Apmācies, neliels sniegs
Rīga
Apmācies, neliels sniegs
LV RU
Politika

Bēgļu uzņemšanas plāns valdībā ir atbalstīts - sāksies tālāka rosība (16)

 
03.novembris 2015  19:04

Valdība šodien beidzot apstiprināja patvēruma meklētāju uzņemšanas plānu, lai pilnveidotu Latvijas līdzšinējo patvēruma meklētāju uzņemšanas sistēmu un šo personu sociālekonomisko iekļaušanu Latvijas sabiedrībā.

Valdība atbalsta bēgļu uzņemšanas plānu, arī nauda pārdalīta. Iepriekš kopējās plāna izmaksas tika lēstas 15 453 442 eiro, bet tās par 459 415 eiro samazinātas.

Valdība atbalsta bēgļu uzņemšanas plānu, arī nauda pārdalīta. Iepriekš kopējās plāna izmaksas tika lēstas 15 453 442 eiro, bet tās par 459 415 eiro samazinātas.

Valdība noteica, ka jautājumu par papildu nepieciešamā finansējuma piešķiršanu Labklājības ministrija (LM) lemj pēc LM iesniegtā informatīvā ziņojuma par Nodarbinātības valsts aģentūras faktisko noslodzi, īstenojot plānā noteiktos pasākumus. Informatīvais ziņojums jāiesniedz Ministru kabinetā līdz 2016.gada 1.maijam.

Tāpat valdība noteica, ka jautājumu par nepieciešamā finansējuma piešķiršanu pašvaldībām lemj, izskatot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par bēgļu un personu ar alternatīvo statusu uzņemšanas un integrācijas pasākumu ietekmi uz pašvaldību budžetiem atbilstoši pašvaldību faktiskajiem izdevumiem.

Lai nodrošinātu plāna izpildi, iesaistītajām ministrijām būs jāiesniedz Finanšu ministrijā priekšlikumi likumprojektiem par valsts budžetu izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā, paredzot nepieciešamo finansējumu 2016. un 2017.gadam no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Tāpat jautājumi par papildu nepieciešamo finansējumu, ko iespējams noteikt plāna izpildes gaitā, tiks izskatīti Ministru kabinetā 2016. un 2017.gadā. Jautājumi par papildu nepieciešamo finansējumu plānā paredzēto pasākumu turpināšanai 2018.gadam un turpmākajiem gadiem tiks vērtēti Ministru kabinetā kārtējā gada valsts budžeta likumprojekta izskatīšanas procesā.

Tāpat valdība nolēma, ka Iekšlietu ministrijai (IeM) papildu nepieciešamās amata vietas ieviešamas, nepalielinot kopējo IeM amata vietu skaitu. Valdība arī nolēma atbalstīt plānā iekļauto variantu, kas paredz iegādāties un rekonstruēt korpusu "Bundulīši", kas atrodas pie patvēruma meklētāju izmitināšanas centra "Mucenieki".

Iepriekš kopējās plāna izmaksas tika lēstas 15 453 442 eiro, un tagad tās par 459 415 eiro samazinājušās, līdz ar to kopējais papildu nepieciešamais finansējums 2016. un 2017.gadā veido 14 994 027 eiro. Eiropas Savienības (ES) fondu finansējums plānots 6 525 506 eiro apmērā, bet valsts budžeta finansējums iecerēts 8 468 521 eiro apmērā.

Apjomīgākās izmaksas būs vajadzīgas IeM - 9 845 621 eiro. Lielāko daļu šīs summas veido līdzekļi, kas nepieciešami patvēruma meklētāju izmitināšanas centra "Mucenieki" ēku un katlumājas pārbūvei, centra telpu pielāgošanai lielāka patvēruma meklētāju skaita izmitināšanai, papildu resursu piesaistei aizturēto patvēruma meklētāju un nelegālo imigrantu izmitināšanai, kā arī korpusa "Bundulīši" rekonstruēšanai.

Izglītības un zinātnes ministrijai būs vajadzīgi 1 363 643 eiro, lai nodrošinātu latviešu valodas mācību procesu un tā koordinēšanu nepilngadīgajiem un pilngadību sasniegušajiem patvēruma meklētājiem izmitināšanas centrā pirmos trīs mēnešus. Tāpat nauda vajadzīga nepilngadīgo un jauniešu profesionālās izglītības ieguves nodrošināšanai profesionālās izglītības iestādēs, kā arī nepilngadīgo nodrošināšanai ar izglītības apguvi izglītības iestādēs.

