, cerot, ka sabiedrība ar laiku kļūs iecietīgāka. „Tas ir prasījis daudz enerģijas,” sarunā ar kasjauns.lv atzīst Līga, 2001. gada U–23 Eiropas čempione un Latvijas rekordiste septiņcīņā. Tomēr misijas apziņa neļauj nolaist rokas – Evita ir aktīva cilvēktiesību aizstāve, arī Līga iesaistās dažādās sociālās aktivitātēs.
Pārējo meiteņu dzīvesstāsti ir dažādi – citām ir bērni, kāda bijusi precējusies ar vīrieti, tomēr atklāti par savu dzīvi nevēlas runāt. Vairākas baidās pazaudēt darbu – ka priekšnieks izrādīsies homofobs un atlaidīs. Cita atzīst, ka darba zaudēšana viņu neuztrauc. „Ja izrādīsies, ka darba devējam mana seksualitāte ir svarīgāka par profesionālajām spējām, tāds darbs man nav vajadzīgs,” viņa teic, jo zina, ka darbu ar savu juristes izglītību un pieredzi atradīs. Lielākā sāpe esot par vecākiem, kuri dzīvo mazpilsētā, un dabiska ir vēlme pasargāt ģimeni no baumām un intrigām. Viņa negribētu piedzīvot situāciju, kad kaimiņi mammai un tētim nāk klāt mazpilsētā uz ielas un rāda žurnālu: „Re, re, kur jūsu meita.”
Dažām brīdis, kad viņas par savu orientāciju pastāstīs vecākiem un uzzinās viņu reakciju, vēl tikai priekšā. Citas to jau izdarījušas. Arnitas (30) mātei un tēvam meitas dzīve kopā ar sievieti joprojām šķiet nepieņemama, savukārt viņas draudzenei Inesei (32) ir paveicies ar lieliski saprotošu mammu. Ineses brālis ir pārliecināts krišnaīts, bet pati Inese – ekstrēmo sporta veidu piekritēja, un viņu mamma smejoties jau atmetusi ar roku domai par jaukšanos savu bērnu dzīvē.

Inese (no labās), Arnita un abu komandas biedrenes svin draudzīgu uzvaru šopavasar Piedzīvojumu dienā.

Sports kā dzīvesveids
Daudzām komandas meitenēm sports ir gan dzīvesveids, gan arī darbs. Olimpiete Līga Kļaviņa profesionālo vieglatlētes karjeru jau beigusi veselības sarežģījumu dēļ. Taču sports joprojām ir viņas ikdiena – Līga daudzus gadus studējusi Amerikā un šobrīd Rīgā strādā par fizioterapeiti un fiziskās sagatavotības treneri. Pagājušajā sezonā Kļaviņa bija U–18 vīriešu basketbola izlases fizioterapeite. „Ja darbs te ir, dzīvoju Latvijā,” viņa saka.
Līga nav vienīgā sporta profesionāle komandā – Iveta Rodze (43) ir bijusī vieglatlēte, patlaban florbola trenere. Viņa jau astoņus gadus dzīvo ārzemēs un pāris dienas pēc atgriešanās no Kopenhāgenas dosies uz Šveici, lai turpinātu trenēt florbolistus.
Inga (27) strādā bankā, savas darbavietas komandā skrējusi pusmaratonu Rīgas maratonā.
Ekstrēmo sporta veidu piekritēja Inese sevi sauc par tūrisma brīvmākslinieci, kam īpaši tuvs orientēšanās sports un piedzīvojumu sacensības. Pašas organizētajā tūrisma braucienā uz Krimu viņa iepazinusies ar draudzeni Arnitu – sporta pedagoģi pēc profesijas un muzeja speciālisti pēc aicinājuma. Basketbols abām ir kopējs hobijs, bet Arnitas sirdsprieks jau ilgus gadus ir arī administratores pienākumi neatkarīgajā teātrī "Skatuve". 2000. gadā Arnita ievēlēta arī Latvijas Olimpiskās akadēmijas Senātā, kur darbojas joprojām.

Basketbols jāspēlē ar prieku
Kasjauns.lv bija iespēja piedalīties vienā no pēdējiem treniņiem pirms došanās uz Kopenhāgenu. Lai laukumā būtu pilnas divas komandas (piecas plus piecas spēlētājas), kopā ar Kopenhāgenas braucējām trenējās arī Aija un Arta.
„Basketbols ir jāspēlē ar prieku,” saka komandas kapteine Sandija (29), un meitenes tā arī dara. Kaut arī lielie mači jau pavisam tuvu, uztraukumu nejūt – Rīgas 49. vidusskolas zālē sprēgā asprātības un dzirkstī labsirdīgs humors, prieks par veiksmīgi izpildītu tālmetienu un vilšanās par cīņā zem groza pazaudētu bumbu. Neiztiek arī bez kritieniem un principiāla strīda ar bargo tiesnesi, kura lomu uzņēmies profesionāls basketbolists, bijušais basketbola kluba "Gulbenes buki" uzbrucējs Bruno Kļaviņš (22), Līgas brālis. „Bet viņš nav gejs!” smiedamās jau laikus paskaidro Līga, „Bruno ir absolūti heteroseksuāls, un viņam ir draudzene, arī vārdā Evita.”

Latvijai pirmās "Outgames"
Nosaukums "World Outgames" saistīts ar seksuālo minoritāšu spēju un drosmi atzīt apkārtējiem savu citādību jeb „iznākšanu no skapja” (coming out). 2006. gadā dibinātajai "Mozaīkai" šīs būs pirmās "World Outgames" spēles.  Tomēr piedalīšanās vērienīgajā notikumā būtu pagrūti realizējama bez sponsoru atbalsta. Ar finansējumu palīdzējusi Dānijas Ārlietu ministrija un Sorosa fonds – Latvija. Visām sportistēm apmaksāta reģistrācijas maksa, lidmašīnas biļetes un dzīvošanas izdevumi. Sponsori finansējuši arī formastērpu iegādi – meitenēm būs glītas sarkanbaltsarkanas formas.
Sieviešu basketbolam Latvijā ir spēcīgas tradīcijas – jau sākot no Uļjanas Semjonovas līdz pat mūsdienu groza bumbas meistarēm. Vai nebija vilinājuma seksuālo minoritāšu sporta spēlēs pastiprināt komandu ar basketbola profesionālēm? „Sporta spēlēs ir vairāki līmeņi, un katrs piesakās startēt savām spējām atbilstošā kategorijā,” stāsta Evita Goša. „Mēs spēlējam sava prieka pēc, tādējādi mūsu mērķis nebija aicināt komandā profesionālas basketbolistes no Latvijas basketbola izlases un – startēt amatieru līmenī.”

Asnate Baņģiere
Foto: Daniils Žilinskis, no Arnitas, Ineses, Līgas un Evitas personīgajiem arhīviem