Skaidrs
Rīga
Skaidrs
LV RU
Sabiedrībā

Margo no Kostarikas pameta garlaicīgu darbu un ieradās Rīgā fanot par hokeju. FOTO (36)

 
08.novembris 2015  06:23

Daudziem gadījies sapņot par aiziešanu no garlaicīga darba, gribējies sakravāt somas un apceļot pasauli, iztiekot no tikpat izsapņotiem iekrājumiem. Tieši šādu soli spērusi Margo Torresa (26) no Kostarikas – viņas bezrūpīgais ceļojums ilgst jau teju pusgadu un atvedis arī uz Latviju.

Margo no Kostarikas viesojas Rīgā. Operas vietā viņa gan izvēlējās apmeklēt hokeja spēli.

Margo no Kostarikas viesojas Rīgā. Operas vietā viņa gan izvēlējās apmeklēt hokeja spēli.

Vēl nesen Margo dzīvoja Kostarikas galvaspilsētā Sanhosē un strādāja prestižajā informācijas tehnoloģiju kompānijā „Intel”. Kā programmatūras izstrādātāja Margo bija daudzsološa un priekšnieku lolota, taču karjerai jaunietes plānos nebija vietas – viņa dedzīgi vēlējās apskatīt pasauli.

Karjeras vietā izvēlas ceļot
“Kostarikā ir grūti ar atvaļinājumiem. Mums tie ir divas nedēļas gari, un kompānija neļauj iekrāt papildu dienas. Nopietnai ceļošanai ar divām nedēļām nepietiek, tāpēc man bija jāpieņem diezgan grūts lēmums un darbs jāpamet. Pirms nodoties karjerai un nākotnes plāniem, es vēlos būt laimīga un ceļot,” savu izvēli skaidro Margo.

Kopš aiziešanas no darba Margo dzīve tiešām pārvērtusies tūristu sapnī, taču viņas ceļojuma bildēs neieraudzīsiet Eiropas kultūras dārgumus jeb, viņasprāt, klišejas – Pizas torni, Luvru, Venēcijas kanālus, Kolizeju un pašbildes blakus Eifeļa tornim.

Vispirms uz Krieviju
Pirmā „pietura” bijusi Krievija. Margo uzskata, ka šai zemei nepārprotami ir savs skaistums, taču viņai atmiņā iespiedušies cilvēki, kam raksturīga sūkstīšanās: “Apskatot Maskavu, var redzēt, kāda dzīve bija pirms vairākiem gadiem. Es gan nevēlos teikt, ka Krievija ir atpalikusi, mani vienkārši pārsteidza vecās ēkas, pilis un citas būves. Pamanīju, ka cilvēki ļoti bieži atklāti sūdzas par naudu un darbu, taču, manuprāt, tādu netrūkst arī citās valstīs.”
Krievi bijuši gan pieklājīgi, gan izpalīdzīgi, taču sazināties bijis grūti – vietējie nav runājuši angliski pat restorānos un viesnīcās, kur nu vēl Margo dzimtajā spāņu valodā.

Kas ir Kostarika

* Kostarikas Republika atrodas Centrālamerikā, starp Panamu un Nikaragvu, dienvidrietumos to apskalo Klusais okeāns, ziemeļaustrumos Karību jūra.

* No četriem miljoniem iedzīvotāju vairākums (94%) ir eiropiešu ieceļotāju pēcteči. Oficiālā valoda ir spāņu.
Kostarikai nav armijas un ir labi attīstīta veselības aprūpes sistēma, kam atvēl aptuveni 25% no valsts izdevumiem.

* Pateicoties lietusmežiem un bagātīgajai dzīvnieku pasaulei (piemēram, ap 850 putnu sugām), Kostarika ir tūristu visapmeklētākā valsts Centrālamerikā.

* Iekšzemes kopprodukts ir 9605 eiro uz iedzīvotāju (61. vieta pasaulē). Latvijai iekšzemes kopprodukts ir 12 357 eiro, Ķīnai – 7452 eiro.

