Mazmākoņains
Rīga
Mazmākoņains
LV RU
Sabiedrībā

Koalīcija atbalsta reklāmu raidīšanu radio tikai latviešu valodā

 
09.novembris 2015  23:38

Koalīcijas partijas pirmdien vienojušās atbalstīt Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) priekšlikumu grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas paredz, ka reklāmas radio varēs raidīt tikai latviešu valodā, žurnālistiem pastāstīja ZZS valdes loceklis Edgars Tavars.

Politiķis atzīmēja, ka priekšlikumus izstrādājis ZZS valdes priekšsēdētājs, Saeimas deputāts Armands Krauze. Plānots, ka līdz ar grozījumiem latviešu valodas pielietojamība Latvijas medijos krievu valodā palielināsies par 20%.

Koalīcija atbalstījusi ieceri veidot darba grupu Kultūras ministrijā kopā ar mediju ekspertiem, lai vienotos par likumprojekta priekšlikumiem.

Tavars piebilda, ka prezidenta atgriezto likumu "Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā" Saeimai otrreizējai caurlūkošanai atkārtoti skatīs Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā. Viņš norādīja, ka prezidenta iebildumi tiks ņemti vērā.

Jau ziņots, ka prezidents sestdien nodeva Saeimai otrreizējai caurlūkošanai parlamentā pieņemtos grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, norādot, ka likums izstrādāts, neievērojot labas likumdošanas principu, kā arī deputāti lēmuši par sasteigtu risinājumu Latvijas valstiskumam un sabiedrībai būtiskā jautājumā.

Saeimā 29.oktobrī pieņemtais likums "Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā" paredz izmaiņas prasībās pārejai uz elektronisko plašsaziņas līdzekļu radio programmu apraidi vienā valodā – valsts valodā vai svešvalodā.

Iepazīstoties ar daudzajiem lūgumiem neizsludināt Saeimas pieņemto likumu, likuma izstrādes materiāliem, kā arī likuma otrreizējai caurlūkošanai veltītajā sanāksmē izskanējušajiem viedokļiem, Valsts prezidents secinājis, ka Saeima nav veikusi pienācīgu lēmuma ietekmes izvērtējumu.

Likuma normas, kas šobrīd tiek grozītas, vēl tikai 2014.gada 23.oktobrī tika pieņemtas ar skaidri definētiem mērķiem stiprināt latviešu valodas konstitucionālo statusu un tās lomu kultūrvidē. Pamatojums, kāpēc nepieciešamas steidzamas izmaiņas sabiedrībai tik būtiskā jautājumā un kas ir mainījies tikai nedaudz vairāk kā gada laikā pēc regulējuma pieņemšanas, netika rasts arī likuma otrreizējai caurlūkošanai veltītajā sanāksmē.

"Likumdošanas process, jo īpaši Latvijas valstiskumam un sabiedrībai būtiskos jautājumos, nedrīkst būt sasteigts un necaurskatāms", uzsver prezidents. Tāpēc Vējonis aicina Saeimu no likuma strīdīgos grozījumus izslēgt. Ja Saeima tomēr uzskata, ka šādi grozījumi ir nepieciešami, prezidents aicina tos virzīt izskatīšanai kā atsevišķu likumprojektu atbilstoši labas likumdošanas principam.

BNS






    Komentāru noteikumi

    SVARĪGĀKAIS