Mazmākoņains
Rīga
-1°
Mazmākoņains
LV RU
Sabiedrībā

Kādus debesu brīnumus varēsim redzēt 2015.gadā? VIDEO

 
03.janvāris 2015  08:15

Nedēļas nogalē, 4. janvārī, debesīs varēsim vērot iespaidīgu Kvadrantīdu meteoru plūsmu, 20. martā būs novērojams daļējs Saules aptumsums, bet 28. septembrī – pilns Mēness aptumsums. Jaunajā gadā kosmoss astronomijas cienītājiem un zvaigžņu vērotājiem sagādājis vairākus pārsteigumus.

2015. gadā debess un zvaigžņu vērotājiem kosmoss sagādās vairākus jaukus pārsteigumus. Jau šīs nedēļas beigās varēsim vērot zvaigžņu lietu, pēc pāris nedēļām – Jaungada jeb Lavdžoisa komētu, bet martā – daļējo Saules aptumsumu.

2015. gadā debess un zvaigžņu vērotājiem kosmoss sagādās vairākus jaukus pārsteigumus. Jau šīs nedēļas beigās varēsim vērot zvaigžņu lietu, pēc pāris nedēļām – Jaungada jeb Lavdžoisa komētu, bet martā – daļējo Saules aptumsumu.

Latvijas Astronomijas biedrības valdes priekšsēdētājs Māris Krastiņš Latvijas Universitātes interneta vietnē lu.lv pastāstījis, ko aizraujošu mēs 2015. gadā varēsim vērot debesīs:

Saules un Mēness aptumsumi

Dažādos pasaules reģionos būs novērojami divi Saules un divi Mēness aptumsumi. Latvijā būs novērojams viens daļējs Saules aptumsums un viens pilns Mēness aptumsums:

* Pēc nedaudz vairāk nekā četru gadu pārtraukuma Latvijā atkal būs novērojams daļējs Saules aptumsums. Aptumsums būs novērojams 20. martā. Rīgā tas sāksies pulksten 10.55 un beigsies pulksten 13.13. Aptumsuma maksimumā Mēness būs aizsedzis nedaudz vairāk par trijām ceturtdaļām no Saules diska (maksimālā fāze Rīgā būs pulksten 12.04). Pilns Saules aptumsums šajā laikā būs vērojams Atlantijas okeāna ziemeļos, Fēru salās, Norvēģu jūrā, Ziemeļu Ledus okeānā un Svalbāras arhipelāgā.

* Savukārt 28. septembrī Latvijā būs novērojams pilns Mēness aptumsums. Tas sāksies pulksten 3.12, bet beigsies pulksten 8.22 jau pēc Mēness rieta, taču aptumsuma daļējā un pilnā fāze būs novērojama no sākuma līdz beigām.

Meteoru plūsmas jeb zvaigžņu lietus

Viens no iespaidīgākajiem astronomiskajiem skatiem ir tā dēvētā zvaigžņu lietus jeb meteoru plūsmu vērošana. 2015. gadā to varēs redzēt trīs reizes:

* 4. janvārī nakts otrajā pusē būs Kvadrantīdu meteoru plūsmas maksimums, kad stundā varētu būt novērojami aptuveni 50 – 80 meteori.

* Savukārt 13. augusta rītā būs Perseīdu meteoru plūsmas maksimums, kad varētu būt novērojami līdz pat 60 meteoriem stundā.

* Toties gandrīz pēc gada - 2015. gada 14. decembra vakarā būs Geminīdu meteoru plūsmas maksimums, kura laikā varētu ieraudzīt līdz pat 90 krītošajām zvaigznēm stundā.

Ziemassvētku brīnums – Lavdžoisa komēta

2014. gada nogalē Zemes dienvidu puslodes iedzīvotājus ir patīkami pārsteigusi Lavdžoisa komēta (C/2014 Q2 Lovejoy), kuras spožums ir pārsniedzis prognozēto, tādēļ jau šobrīd to ir iespējams novērot ar nelielu binokli. Janvārī un februārī komēta būs novērojama Zemes ziemeļu puslodē, kad tā pārvietosies pa Eridānas, Vērša, Auna, Trijstūra un Andromedas zvaigznāju. Šo komētu varēs labi redzēt arī Latvijā. Lovdžoisa komēta jau ieguvusi Jaungada komētas nosaukumu.

Mēness aizklāj Vērša zvaigznāju

2015. gadā Latvijā piecas reizes būs iespējams novērot, kā Mēness aizklāj Vērša zvaigznāja spožāko zvaigzni Aldebaranu. Aizklāšanas būs redzamas 26. februārī pēc pusnakts, 21. aprīlī vakarā, 5. septembrī agrā rītā, 29. oktobrī pirms pusnakts un 23. decembrī vakarā.

Mirdz Saules sistēmas planētas

2015. gadā būs novērojamas visas spožākās Saules sistēmas planētas. Merkurs būs redzams vakaros janvāra vidū un maija pirmajā pusē, bet ap oktobra vidu tas būs novērojams rīta stundās. Venēra būs redzama vakaros līdz pat jūlijam, bet, sākot ar septembri, tā būs novērojama rīta stundās. Marss līdz aprīļa sākumam būs redzams vakaros, bet no augusta līdz gada beigām – rītos. Jupiters līdz marta vidum būs novērojams visu nakti, marta otrajā pusē, aprīlī un maija pirmajā pusē – visu nakti, izņemot rīta stundas, maija otrajā pusē un jūnija pirmajā pusē – nakts pirmajā pusē, jūlijā – vakaros, no septembra vidus līdz novembrim – rītos, bet decembrī – nakts otrajā pusē. Saturns janvārī un februārī būs novērojams rīta stundās, martā un aprīlī – nakts otrajā pusē, maijā un jūnijā – visu nakti, no jūlija līdz septembrim – nakts pirmajā pusē un vakaros, bet no decembra vidus – rītos.
 
2015. gadā interesantākā planētu vizuālā satuvošanās (konjunkcija) būs novērojama 1. jūlija vakarā, kad Venēra atradīsies 0,4 grādus uz dienvidiem no Jupitera. 20. janvāra vakarā Marss atradīsies 0,2 grādus uz dienvidiem no Neptūna, tādēļ šo brīdi var izmantot, lai teleskopā viegli atrastu un aplūkotu Neptūnu, kas nav redzams ar neapbruņotu aci vai binokli. 4. marta vakarā Venēra atradīsies tikai 0,1 grādu uz ziemeļiem no Urāna, bet 11. marta vakarā Marss atradīsies 0,3 grādus uz ziemeļiem no Urāna. Abas minētās konjunkcijas var izmantot, lai viegli atrastu un teleskopā vai binoklī aplūkotu Urānu, kas ar neapbruņotu aci praktiski nav saskatāms.

Kvadrantīdu meteoru plūsma


Lavdžoisa komēta


Kasjauns.lv/Foto: AFP/LETA






Komentāru noteikumi

SVARĪGĀKAIS