saulains
Laika ziņas: Rīga 20°C. saulains
Z vējš 5 m/s
svētdiena, 2014.g. 20. aprīlis 16:18
Vārda dienas: Mirta, Ziedīte
Sabiedrībā

Latvijas dižlaimests ir 240 000 latu (2)

 
21.janvāris 2010  14:49

Latvijas veiksminieki atšķirībā no Amerikas un Rietumeiropas kolēģiem izceļas ar noslēpumainību. Lielākoties viņi izvēlas palikt nezināmi plašākai publikai. Ja arī tas neizdodas pirmajā mirklī, vēlāk laimētāji nozūd no skatuves un lieki nezīmējas.

Latvijas dižlaimests ir 240 000 latu

Jopro­jām nav pārspēts Latvijas loteriju rekords guvums – 240 000 latu 2006. gada 16. augustā Aizkrauklē „Latvijas loto” skaitļu spēlē „Keno”. Laimīgais vinnētājs nekādu publicitāti nevēlējās, zināms vien, ka paveicies pirms tam ne pārāk pārtikušai ģimenei, kurai nauda lieti noderējusi.­

Aizrunājās līdz gaisa balonam
Otra Latvijas dižlaimesta īpašnieka Pētera Džeriņa gaitas ir nezināmas, otrās vietas ieguvējs vien pavēstīja: „Tas ir sliktākais, kas ar mani noticis...” 2003. gadā Džeriņš „Keno” vinnēja 120 000 latu. Šī laimesta summa mūsu valstī joprojām ir nepārspēta. Laimīgā kombinācija bija reģistrēta loteriju „on-line” terminālī veikalā Rīgā, Dzirnavu ielā 119. Apmēram gadu spēlēdams „Keno”, Džeriņš bija izstrādājis vairākas skaitļu kombinācijas. Viņš izteicās, ka par vinnestu vēlas gaisa balonā apceļot pasauli, tikai esot par maz naudas, tāpēc cerot laimēt vēl 180 000 latu. Tas pagaidām nav izdevies, un Džeriņš nav devies rakstnieka Žila Verna romāna vai miljonāra un piedzīvojumu meklētāja Stīva Foseta cienīgā ceļojumā. „Keno” maksimālais iespējamais laimests ir 240 000 latu vienā izlozē. Džeriņš ir piecu bērnu tēvs, tikai viens no viņiem – jurists Edgars Džeriņš – par viņu izsakās pelnīti skarbi. Proti, loterijas veiksminieks dēlu ar māti pametis jau sen viņa bērnībā, nav maksājis pat alimentus. Nav pieteicies arī pēc vinnesta, un Edgars par viņa gaitām neko nezina: „Vienreiz satiku uz ielas un pasūtīju...” 2003. gada 21. oktobra agrs rīts ar necerētu laimi uzausa kādam 23 gadus vecam spēlmanim Āgenskalnā. Pulksten 5.48 „Bumeranga” zālē spēļu automātā viņš vinnēja 100 545 latus – Latvijā lielāko jebkad automātu izbirdināto laimestu. Par laimīgā ieguvēja tālāko likteni ziņu nav. Firmā „Baltic Gaming” zināja vien teikt, ka drīz vien viņš skumji atzinis: „Tas ir sliktākais, kas ar mani noticis.” Acīmredzot uzradās milzums draugu, kas katrs gribēja dalīties ne tikai priekā...

Māju neuzcēla, draugu pazaudēja
Liekas publicitātes nealkst arī Gatis Upenieks, kurš 1998. gadā kļuva par uzvarētāju pirmajā īsti lielajā preču loterijā. Toreiz „Coca-Cola” par korķīšu ieliktņiem izspēlēja 22 500 latus un vēl mēbeles 9000 latu vērtībā. Pa ceļam no Rīgas mājup uz Lielvārdi no darba pēc naktsmaiņas Gatis mēdza iegriezties benzīntankā un nopirkt kolu. Korķi sakrājās, un akcijai ieliktņus nosūtīja sieva. Upenieks vēlāk atgriezās elektriķa darbā, izmanto vinnētās mēbeles, bet iecere par vinnesta naudu tikt pie mājas nav piepildījusies. „Šī doma pačabēja,” intervijā 2006. gadā „Kas Jauns” atzīst Upenieks. „Bišķi paremontējāmies, diezgan patērēju. Kopā ar sievu pabraukājām pa Eiropu.” Pēc gada kokakolas naudas vairs nav bijis. Mājas vietā ir Rīgā tas pats dzīvoklis, kas vinnesta laikā, tikai tagad privatizēts. Lielākā bēda – attiecības ar dažu draugu sabojātas. Gatis uzreiz pēc vinnesta nav ļoti skopojies, aizdevis naudu un ne visi parādu nokārtojuši. „Tagad tā man būtu liela nauda, var teikt, ap 1000 latu,” teic Upenieks. Cik tādi draugi bijuši, viņš gan neatklāj. 2007. gadā lielākais loteriju veiksminieks bija kāds laimīgais, kurš 25. martā Bauskā ieguva 39 090 latu „SuperBingo” spēlē un „Somumāju”. Vinnētāja ziņā bija sarūpēt vietu, kur viņam  uzslies 164 kvadrātmetrus plašu māju. Iekšējā apdare gan cenā jeb laimestā nebija iekļauta. „SuperBingo” paveicās arī Kristapam Dūdiņam, puisim no Pļavniekiem. Viņa vinnests bija 24 846 lati un  „Somumāja”. „Man tā bija pirmā reize,” savu niecīgo azartspēļu pieredzi „Kas Jauns” atklāja Kristaps. „Braucu pie brālēna uz laukiem, viņi tur visi aizraujas ar „SuperBingo” un svētdienas rītos spēlē.” Bez īpašas sajēgas Kristaps nopircis vienu biļeti un piebiedrojies. „Muļķa veiksme!” viņš smejas. >Ikdienā jauneklis studē par elektriķi un strādā par šoferi elektriķi. Daļu naudas Kristaps iztērējis, lielākais pirkums bija atpūtas auto — minivens „Ford Ecoline”. Lai arī lietots, 1994. gada izlaidums, ripo labi. Laimētajai, bet vēl neuzceltajai mājai, ņemot kredītu, nopirkta zeme Inčukalnā.

