Apmācies
Rīga
Apmācies
LV RU
Viedokļi

Sārts: "Krievijas izvērstā troļļošana ir nopirkts pakalpojums bez lielas iniciatīvas" (8)

 
05.novembris 2015  10:59

Krievijas izvērstā "troļļošana" ir nopirkts pakalpojums bez lielas iniciatīvas un inovācijām, šādu viedokli intervijā aizsardzības portālam "Defence Matters" pauda centra direktors Jānis Sārts.

Krievijas izvērstā "troļļošana" ir nopirkts pakalpojums bez lielas iniciatīvas un inovācijām, analizē Jānis Sārts.

Krievijas izvērstā "troļļošana" ir nopirkts pakalpojums bez lielas iniciatīvas un inovācijām, analizē Jānis Sārts.

Runājot par iespējām ierobežot tā saukto troļļošanu, Sārts norādīja, ka pirmais jautājums ir, cik labi vispār strādā aizliegumi. "Nesen manīju ziņu, kurā norādīts, ka Krievija bija mēģinājusi pārbaudīt, vai var atslēgties no interneta. Secinājums ir, ka īsti nevar. Līdz ar to, manuprāt, labākās metodoloģijas šajā ziņā ir ļaut cilvēkiem redzēt "trolli" kā "trolli"," uzskata Sārts. Kā iespējamo risinājumu viņš minēja konkrētā programmatūrā radīt komandu, kas pēc noteiktiem parametriem pie komentāriem pievieno atzīmi "tu pašlaik lasi "troļļa" rakstīto".

"Otrs būtiskais aspekts ir tas, ka šī "troļļošana" ir nopirkts pakalpojums. Tas ir bez lielas iniciatīvas, bez inovācijām, bez lielas ieguldīšanas. Kā kontrakts," pauda Sārts. Viņš atgādināja, ka "troļļošanas" fenomens nebūt nav jauns, jo tas ir radīts biznesa vidē, bet adaptēts politiskajiem pasūtījumiem.

"Bīstami ir tas, ka "troļļi" tiek izmantoti īpašas spiegošanas programmatūras izplatīšanai," piebilda Sārts. Skaidrojot spiegu programmatūras izplatīšanu, Sārts norādīja, ka atsevišķos gadījumos pie komentāriem ir sacīts - ja materiāls tev liekas saistošs, pārbaudi informāciju, paskatoties šeit. "Tam seko saite, kurā ir saturs, taču aiz tā visa slēpjas spiegu programmatūra, kas attiecīgi tiek instalēta datorā. Šādi gadījumi ir fiksēti," atzina centra direktors.

Savukārt vaicāts, ja "troļļošana" tik lielu efektu nemaz nesniedz, kādēļ tas tiek darīts, Sārts retoriski vaicāja: "Varbūt viņi nav spējuši izmērīt tās efektivitāti?" Viņš atzina, ka "troļļošanai" tiek tērēts daudz naudas, kam neseko vēlamais efekts. "Neaizmirsīsim gan, ka pastāv emocionālais efekts. Cilvēks lielākoties nemaina savu priekšstatu, taču viņš var justies citādāk par to, ko domā. Efekti jau ir. Varbūt mēs nedaudz pārspīlējam, sakot, ka nav nekāda efekta," pauda Sārts, piebilstot, ka, skatoties uz summām, kas tam visam ir paredzēts, jāsecina, ka tas nav pats efektīvākais no finanšu līdzekļu tērēšanas veidiem.

Jau iepriekš vēstīts, ka papildus sava viedokļa paušanai novērota jauna tendence - "interneta troļļi" savos komentāros publicē saites uz inficētiem resursiem, tā 27.oktobrī notikušajā preses konferencē par aktualitātēm kiberdrošības jomā sacīja informācijas tehnoloģiju (IT) drošības incidentu novēršanas institūcijas "Cert.lv" IT drošības eksperts Kārlis Podiņš.

Kā sacīja Podiņš, ja parasti šādas saites tiek publicētas ar kriminālu noslieci un mērķi nelegāli iegūt kādus līdzekļus, šajā gadījumā iesaistīts Krievijas hakeru grupējums "Turla", kas savukārt ir saistīts ar Krievijas specdienestiem.

Kā piebilda "Cert.lv" vadītājas vietnieks Varis Teivāns, komentāros tiek publicēti provokatīvi teksti, kas varētu interesēt cilvēkus, un piedāvāta saite uz ārēju resursu, kur būtu atrodama papildu informācija. "Uzklikšķinot uz saiti, tālāk notiek filtrācija, kurā tiek noteikts, vai konkrētais datora lietotājs uzbrucējam ir interesants vai nav," sacīja Teivāns.

LETA/Foto: Edijs Pālens/LETA






Komentāru noteikumi

SVARĪGĀKAIS