Labklājības ministrijai būs nepieciešami 2 449 300 eiro, lai patvēruma meklētājiem piesaistītu sociālos darbiniekus un individuālus konsultantus. Tāpat apjomīgas summas nepieciešamas sociālekonomiskai iekļaušanai ar nodarbinātības palīdzību, kas, piemēram, ietvertu bezdarbnieku/darba meklētāja statusa piešķiršanu, individuālā darba meklēšanas plāna izstrādi, karjeras konsultācijas, sadarbību ar darba devēju, valsts valodas apguvi un subsidētu darbvietu, kā arī Labklājības ministrijas nozares kapacitātes celšanai, piemēram, papildu amata vietām un papildu telpām.

Tieslietu ministrijai nākamajos divos gados nepieciešami 101 908 eiro. Šos līdzekļus plānots tērēt Juridiskās palīdzības administrācijai valsts garantēto pārsūdzības procesu nodrošināšanai un tiesneša palīga amata vietas izveidošanai, kā arī tulkošanai.

Kultūras ministrijai divos gados plānots atvēlēt 855 414 eiro, lai nodrošinātu tulku pakalpojumus, sociālekonomiskās iekļaušanas ievadkursu programmai par Latviju, dažādu jomu speciālistu mācībām starpkultūru jautājumos, sabiedrības iniciatīvu atbalsta koordinēšanai, kā arī pasākumiem pilsoniskās sabiedrības iesaistei un nevalstisko organizāciju līdzdarbības līgumu uzraudzībai un koordinācijai.

Veselības jomai kopumā nepieciešams 368 141 eiro. Šīs izmaksas nepieciešamas divām ministrijām - IeM un Veselības ministrijām. IeM būs vajadzīgi 77 255 eiro, bet Veselības ministrijai - 290 886 eiro.

Veselības ministrijai līdzekļi nepieciešami neatliekamās medicīniskās palīdzības, kā arī primārās, sekundārās un ambulatorās veselības aprūpes nodrošināšanai, atsevišķu pasākumu, piemēram, dzemdību, neatliekamās zobārstniecības palīdzībai akūtos gadījumos, kā arī sekundārās ambulatorās veselības aprūpes nodrošināšanai un vakcinācijas izmaksām ar pieņēmumu, ka no patvēruma meklētajiem viena trešdaļa būs bērni, bet divas trešdaļas būs pieaugušie.

Savukārt vismazākās izmaksas no ministrijām - 10 000 eiro - plānotas Ekonomikas ministrijai. Tā minēto naudas summu tērēs, nodrošinot patvēruma meklētāja statusa saņēmējiem informāciju par Latvijā pieejamajām mazcenas īres dzīvesvietām, un izvērtēs iespējas ieviest atmaksājamu aizdevumu pirmajai īres iemaksai/garantijai.

Valdībā gan bija nelielas diskusijas par bēgļu izmitināšanas vietām - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK) aicināja apsvērt iespēju tomēr izmantot moduļu mājas, ko nākotnē varētu izmantot arī citām aktuālām vajadzībām. Moduļu māju izvietošana plānā bija iekļauta kā viena no versijām, lai uzlabotu Mucenieku infrastruktūru.

Darba grupas vadītāja Ilze Pētersone-Godmane gan norādīja, ka darba grupa ir izvērtējusi visus iespējamos variantus un piedāvā lētāko. Tomēr viņa piekrita, ka valdības lēmuma protokolā var iekļaut ieteikumu izvērtēt šādu iespēju nākotnē.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) vērsa uzmanību, ka ir nepieciešams formulēt, no kurienes tiks ņemta nauda, ja to plānots darīt no programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem". Tas nepieciešams, lai sabiedrība nepārmestu, ka tiek ņemti līdzekļi no šīs programmas. Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V) gan norādīja, ka ir zināms uzņemamo bēgļu skaits, tomēr nav zināms, cik uz Latviju atbrauks un kādi būs izdevumi.

Valdībā nebija iebildumu par bēgļu pabalsta apmēru. Jau iepriekš koalīcija nolēma 256 eiro lielo bēgļu pabalstu samazināt no 256 uz 139 eiro. Savukārt 97 eiro tiks maksāti katram nākamajam bēgļa ģimenes loceklim.

Jautājuma izskatīšana neaizņēma ilgu laiku, un tā noslēgumā Straujuma uzsvēra, ka tālāk ir nepieciešams informēt sabiedrību "saprotamā valodā".

Pētersone-Godmane šodien vēl pirms valdības sēdes atzina, ka bēgļu uzņemšanas plāna izmaksas joprojām esot indikatīvas, jo daudzi pasākumi tiks finansēti "tikai pēc fakta", turklāt nav zināms, cik daudz patvēruma meklētāju izvēlēsies palikt Latvijā. Plāna izmaksas veidos Eiropas Savienības (ES) fondu finansējums, ministriju budžets un līdzekļi neparedzētiem gadījumiem.

LETA/Foto: AFP






Komentāru noteikumi

SVARĪGĀKAIS