05.februāris 2010
06:06

Nupat TV3 atgriezies dzēlīgais, kašķīgais, bet gudrais doktors Hauss jaunākajās seriāla „Doktors Hauss” piektās sezonas sērijās. Kā ekskluzīvā intervijā ar seriāla scenārija autoru un Hausa „tēvu” kanādieti Deividu Šoru noskaidrojis žurnāls „Rīgas Viļņi”, šāds dakterīša tēls radies gūžas traumas dēļ, skatoties lišķīgās dakteru sejās…

Vai varat atklāt, kas jauns sagaidāms piektajā sezonā?
Šajā mēs vairāk piestrādājām tieši pie tēlu raksturiem. Ja jūs atceraties, tad iepriekšējā sezona beidzās ar Hausa labākā drauga daktera Vilsona draudzenes nāvi, kurā bija iesaistīts arī Hauss. Tāpēc jaunajās sērijās mēs vairāk iedziļināsimies šo divu varoņu attiecībās – vai viņi tiks pāri šim zaudējumam un kas notiks ar dakteri Vilsonu. Bet jo īpaši – kas šā notikuma dēļ notiks ar diviem labiem draugiem. Vai viņi spēs to pārdzīvot un atgriezties turpat, kur bija pirms šī gadījuma. Bet vēlākās sērijās mēs varēsim priecāties par Hausa un Kadijas attiecībām...

Kas bija lielākais izaicinājums, radot šo seriālu, lai tas būtu savādāks nekā citi tamlīdzīgi seriāli, piemēram, „ER” („Ātrā palīdzība”)?
Pirmkārt, man šķiet, ka darot kaut ko radošu, nekādā gadījumā to nedrīkst salīdzināt ar kaut ko citu. Ir vienkārši jādara tas, kas tev patīk. Citādi es visu laiku domātu – pasarg’ Dievs neizdarīt tā, kā tas bija tajā vai tajā seriālā. Es pat neskatījos „Ātro palīdzību” vai citus tamlīdzīgus seriālus, tāpēc es nevaru atbildēt uz jautājumu, kā es varu to izveidot atšķirīgāku nekā citi. Es darīju visu, lai tēli manā seriālā būtu man interesanti.

Kā jums šķiet, kāpēc cilvēkiem patīk Hauss? Viņš krasi atšķiras no citiem tēliem seriālā un vispār televīzijā...
Jā, man pašam arī tas šķiet ļoti interesanti, taču man nav ko īsti atbildēt uz šādu jautājumu. Kad es rakstīju scenāriju, es radīju šo tēlu, un man viņš likās ļoti interesants. Es zināju, ka ar interesi varēšu uz viņu skatīties arī televīzijā. Manuprāt, nevar būt nekas labāks, kā radīt kaut ko, kas tev pašam ļoti patīk, un cerēt, ka tas patiks arī citiem.

Seriāla House M.D. reklāmas materiāls.

Kā jūs panākat to, kas doktors Hauss ir tik īgns, bet viņš nevienam vēl nav apnicis. Vai mēs kādreiz viņu redzēsim arī smaidošu un labā garastāvoklī?
Nē. Un man ļoti patīk, ka esam tik ilgi noturējušies nepadarīt viņu savādāku. Man patīk tas, ka cilvēki domā – ar ko viņš šonedēļ mūs pārsteigs un ko atkal riebīgu pateiks? Man patīk pārsteigt cilvēkus un likt viņiem noticēt šim stāstam. Mūsu mērķis nav padarīt viņu par vienkārši kašķīgu veci, bet par cilvēku, kurš nebeidz vien pārsteigt cilvēkus, kas gaida, lai viņus pārsteidz. Un tas tiešām ir liels izaicinājums. Mums vienmēr jāizdomā stāsts un situācija, kas ļautu Hausam būt Hausam.

