Apmācies, neliels sniegs
Rīga
-1°
Apmācies, neliels sniegs
LV RU
Likums un taisnība

Pabalsti, nodokļi, cenas. Kādas izmaiņas mūs gaida šogad? (26)

 
02.janvāris 2015  06:19

Jaunais gads sagādājis gan patīkamus, gan nepatīkamus pārsteigumus. Pieaug minimālās algas apjoms, lielāka būs „bērnu nauda”, mazāk būs jāmaksā par slimnīcu. Bet būtiski sadārdzinās elektrība, pašnodarbinātajiem pieaug nodokļu slogs un jārēķinās ar sabiedriskā transporta biļešu sadārdzinājumu.

Jaunais gads Latvijas iedzīvotājiem nesīs vairākus pārsteigumus – būs lielāka minimālā alga, kā arī alimenti un bērnu nauda daudzbērnu ģimenēm, toties vairāk maksāsim par elektrību, iespējams, pieaugs sabiedriskā transporta biļešu cenas un būs arī citi jauninājumi.

Jaunais gads Latvijas iedzīvotājiem nesīs vairākus pārsteigumus – būs lielāka minimālā alga, kā arī alimenti un bērnu nauda daudzbērnu ģimenēm, toties vairāk maksāsim par elektrību, iespējams, pieaugs sabiedriskā transporta biļešu cenas un būs arī citi jauninājumi.

Kasjauns.lv apkopojis galvenās izmaiņas, kas ietekmēs teju katru vai ļoti daudzus Latvijas iedzīvotājus.

Elektrība kļūst dārgāka
Lieta, kas nākamgad ietekmēs visus ir elektrības cenas celšanās. Tā vidēji sadārdzināsies par gandrīz trešdaļu – 30%, atkarībā no tā, no kura tirgotajā elektrisko strāvu pērkat, bet atšķirības elektrības pārdošanas cenā salīdzinoši nav būtiskas. Ja līdz šim par kilovatstundu maksājām 11,64 eirocentus (par pirmajām simts kilovatstundām mēnesī), tad tagad būs jāmaksā vairāk par 16 eirocentiem. Lētāk par pirmajām simts kilovatstundām - pēc pašreizējā tarifa - varēs maksāt maznodrošinātie un daudzbērnu ģimenes, iepriekš attiecīgas formalitātes nokārtojot pašvaldības sociālajā dienestā, ja viņi elektrību pirks no „Latvenergo”. Lai nu kā, bet daudziem nesaprotams šķiet elektrības sadārdzinājuma pamatojums – brīvā tirgus atvēršana, kam it kā jābūt patērētājam izdevīgam procesam. Domājams, ka līdz ar maksas par elektrību celšanos vairāk vai mazāk varētu veicināt preču un pakalpojumu sadārdzināšanos, jo šodien jau neko bez elektrības saražot nevar.

Pieaugs minimālā alga
Strādājošiem, kuru algu likmes atkarīgas no minimālās algas, elektrības cenas sadārdzinājumu kompensēs minimālās algas palielinājums – no 320 uz 360 eiro. Vienlaikus pieaugs arī minimālā stundas tarifa likme – līdz 2,16 eiro, bet pusaudžiem un cilvēkiem, kuri ir pakļauti īpašam riskam – līdz 2,47 eiro. Pašreiz minimālā stundas likme ir 1,93 eiro. Te gan jāpiebilst, ka ne jau visi izjutīs minimālās algas pieaugumu, jo daudziem privātstruktūrās strādājošiem vai pašnodarbinātajiem algas apmērs nav piesaistīts minimālajai algai.