Joprojām policists
„Superbingo” vinnētie auto sen vairs nevienu neizbrīna. Lielākie laimesti ir spēkrati kopā ar naudu. Viens no ieguvējiem ir Valdis Rozentāls no Aizkraukles, gara auguma, ražens vīrs ar kuplām, melnām ūsām, kurā stājā un gaitā jaušams militārs akcents.  Ikdienā policists, un ir grūti iztēloties viņu vizinām meitenes sarkanā kabrioletā, automobilī, kuru Rozentāls kopā ar 20 000 latu vinnēja loterijā. „Automašīnu es samainīju,” pasmaida veiksminieks. „Skaista, bez šaubām, bija, bet praktiskais pielietojums mazs. Ar kabrioletu var gar jūras malu ar jaunu meiteni vizināties, bet ne ar ģimeni, bērniem braukt uz mežu vai makšķerēt. Tāpēc samainīju pret mazlietotu „Ford Galaxy” minivenu.” Rozentāls ir precējies ne pirmo reizi, audzina divus bērnus, bet kopā viņam ir septiņas atvases. >No naudas palicis vēl mazliet: „Nav jau tie gadi, uz vecumu cilvēks kļūst taupīgāks.” Vaicāts, kas mainījies, Rozentāls saka: „Laimests tikai atrisina sadzīviskas problēmas. Tas nav tik liels, lai varētu nestrādāt.” Lielākais ieguvums bija trīsistabu dzīvokļa maiņa pret četristabu mājokli un tā pilnīgs remonts – no logiem līdz grīdām. Protams, pirktas arī mēbeles un sadzīves tehnika. Otrs svarīgākais ieguldījums – mugurkaula operācija privātklīnikā. Nekādas ekstravagances Rozentāls nav atļāvies. „Patīkami bija, bet, godīgi sakot, nekādas izteiktas svētku sajūtas nebija,” par pārdzīvojumiem laimesta dienā viņš atzīstas. Griboties gan aizbraukt kādā tālākā ceļojumā, bet neļauj darbs.

Ja neveicas kārtīs, neveicas nekur
„Inerces dēļ pēc lielā laimesta turpinu spēlēt, bet par četriem skaitļiem vairāk neesmu atminējis,” teic Rozentāls. Naudas izteiksmē tas ir daži desmiti latu. Vēl viņš aizraujas ar zolīti, spēlē turnīros, kur likmes svārstās no desmit līdz piecdesmit santīmiem par punktu. Par vinnestiem un zaudējumiem kārtīs Rozentāls nerunā. Goda ziņā lielākais guvums bijusi 4. vieta valsts čempionātā pirms vairākiem gadiem. Ilgākā spēle bez apstājas (kad no galda pieceļas vien neatliekamas vajadzības spiests) – divas diennaktis. Jūrmalas zoles kluba zīmogu rotā uzraksts „Kam neveicas kārtīs, tam neveicas nekur”, smej Rozentāls.  Starp citu – par veikšanos. Lai arī tas nav rekords summas ziņā, pilno ložu vilkšanā gan: kāds ķekavnieks pamanījās divreiz iekāpt veiksmes ūdeņos. Proti, 2003. gadā viņš „SuperBingo” laimēja gandrīz 12 000 latu, bet gadu vēlāk tajā pašā spēlē 38 229 latus. Šis gados jaunais kungs jau pēc pirmās veiksmes sastapās ar pārāk daudziem aizņemties gribētājiem, tāpēc izvēlējās palikt nezināms.

Igauņi priekšgalā
Joprojām atpaliekam no Igaunijas, kur ir lielākie laimesti Baltijā. Tur kāds kungs vidējos gados ieguva „Viking Lotto” dižlaimestu — deviņus miljonus kronu jeb 405 000 latu. Savulaik, trūkuma spiests viņš pārcēlās uz Tallinu, bet nu priecājās par iespēju atgriezties laukos. Tallinā tajā pašā loterijā 60 gadus veca sieviete laimējusi, mūsu naudā rēķinot, 396 000 latu. Viņa bija regulāra loterijas biļešu pircēja un visu laiku pacietīgi izsvītroja vienus un tos pašus skaitļus. Uzzinājusi par laimestu, kundzīte izkliedza indiāņu kaujas saucienu, kamēr vīrs ieteica labāk apklust — lai kaimiņi neizdzird.

Māris Puķītis







    Komentāru noteikumi