Skaidrs
Rīga
-2°
Skaidrs
LV RU
Politika

Prezidents neizsludina grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (8)

 
07.novembris 2015  15:58

Valsts prezidents neizsludina grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, no kuriem izriet, ka pāriešana uz valsts valodas izmantošanu radiostacijās tiks veikta mazākā mērā, nekā sākotnēji noteikts.

Raimonds Vējonis diskutablo un daudziem neērto likumu šodien nodevis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai.

Raimonds Vējonis diskutablo un daudziem neērto likumu šodien nodevis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai.

Kā paziņojumā medijiem informē Valsts prezidenta preses dienests, secinot, ka likums "Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā" pieņemts, neievērojot labas likumdošanas principu un lemjot par sasteigtu risinājumu Latvijas valstiskumam un sabiedrībai būtiskā jautājumā, Valsts prezidents Raimonds Vējonis šodien nodevis likumu Saeimai otrreizējai caurlūkošanai.

Saeimas šī gada 29.oktobrī pieņemtais likums "Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā" paredz izmaiņas prasībās pārejai uz elektronisko plašsaziņas līdzekļu radio programmu apraidi vienā valodā - valsts valodā vai svešvalodā.

Iepazīstoties ar daudzajiem lūgumiem neizsludināt Saeimas pieņemto likumu, likuma izstrādes materiāliem, kā arī likuma otrreizējai caurlūkošanai veltītajā sanāksmē izskanējušajiem viedokļiem, Valsts prezidents secinājis, ka Saeima nav veikusi pienācīgu lēmuma ietekmes izvērtējumu.

Likuma normas, kas tiek grozītas, vēl tikai 2014.gada 23.oktobrī tika pieņemtas ar skaidri definētiem mērķiem stiprināt latviešu valodas konstitucionālo statusu un tās lomu kultūrvidē. "Pamatojums, kāpēc nepieciešamas steidzamas izmaiņas sabiedrībai tik būtiskā jautājumā un kas ir mainījies tikai nedaudz vairāk kā gada laikā pēc regulējuma pieņemšanas, netika rasts arī likuma otrreizējai caurlūkošanai veltītajā sanāksmē," teikts Valsts prezidenta paziņojumā.

"Likumdošanas process, jo īpaši Latvijas valstiskumam un sabiedrībai būtiskos jautājumos, nedrīkst būt sasteigts un necaurskatāms," uzsver Valsts prezidents. Tāpēc Vējonis aicina Saeimu no likuma strīdīgos grozījumus izslēgt. Ja Saeima tomēr uzskata, ka šādi grozījumi ir nepieciešami, Valsts prezidents aicina tos virzīt izskatīšanai kā atsevišķu likumprojektu atbilstoši labas likumdošanas principam.

"Latvijas ģeopolitiskajā situācijā ir jāmazina ārvalstu informatīvās telpas ietekmi uz Latviju. Ir nepieciešama noteikta un skaidra valsts politika attiecībā uz valsts valodas un svešvalodu lietojumu elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos. Saeimai ir plaša rīcības brīvība, lai rastu Latvijas valsts un sabiedrības interesēm atbilstošus risinājumus," norāda Valsts prezidents.

Kā ziņots, Saeima 29.oktobrī pieņēma grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, no kuriem izriet, ka pāriešana uz valsts valodas izmantošanu radiostacijās tiks veikta mazākā mērā, nekā sākotnēji noteikts.

Līdz šim bija noteikts, - ja radiostacijas apraides atļaujā ir noteikts, ka tās daļa valsts valodā nedrīkst būt mazāka par 50%, tad ar 2016.gada 1.janvāri radiostacijai jābūt valsts valodā. Taču šodien pieņemtie grozījumi nosaka, ka šī norma attieksies uz radiostacijām, kurām valsts valodas daļa pašlaik nedrīkst būt mazāka par 51%.

Laikraksts "Latvijas Avīze" vēstīja, ka it kā nelielo izmaiņu galvenais ieguvējs ir SIA "Krievu hitu radio", kura līdzīpašnieks ir Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) ziedotājs Ričards Zakss. Viņam izdevīgo priekšlikumu iesniedzis ZZS deputāts Armands Krauze, kurš piedāvāja noteikt, ka obligātā pāreja attiektos tikai uz tiem kanāliem, kur valsts valodas proporcija ir lielāka par 51%, līdz ar to "Krievu hitu radio" valodas formāts nebūtu jāmaina.