Pašnodarbinātājiem pieaug nodokļi
Ja vieniem minimālās algas paaugstināšana nāks par labu, citiem makā tā iedzīs vēl lielāku robu. Lai arī valdība solīja, ka nākamgad nodokļu slogs nepieaugs, īsti tam piekrist nevar. Pašnodarbinātajiem, kuri paši maksā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, nodokļu slogs mēnesī pieaugs vismaz par 12 eiro, jo iemaksas tiek maksātas atkarībā no minimālās algas lieluma. Ja 2014. gadā minimālā iemaksa bija no 320 eiro mēnesī, tad tagad tā būs no 360 eiro mēnesī. Tātad, turpmāk, ja kalendārā gada laikā ik mēnesi jūs gūstat ienākumus vismaz 360 eiro apmērā, katru mēnesi 99,39 eiro vietā nodoklī būs jānomaksā vismaz 111,81 eiro – 31.06% no minimālās algas. Te arī jāpiebilst, ka pašnodarbinātā ienākumi arī nav saistīti ar minimālās algas likmi – viņš nopelna, cik nopelna un neviens „no augšas” viņam algu nepaaugstina.

Samazināsies pacienta iemaksa par ārstēšanos slimnīcā
Nākamgad vairākus atvieglojumus piedzīvos pacienti, kuri ārstēsies slimnīcā. Valdība apstiprinājusi pacientu iemaksas samazināšanu par ārstēšanos stacionārā no 13,52 eiro līdz 10 eiro dienā. Tāpat arī tiks samazināts līdzmaksājums par slimnīcā veiktu operāciju no 42,69 eiro līdz 31 eiro.

Samazināsies ienākuma nodokļa likme
Būs arī nodokļi, kuri pazemināsies. Tas attiecas uz iedzīvotāju ienākuma nodokli. Tā likme no 24% pazemināsies līdz 23%. Lai saprastu, cik liels būs jūsu ieguvums, tad vienkārši jāizrēķina, cik ir viens procents no jūsu algas. Mazāko algu saņēmējiem ieguvums varētu būt tikai pāris eiro.

Daudzbērnu ģimenēm pieaugs „bērnu nauda”
No nākamā gada tiks diferencēts ģimenes valsts pabalsts atkarībā no bērnu skaita - par pirmo bērnu tas būs 11,38 eiro (tāpat kā līdz šim), par otro bērnu - 22,76 eiro, bet par trešo bērnu un nākamajiem bērniem - 34,14 eiro. Ģimenes valsts pabalstu saņem par katru ģimenē audzināmo bērnu, kas ir vecumā no viena līdz 15 gadiem vai ir vecāks par 15 gadiem, mācās vispārējās izglītības vai profesionālās izglītības iestādē (nesaņemot stipendiju) un nav stājies laulībā.

Pieaug alimentu apmērs
Civillikums nosaka. minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kādu pienākums nodrošināt savam bērnam ir katram no vecākiem, neatkarīgi no viņa spējām uzturēt bērnu un mantas stāvokļa. Tā kā no nākamā gada pieaug minimālā alga tiek paaugstināts arī minimālo uzturlīdzekļu apmērs:

* 25% apmērā no valstī noteiktās minimālās mēnešalgas katram bērnam no viņa dzimšanas līdz septiņu gadu vecumam (90 eiro mēnesī);

* 30% apmērā no valstī noteiktās minimālās mēnešalgas katram bērnam no septiņiem līdz 18 gadiem (108 eiro mēnesī).

Atcelti ierobežojumi sociālajiem pabalstiem
Valdība atcēlusi visus 2009. gadā krīzes iespaidā pieņemtos sociālās apdrošināšanas pabalstu apmērus - slimības, bezdarbnieku, maternitātes, paternitātes un vecāku pabalstiem. Tas nozīmē, ka šiem pabalstiem, kā arī dēvētajām māmiņu un tētu algām vairs nebūs noteikti griesti.

Līdz šim, ja aprēķinātā slimības vai bezdarbnieka pabalsta apmērs pārsniedza 16,38 eiro dienā, izmaksājamā pabalsta maksimālais apmērs dienā bija 16,38 eiro un 50% no summas, kas pārsniedz 16,38 eiro. Savukārt, ja vecāku, maternitātes un paternitātes aprēķinātā pabalsta apmērs pārsniedza 32,75 eiro dienā, izmaksājamā pabalsta maksimālais apmērs dienā bija 32,75 eiro un 50% no summas, kas pārsniedz 32,75 eiro.

