Apmācies
Rīga
-1°
Apmācies
LV RU
Cita pasaule

"Laimīgu Jauno gadu!" Ko patiesībā nozīmē šie vārdi? 7 soļi ceļā uz laimi (3)

 
01.janvāris 2015  07:48

Visbiežāk uz gadumijas atklātnītēm rakstītais teksts un šajā laikā teiktais teksts, šķiet, ir “Laimīgu Jauno gadu!” Ko tad mēs galu galā viens otram novēlam? Kas ir laime?

Vēlot saviem tuviniekiem “daudz laimes”, mēs patiešām vēlam ļoti būtisku lietu. Jautājums tikai – vai mūsu novēlējums maz ir reāls, vai prātīgāk nebūtu norādīt ceļu, kā laime sasniedzama?

Vēlot saviem tuviniekiem “daudz laimes”, mēs patiešām vēlam ļoti būtisku lietu. Jautājums tikai – vai mūsu novēlējums maz ir reāls, vai prātīgāk nebūtu norādīt ceļu, kā laime sasniedzama?

Vācu filozofs Ludvigs Feierbahs teicis: “Kur nav tieksmes pēc laimes, tur nav tieksmes vispār. Tiekšanās pēc laimes ir tieksmju tieksme.” Tātad – vēlot saviem tuviniekiem “daudz laimes”, mēs patiešām vēlam ļoti būtisku lietu. Jautājums tikai – vai mūsu novēlējums maz ir reāls, vai prātīgāk nebūtu norādīt ceļu, kā laime sasniedzama?
“Ceļš uz laimi patiesībā ir vienkāršs – tas rodas cilvēkā pašā, kad viņš dzīvo pats savu dzīvi un viņam ļoti gribas un patīk dzīvot, patīk to izdzīvot ar garšu un interesanti! Tas nozīmē, ka mēģinām dzīvot nevis dienas vai gadus, velkot dzīvi garumā, bet gan katrā dienā iemācoties atrast vairāk pašas dzīves un prieka, ko tā sniedz, proti, padarot intensīvāku katru dienu. Jāiemācās dzīvi vērtēt nevis garumā, bet gan intensitātē,” stāsta eksistenciālā psihoterapeite Sņežana Aleškeviča.

“Laimes sajūta rodas biežāk, ja dzīvi uztver bezrūpīgāk (nejaukt ar bezatbildību!), laime ir vieglumā un prasmē to ģenerēt. Ja runa ir par laimi, tad svarīgākais ir saprast – par savu laimi ir jāparūpējas pašam. Tikai ļoti mīloši cilvēki noteiktos dzīves periodos (piemēram, līgavainis par līgavu, vecāki par bērniem utt.) ārkārtīgi rūpējas, lai otrs cilvēks būtu laimīgs, bet mēs nevaram to izvirzīt kā obligātu prasību visa mūža garumā ik stundu, ik brīdi. Jāsaprot, ka tā nebūs, ka vērsies durvis, pa tām ienāks kāda cilvēciska būtne un teiks: klau, Jāni, davai es padarīšu tevi laimīgu!

Rūpes par sevi un savu ķermeni
Ko tas nozīmē – pašam parūpēties par savu laimi? Tās ir rūpes par savu eksistenci tajā pasaulē, kādā viņš dzīvo. Rūpes par savu laimi sākas ar rūpēm par savu ķermeni. Sievietēm piemīt dabas dots instinkts censties saglabāt veselību un jaunību, bet vīrieši par sevi šajā aspektā domā krietni vien mazāk. Mūsdienu trauksmainajā pasaulē vīrieši nereti sava ķermeņa vēlmēs neieklausās, ķermeniskas vajadzības apmierinot automātiski. Taču mums ar savu organismu ir jābūt harmonijā, jo tikai tad ir sasniedzama laimes sajūta, kas ir kā putniņš; ja to stingri turēsi rokās, tu to nospiedīsi, ja pārāk viegli – aizlidos. Tas nozīmē: ja uztversi savu veselību un skaistumkopšanu kā pašmērķi, dzenoties pēc laimes tikai šajā jomā, tā tik un tā paliks tāla un neaizsniedzama.

Saskarsme ar citiem cilvēkiem

Nākamais solis ceļā uz laimi ir saskarsme ar cilvēkiem, tuvākiem un ne tik tuviem. Ir ļoti svarīgi, cik ļoti mēs rūpējamies, lai ap mums būtu tuvu un mīlošu cilvēku loks, lai radītu un uzturētu šādu loku. Cilvēki nereti uzskata, ka, apprecoties un radot bērnu, šis uzdevums ir veikts, bet tas vēl tikai sākas. Laulība ir lielā attiecību mīkla, kas mūža laikā jāatmin. Tāpat attiecības ar draugiem – vienreiz iegūtas tās nepaliks nemainīgas, bet būs jākopj visu mūžu.

Profesionālā karjera
Nozīmīgu daļu dzīves mēs pavadām darbā. Ne velti amerikāņu psihologs Abrahams Maslovs lielu vietu savā piramīdā ir atvēlējis pašrealizācijai. Ja izdodas atrast savu jomu, tad tā ir liela laime. Labā ziņā – savas jomas meklējumi ir ļoti interesants piedzīvojums, kas attīsta jau elasticitāti, paplašina draugu loku un pieredzi. Ieklausieties, ko savā dzīvē kaut ko sasnieguši cilvēki stāsta par saviem panākumiem! Visaizrautīgāk viņi vēsta tieši par savu ceļu uz tiem.