* Galvenā eksportprece ir kafija un banāni, kā tas novērojams arī mūsu veikalos.

* Kostarika ir visstabilākā Latīņamerikas demokrātija, šeit nekad nav valdījuši ne komunisti, ne militāristu huntas.

    Turcijā staigā šortos
    Nākamā pieturvieta bija Turcija – tilts starp Eiropu un Āziju. “Robežu starp rietumiem un austrumiem pamanīju uzreiz. Man tā bija samērā dīvaina un reizēm apgrūtinoša pieredze. Karstā laikā bija ieteikts nēsāt ķermeni nosedzošu apģērbu, taču es staigāju šortos, jo ir taču nepanesami karsti! Apkārtējo skatieni bija visai nedraudzīgi. Sajutos tā, it kā būtu slikti, bezgaumīgi saģērbusies. Man arī aizrādīja, ka nedrīkstu apmeklēt dažādas vietas, piemēram, mošejas, jo esmu sieviete.”

    Pārsteidz Albānijas nabadzība
    Lai arī neplānoti, taču Margo paviesojās arī Albānijā. Šeit viņa redzējusi patiesi skaudru realitāti un to, cik dažādi cilvēkus ietekmējis komunisma sabrukums.
    “Albānija ir attīstības valsts vistiešākajā nozīmē. Diktatūras atstātās rētas šeit vērojamas joprojām un uz katra soļa. Man bija izdevība parunāt ar divām sievietēm. Vienai bija samērā labs darbs tūrisma nozarē, otra dzīvoja uz ielas. Pirmā sieviete apliecināja savu gandarījumu par valsts iegūto brīvību un jaunatklātajām izaugsmes iespējām, viņa teica, ka nekādā gadījumā negribētu audzināt bērnus tādā Albānijā, kāda tā bija pirms tam.
    Otra sieviete izteica nožēlu. Komunisma laikos viņai darbu deva valsts, savukārt tagad viņa kopā ar dēlu spiesta ubagot, jo viņai nav īpašu prasmju vai izglītības, lai konkurētu darba tirgū. Šī sieviete man acīs pateica, ka apzinās – viņa nomirs uz ielas.”

    Latvijā dodas uz hokeju
    Ne Kostarikā, ne kopumā Latīņamerikā hokejs nav iecienīts sporta veids, bet Margo ir izņēmums. “Par Latviju zināju arī tad, kad dzīvoju Kostarikā. Par Latvijas hokeju pirmo reizi uzzināju no ziemas olimpiskajām spēlēm Sočos,” stāsta ceļotāja, skatoties mūsējo spēli ar Kanādu.
    Latvijas izlase pārsteidza hokeja līdzjutējus, teju 50 minūtes neļaujot Kanādas valstsvienībai izvirzīties vadībā un tikai pašās beigās piekāpjoties hokeja grandiem ar 1:2.
    “Devos uz Latviju, jo vēlējos uzzināt vairāk par valstīm, kas kādreiz bija PSRS sastāvā, taču esmu sporta fane un nelaidu garām iespēju apmeklēt hokeja spēli. Tajā dienā spēlēja Rīgas „Dinamo”, un es atceros meiteni, kura visas arēnas priekšā, lielajā ekrānā, novilka kreklu,” smej Margo. “Kostarikā hokeja nav. Mūsu sporta veids ir futbols, taču hokejā, neraugoties uz agresīvo un fizisko spēli, fani ir jaukāki.”
    No Margo mutes izskan arī kas tāds, ko sevi cienošs kostarikānis sašutumā nodēvētu par zaimiem: “Manuprāt, hokejs ir labāks par futbolu!”

    26 gadus vecā Margo no Kostarikas „nejauši” nonāk Rīgā
    Edvīns Rakickis/Foto: Mārtiņš Ziders / Shutterstock






    Komentāru noteikumi

    SVARĪGĀKAIS