Savu iniciatīvu deputāts centies pamatot ar hibrīdkara draudiem: "Šajos apstākļos, kad daudz tiek runāts par Krievijas propagandu un Maskavas kontrolēto mediju ietekmi, būtu nepareizi neraidīt krievu valodā. Pārejot uz latviešu valodu, šo kanālu līdzšinējā auditorija nokļūtu Kremļa informatīvajā ietekmē, ko nevaram nekādi kontrolēt. Ja medijs atrodas Latvijas jurisdikcijā, tad varam kontrolēt, kādus raidījumus sagatavo vai retranslē." Krauze nenoliedza, ka pirms grozījumu iesniegšanas cita starpā konsultējies arī ar Zaksu, bet apgalvoja, ka neesot zinājis, ka šis uzņēmējs ir ZZS ziedotājs.

Saeimā pieņemtie grozījumi nosaka, ka radio programmām, kurām izsniegtajā apraides atļaujā noteikts, ka programmas daļa valsts valodā nedrīkst būt mazāka par 51%, sākot no 2016.gada 1.janvāra, būs pilnībā jāraida valsts valodā.

Priekšlikums 50% vietā likumā noteikt 51% iepriekš raisīja plašas diskusijas Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdes klātesošo vidū, taču komisija to atbalstīja. Līdzīgu priekšlikumu bija izvirzījusi arī Latvijas Komerciālo raidstaciju asociācija.

"Radio SWH" vadītājs, līdzdibinātājs un līdzīpašnieks Jānis Šipkēvics iepriekš bija neizpratnē par straujajām izmaiņām, par kurām tiek rosināts priekšlikums. "Pirms daudziem gadiem šeit sākās grūtais un sarežģītais ceļš uz mediju likuma izveidi. Daudzu diskusiju rezultātā, profesionāļu debatēs un speciālistu slēdzienos beidzot šajā komisijā tika pieņemts likums, kurš daļēji apmierināja tajā brīdī visas 67 Latvijā esošās radiostacijas. Nepagāja ne pusgads, kad deputāts Krauze aicina ne tikai pret šo profesionālo komisiju un tās lēmumu, bet arī pret Saeimas teikto "par" šim likumam. Aicina būt pret tā laika prezidenta izsludināto un pieņemto šo rūpīgi izstrādāto likumu," sacīja Šipkēvics.

"Kāpēc šis deputāts grib sākt regulēt mediju politiku Latvijā un mainīt to, ko rūpīgi gatavoja darba grupa, kurā viņš vispār nebija klāt, pat nepakonsultējoties ar šīs komisijas likuma izstrādātājiem? Šādi nekompetenti ierosinājumi grauj mediju tirgus stabilitāti. Balsojot par šo, atkal neesam droši, vai mums vajag pārkārtot mūsu biznesu vai atkal pēc pusgada uzradīsies kāds cits deputāts, kurš ierosinās ko radikāli mainīt. Kā šādos apstākļos ir iespējams strādāt?" neizpratnē jautāja Šipkēvics.

Latvijas Raidorganizāciju asociācijas direktore Gunta Līdaka uzsvēra krievu radiostaciju koncepcijas jautājumu aktualitāti. "Situācija radio tirgū Latvijā ir pretrunīga, īpaši jautājumos, kas ir saistīti ar krievu radiostacijām. Es gribētu vērst deputātu uzmanību uz ģeopolitisko situāciju, kas tika pieminēta, šie grozījumi jautājumu neatrisinās līdz brīdim, kamēr netiks veidota mērķtiecīga politika attiecībā uz krievu radiostacijām Latvijā satura jautājumos," akcentēja Līdaka.

Viņa sacīja, ka, "kamēr neatrisināsim šo krievu radiostaciju koncepciju jautājumu, visa šī runāšana ir bezjēdzīga. Es vērstu gan deputātu, gan Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes uzmanību uz jautājumiem, kas ir saistīti ar to, kas tiek pārraidīts krievu radiostacijās. Nav svarīgi, cik šo radiostaciju ir Latvijā, bet, ja turpinās Latvijā pārraidīt no Krievijas raidošu saturu, tad visa ģeopolitiskā teoretizēšana neko labu nedos".

Kā ziņots, Latvijas Reģionu apvienība (LRA) lūdza Valsts prezidentam neizsludināt likuma grozījumus, kas samazināšot latviešu valodas lietojuma proporcijas radio stacijās.

LRA aicina Vējoni nodot atkārtotai izskatīšanai Saeimā grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā. Politiskajam spēkam esot bažas, ka, stājoties spēkā likuma grozījumiem, kas ietekmē valodu lietojuma sadalījumu un samazina latviešu valodas lietojuma proporcijas radio stacijās, tiek apzināti vai neapzināti mazināta latviešu valodas loma. Tādējādi tiek nevis sargāta Latvijas jau tā sašķeltā informatīvā telpa, bet gan gluži pretēji - vēl vairāk veicināta divkopienu valsts veidošanās, kas ir uzskatāma par nopietnu risku valsts drošībai, pauž LRA.

LETA/Foto: Evija Trifanova/LETA






Komentāru noteikumi

SVARĪGĀKAIS