Pieaug pensionēšanās vecums līdz 62 gadiem un sešiem mēnešiem
Ar 1. janvāri kārtējo reizi par trijiem mēnešiem pieaug pensionēšanās vecums, lai 2025. gadā tas sasniegtu 65 gadus. Ja 2014. gadā vecuma pensijā varēja doties no 62 gadu un trīs mēnešu vecuma, tad 2015. gadā tas palielināts līdz 62 un sešiem mēnešiem. Attiecīgi arī palielināts vecums, no kura var doties priekšlaicīgā pensijā - no 60 gadiem un trim mēnešiem līdz 60 gadiem un sešiem mēnešiem. Nepieciešamais apdrošināšanas stāžs, lai dotos pensijā nemainās – tie ir 15 gadi, bet priekšlaicīgās vecuma pensijas saņemšanai – 30 gadi.

Gāzes cenas nebūtiski saruks
Vismaz nākamā gada pirmajā pusē varam būt droši, ka gāzes cena neiespaidos inflāciju, tā pat paliks mazlietiņ lētāka. Akciju sabiedrība „Latvijas gāze” informē, ka no 1. janvāra gāzes tarifs plīts lietotājiem samazināsies par 1%, savukārt apkures lietotājiem tarifs samazināsies par 2%. Šie tarifi būs spēkā līdz 2015. gada jūnija beigām. No 1. janvāra mājsaimniecībām ar dabasgāzes gada patēriņu līdz 500 kubikmetriem tarifs būs 0,8144 eiro par kubikmetru, ieskaitot akcīzes nodokli un pievienotās vērtības nodokli (2014. gadā šis tarifs bija 0,82301 eiro).

Pieaugs sabiedriskā transporta biļešu cena
Nākamgad daudziem būs jārēķinās, ka tiks paaugstinātas sabiedriskā transporta biļešu cenas. Daudzviet konkrēta sadārdzinājuma apmērs vēl nav zināms, bet, iespējams, varētu pieaugt Rīgas sabiedriskā transporta cena – no 60 eirocentiem (ja biļeti pērk iepriekšpārdošanā) līdz 70, 80 vai vairāk eirocentiem par braucienu. Pašreizējais tarifs oficiāli spēkā ir tikai līdz 2015. gada 31. janvārim.

Arī Liepājā tramvaju un autobusu biļešu cenas varētu pieaugt, pieļāvis Liepājas domes Finanšu pārvaldes vadītājs Ronalds Fricbergs. No janvāra jau pieaugusi biļešu cena Valmieras autobusos – no 55 līdz 60 eirocentiem. Tuvākajā laikā arī tiks apspriesta iecere par maršrutu tīkla reorganizāciju Pierīgas vietējās nozīmes autobusu maršrutos, kas paredz biļešu cenu kāpumu pat par 20 procentiem.

Eiropas prezidentūras ierobežojumi
2015. gada pirmajā pusē Latvija būs Eiropas Savienības prezidējošā valsts un ierindas iedzīvotājiem, sevišķi jau rīdziniekiem, jārēķinās, ka tas sagādās vairākas neērtības. Ne tikai to, ka tiks slēgtas vairākas ES prezidentūras galvenās mītnes – Nacionālās bibliotēkas telpas un galvenā ieeja, bet arī ar pārvietošanās aprobežojumiem. Satiksmes ierobežojumi skars Rīgas pilsētas un reģiona iedzīvotājus. Tas notiks gadījumos, kad pārvietosies viesu autokolonnas. Vislielākie ierobežojumi būs rajonā ap Nacionālo bibliotēku, kur notiks visi galvenie prezidentūras pasākumi.

Elmārs Barkāns/Foto: Sintija Zandersone/LETA






Komentāru noteikumi

SVARĪGĀKAIS