Katrā sezonā medicīniskās situācijas, ar kurām jātiek galā Hausam, kļūst arvien sarežģītākas. Kā jūs tās izdomājat, kā zināt, ar ko visam jābeidzas?
Kad sāku rakstīt šo seriālu, domāju, ka grūtākais būs atrast medicīniskos risinājumus, taču realitāte izrādījās citādāka. Patiesajā dzīvē cilvēku ārstēšana ir spēle uz augstām likmēm par veiksmi vai neveiksmi. Un diemžēl ne vienmēr var paņemt kāda cilvēka asinis, palikt tās zem mikroskopa un pateikt: „O, jā – man ir skaidrs, kas viņam kaiš!” Protams, var notikt arī tā, bet lielākoties tā ir viena liela minēšana un izmeklēšana. Tomēr nav tā, ka seriāls top bez ārstu piedalīšanās. Mums ir trīs ārsti konsultanti un vēl ceturtais ārsts, kurš strādā uz pilnu slodzi pie seriāla veidošanas. Tā ka mums ir palīgi.

Vai skatītāji kādreiz uzzinās kaut ko vairāk par Hausa dzīvi, piemēram, kur viņš ir piedzimis?
Es par to vēl domāju. Redziet, no vienas puses, ir svarīgi tas, no kurienes cilvēks nāk un par ko viņš ir kļuvis. Bet, no otras puses, ne vienmēr ir tā, ka tas, ko cilvēks piedzīvojis bērnībā, ir iemesls tam, kāds viņš kļūst, kad ir pieaudzis. Turklāt es nedomāju, ka kāds cilvēks ir tik vienkāršs kā atvērta grāmata, un Hauss nepavisam nav tik vienkāršs. Bet, ja jūs uzdodat šādu jautājumu, tad man jāatklāj, ka šajā sezonā mums būs sērija,  kurā nomirst Hausa tēvs, un tāpēc tiks nedaudz papētītas viņa attiecības ar vecākiem.

Kā doktors Hauss ienāca jūsu dzīvē? Vai esat tādu saticis arī realitātē?
Esmu piedzīvojis tieši pretēju pieredzi. Proti, pirms vairākiem gadiem sportojot savainoju gūžu un gandrīz trīs nedēļas garo rindu dēļ nevarēju tikt pie ārsta. Kad es beidzot tiku, man vairs nekas nesāpēja… Jāatzīstas, ka man piemīt paranoja, tas ir, aizdomas, ka man varbūt kaut kas kaiš, lai arī jūtos labi. Tāpēc no domas par ārsta palīdzību tomēr neatteicos. Kad beidzot tiku slimnīcā, izrādījās, ka tā bija slimnīca, kurā apmāca jaunos mediķus, tāpēc es „ieguvu” ārstu un piecus studentus. Katrs no viņiem izpētīja manu gūžu un bija pārspīlēti laipns pret mani. Es sēdēju un domāju: „Viņi ir tik laipni pret mani, bet es te izšķiežu viņu dārgo laiku. Viņiem vajadzētu mani izlamāt un izmest ārā no šejienes!” Biju pārliecināts – tiklīdz viņi pamet telpu, tā mani aprunā, tikai ārēji viņi ir tik laipni… Un tieši tad man ienāca prātā, cik interesants varētu būt tēls, kas turpat pacienta klātbūtnē ir tiešs un saka, ko patiesībā domā. Un tā manā galvā radās doktors Hauss.

Jūs pats pēc profesijas esat jurists, kā jūs tik daudz zināt par medicīnu?
Patiesībā es nezinu pilnīgi neko! Seriāls noteikti man bija un ir liels izaicinājums. Taču esmu sapratis, ka tāpēc spēju atrast tēmas, kas būtu interesantas plašai auditorijai. Redziet, ja es pats būtu ārsts, man interesētu daudz specifiskākas lietas, un daudzi mediķi skatītos seriālu ar lielu interesi, bet tas neuzrunātu pārējos cilvēkus. Bet ko tur daudz – „Doktors Hauss” NAV domāts kā medicīnas seriāls! Medicīna ir tikai „mugurkauls”, kas man ļauj izzināt cilvēka dabu.

Doktoru Hausu daudzējādā ziņā  var salīdzināt ar Šerloku Holmsu. Vai tas bija tā domāts?
Jā, šajā tēlā ir ļoti daudz no kā visa. Un jums ir absolūti taisnība – arī no Šerloka Holmsa. Un man patīk tas, ka viss notiek ap to, lai tiktu atklāta patiesība. To dara gan Hauss gan Holmss. Hausam Vatsona vietā ir draugs Vilsons, tā kā – jā, es noteikti esmu iespaidojies šajā ziņā.

