Apmācies, neliels sniegs
Rīga
-1°
Apmācies, neliels sniegs
LV RU
Pasaulē

ASV neizvirzīs jaunas apsūdzības par Reigana preses sekretāra slepkavību

 
03.janvāris 2015  16:30

Vīrietis, kurš 1981.gadā sašāva bijušā ASV prezidenta Ronalda Reigana preses sekretāru Džeimsu Breidiju, netiks tiesāts jaunās apsūdzībās par slepkavību, lai gan pērn tika secināts, ka Breidija nāve pērn bija slepkavība, kas saistāma ar ievainojumu, kuru guva pirms vairāk nekā 30 gadiem atentāta mēģinājumā pret Reiganu.

ASV prokuratūra piektdien paziņoja, ka ir izvērtējusi, vai izvirzīt jaunas apsūdzības pret Reigana atentāta mēģinājuma īstenotāju Džonu Hinkliju pēc tam, kad Breidija, kas pērn augustā nomira 73 gadu vecumā, autopsijā tika secināts, ka viņš miris miris no šauta ievainojuma galvā, kuru guva atentāta mēģinājumā. Tādēļ viņa nāve ir atzīta par slepkavību.

1981.gada 30.martā notikušajā atentāta mēģinājumā pret jauninaugurēto prezidentu Reiganu, kuru sarīkoja Džons Hinklijs pie Vašingtonas viesnīcas "Hilton", tika ievainoti četri cilvēki, tai skaitā Reigans un Breidijs.

Breidijs guva nopietnu ievainojumu galvā, kura dēļ viņš tika daļēji paralizēts un pasliktinājās viņa dikcija. Lai gan Breidijs nespēja atgriezties darbā, viņš tomēr saglabāja Baltā nama preses sekretāra titulu Reigana prezidentūras laikā.

Tika veikta Breidija "autopsija un tā atklāja, ka nāves cēlonis ir šauta brūce un tās izraisītās sekas, un par nāves iemeslu tika atzīta slepkavība", augustā informēja Vašingtonas policija. Breidija ģimene paziņojumā ASV medijiem iepriekš pavēstīja, ka viņš miris "pēc vairākām veselības problēmām".

Hinkliju, kurš bija iegādājies pistoli lombardā Teksasas štatā un apgalvoja, ka ar atentātu pret Reiganu mēģinājis atstāt iespaidu uz aktrisi Džodiju Fosteri, tiesa atzina par nepieskaitāmu. 59 gadus vecais Hinklijs tagad dzīvo psihiatriskā slimnīcā Vašingtonā, bet ar tiesas atļauju regulāri apmeklē savu māti Virdžīnijas štatā.

Federālā prokuratūra piektdien nolēma, ka neapsūdzēs Hinkliju, jo tiesa jau ir atzinusi viņu par psihiski nepieskaitāmu, tādēļ viņš nav vainīgs atentāta mēģinājumā.

Tāpat tiek norādīts, ka līdz 1987.gadam Vašingtonas tiesas ievēroja tā dēvēto viena gada un vienas dienas likumu, kas paredzēja, ka par slepkavību tiesāt var vien tad, ja upuris miris viena gada un vienas dienas laikā pēc uzbrukuma.

Breidijs un viņa sieva Sāra ieņēma vadošu lomu kampaņā par stingrākiem šaujamieroču kontroles likumiem ASV, un šī kampaņa tika nosaukta par Breidija kampaņu. 1993.gada novembrī toreizējais ASV prezidents Bils Klintons parakstīja Breidija likumu par aizsardzību pret šaujamieroču vardarbību, kurš paredz pārbaudīt pagātni katram cilvēkam, kas iegādājas šaujamieroci no licencēta mazumtirgotāja Savienotajās Valstīs.

Kopš šī likuma pieņemšanas vairāk nekā diviem miljoniem personu ar šaubīgu pagātni tika aizliegts iegādāties šaujamieroci, paziņoja Breidija kampaņas prezidents Dens Gross.

BNS






Komentāru noteikumi

SVARĪGĀKAIS