Rūpes par savām interesēm un vaļaspriekiem
Tās var būt visdažādākās – sports, ceļošana, jaunu iespaidu gūšana. Vai gluži otrādi – iedziļināšanās sevī, kas izpaužas kā vientuļa pastaiga jūras krastā. Savu interešu respektēšana un veidošana ir ļoti svarīga, jo apliecina uzmanību pret savu iekšējo pasauli, vienlaikus dodot iespēju dzīvot harmoniski.

Dzīves jēgas meklējumi

Mēdz teikt, ja cilvēks meklē dzīves jēgu visai pasaulei, tā ir ļoti bīstama nodarbe, kas var novest pie depresijas. Jo atrast visiem vienu jēgu dzīvei ir neiespējami. Cilvēkam ir jāatrod dzīves jēga sev pašam, un nereti tas ir ļoti sarežģīti. Atbildi uz šo jautājumu nevar dot neviens cits. Būtu muļķīgi doties pie psihoterapeita cerībā, ka viņš momentāni dos atbildi, piemēram: “O, jā, jūsu dzīves jēga ir nodarboties ar fitoterapiju!” Psihoterapeita rīcībā nav portāla www.dievs.lv resursu, kur noradīti katra cilvēka dzīves jēgas parametri. Taču kopā ar psihoterapeitu ir iespējams sameklēt atbildi sevī un rast spēku dzīvot. Dažkārt dzīves jēga ir pavisam grūti saskatāma, jo tai piemīt kaprīze sastāvēt un veidoties visos dzīves posmos pa sīkumiņiem vien. Mūža laikā jūs dzenaties pēc atzīšanas, mīlestības, varas, bērniem un vēl simtiem formulējumu, kas kopsummā veido jēdzienisku virkni tieši jums. Dzīves jēga svārstās visnedomājamākajās amplitūdās. Augstākajā izpratnē dzīves jēga ir misija. Smagi slimiem cilvēkiem dzīves jēga ir nodzīvot nākamo dienu. Savukārt depresīvajiem jāpalīdz neiznīcināt sevi šo vienu dienu. Taču galvenais – dzīves jēga ir katrā pašā, un to nevar meklēt ārpus sevis – sevi izslēgt no dzīves jēgas un laimes meklēšanas procesa nevar un nedrīkst!

Atpūta arī ir laimes avots
Ar savu darbu pārņemtiem un nomāktiem cilvēkiem ir ļoti grūti iemācīties atbrīvoties un atpūsties, tādējādi arī izjust laimes izjūtu. Ko darīt, ja piederat pie šiem cilvēkiem? Ne vienmēr ir vajadzīgs ārējs risinājums iekšējai problēmai, pamatrisinājums ir mūsos pašos. Un tas saucas – iekšējais mierīgums. Mēs nevaram izbēgt no stresa, sasprindzinājuma, nepatikšanām darbā, pat no sastrēgumiem Rīgas ielās. Mums nav un nebūs iespējas dzīvot kā budam vientuļi kalnos un nodoties lūgsnām, tāpēc nāksies iemācīties tikt galā un sadzīvot ar stresiem. Krievu rakstnieks Valentīns Ovečkins ir teicis: “Nevis tas ir laimīgs, kam nekas neatgadās, bet gan tas, kam atgadās viss, bet laimīgi beidzas.” Nevar nepiekrist, un te no svara ir iekšējais miers, precīzāk – mierīgums, jo šis vārds apzīmē darbību, attīstību un dinamiku, kam jāpiemīt šim iekšējam mieram. Ir jāiemācās pateikt pašam sev: “Pasaule var būt dažāda, situācijas var būt dažādas, bet es tikšu ar to galā.”

Palīdzēt un lūgt palīdzību - nevis vājuma, bet spēka pazīme

Un vēl svarīgāk: “Ja es netikšu galā, es vienmēr varu palūgt palīdzību.” Mūsu sabiedrībā nereti mēdz uzskatīt, ka “es esmu tik pašpietiekams, ka visu varu pats, un tas nozīmē, ka es esmu stiprs”. Mēs esam neiecietīgi pret neveiksmīgākajiem un vājākajiem. Taču dažos dzīves brīžos piedzīvot vājumu un sakāvi ir tik cilvēciski! Atcerieties – lūgt palīdzību nebūt nav vājuma, bet gan spēka pazīme. Tas apliecina briedumu un vēlēšanos atrisināt savas problēmas. Ne velti arvien biežāk mēs dzirdam diagnozi – psihosomatiskās saslimšanas, kad cilvēki slimo un cieš reālas fiziskas sāpes, tās ārstējot ar agresīviem, spēcīgiem medikamentiem, kaut sāpju iemesls ir nesakārtota dzīve un paša iekšējās problēmas, kas liedz atslābt, atpūsties un tātad – būt veselam un laimīgam.” 

Kasjauns.lv / Foto: Shutterstock






    Komentāru noteikumi

    SVARĪGĀKAIS