Jūs esat gan producents, gan rakstnieks. Kas jūs virza – ekonomiskā vai radošā veiksme? Doktors Hauss jau ir nonācis līdz piektajai sezona. Kā jūs zināsit, kad apstāties?
Patiesībā, kad es sāku rakstīt šo stāstu, es „uzķēros uz āķa” un pat nedomāju par to, kad tas varētu beigties. Es vienmēr ceru, ka tas turpināsies, un tā arī ir. Nav jādomā par to, kad tas beigsies, bet gan par to, kā dziļāk un interesantāk izpētīt katru personāžu. Es domāju, ka seriāls turpināsies tik ilgi, kamēr tas nodrošinās peļņu. Tā nu tas ir. Seriālam nav jāilgst mūžīgi, bet gan tik ilgi, kamēr man un citiem tas ir interesanti. Un vismaz man joprojām ir interesanti.

Visi runā tikai par doktoru Hausu, bet pastāstiet par sevi! Jūs vienā dienā no jurista izlēmāt kļūt par rakstnieku. Tas pilnībā mainīja jūsu dzīvi – vai tas bija pareizs lēmums?
Man tas noteikti nāca par labu. Es pārvācos no Toronto Kanādā uz Losandželosu Amerikā un tur iepazinos ar savu sievu. Man ir trīs lieliski bērni, man ir acīmredzami panākumi scenāriju rakstīšanā, tāpēc esmu laimīgs. Atskatoties pagātnē, to var uzskatīt arī par muļķīgu lēmumu, jo man nebija ne mazākā iemesla domāt, ka man varētu veikties. Taču es vienmēr atcerējos – ja man neveiksies, es atgriezīšos pie jurisprudences. Es aizvēru durvis, bet neaizvēru logu – es zināju, ka varēšu atgriezties savā profesijā jebkurā brīdī. Mani kolēģi un kompanjoni mani pat iedrošināja tā rīkoties.

Es redzēju pirmo piektās sezonas sēriju, un man likās, ka Hauss ir kļuvis prātīgāks un pieejamāks – īpaši attiecībās ar draugu Vilsonu. Vai varētu būt, ka viņš kļūs draudzīgāks arī ar pacientiem un kolēģiem sev apkārt?
Atbilde ir – NĒ! Lai gan, protams, kā jau visiem cilvēkiem, arī Hausam ir labie un sliktie brīži, tomēr nekas nemainīsies divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, es vispār neticu, ka kāds var tā pavisam mainīties savā būtībā. Es ticu, ka cilvēki mēģina mainīties, bet, lai arī tas nesanāk, viņi turpina censties maziem bērna solīšiem. Lielie soļi izdodas tikai filmās... Bet cilvēki cenšas, un arī seriālā „Doktors Hauss” cilvēki cenšas. Otrs ir pavisam komerciāls iemesls – šo vīrieti mīl ļoti daudz skatītāju, un, ja viņš vairs nebūs tāds kā ir, vai viņu aizvien mīlēs?

Kā jums šķiet – kāpēc seriāls ir tik populārs visā pasaulē?
Esmu patiešām saviļņots par to, ka tā ir noticis. Ļoti! Iedomājieties, es radu seriālu Amerikā, eju mājās un domāju: „Oho, tas ir tik lieliski! Vairāki miljoni cilvēku skatīsies stāstu, kuru es esmu izdomājis.” Bet tad tu pēkšņi saproti: „Ak, Dievs! To skatās vēl vairāk cilvēku, nekā es iedomājos!” Un, kad tas kļuva slavens okeāna otrā pusē, es nespēju vien nopriecāties. Pirms pāris gadiem es biju Spānijā. Un redzēt to, cik tur cilvēki ļoti mīl manu seriālu, bija vienkārši neizsakāma bauda. Es tiešām nevaru to izskaidrot. Iespējams, ka tas ir tāpēc, ka es nemēģinu radīt kaut ko tikai Amerikas skatītājiem, bet domāju par tēmām, kas ir svarīgas visai cilvēcei. Bet tas ir tikai mans minējums.

Zane Zusta / Foto: publicitātes, „Bulls Press”