Apmācies, dūmaka
Rīga
Apmācies, dūmaka
LV RU
Sabiedrībā

Tūkstošiem patriotu aizdedz svecītes un svin Lāčplēša dienu. FOTO. VIDEO (32)

 
11.novembris 2015  22:00

Tūkstošiem cilvēku šovakar ir pulcējušies Rīgas centrā, 11.novembra krastmalā un tās apkārtnē, lai Lāčplēša dienā pieminētu un izrādītu cieņu neatkarīgās Latvijas armijas karavīriem, kas izcīnīja uzvaru pār tā saukto Bermonta karaspēku 1919.gada 11.novembrī.

Krastmalā pulcējās vairāki tūkstoši cilvēku, kuri pie Rīgas pils sienas novietoja svecītes.

Krastmalā pulcējās vairāki tūkstoši cilvēku, kuri pie Rīgas pils sienas novietoja svecītes.

Krastmalā ir pulcējušies vairāki tūkstoši cilvēku, kuri pie Rīgas pils sienas novieto svecītes. Visa Rīgas pils siena jau ir noklāta svecītēm, tāpēc cilvēki tās novieto arī sienas tuvumā un pie Daugavas.

Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem šoreiz nav vērojami negadījumi, kad sveces kūstot izraisa uzliesmojumus, tomēr tuvumā dežurē ugunsdzēsēji, savukārt par drošību rūpējas policijas darbinieki.

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) aicina iedzīvotājus izvietot svecītes īpaši tam paredzētās vietās. Lai ar sveķiem un sodrējiem nesabojātu Rīgas pils mūra sienas, 11.novembra krastmalā pie mūra sienām uzstādīti nerūsējošā tērauda režģi. Režģu sienai paredzēti 175 posmi, tās garums ir 184 metri, bet platums - viens metrs. Viens sienas solis (augstums ar pakāpieniem) ir 1050 milimetri. Būs iespējams izvietot 60 svecītes posmā jeb 10 500 svecītes kopumā pa visu sienu.

Pasākumā interesentiem tiek dalītas Latvijas karoga piespraudītes.

Simtiem cilvēku ir pulcējušies arī citviet Vecrīgā - pie Okupācijas muzeja, kur vēlāk vakarā spēlēs grupa "Skyforger", un pie Kara muzeja, kur visa vakara garumā notiek koncerts.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis ar kundzi Ivetu Vējoni piedalās Lāčplēša dienai veltītajā piemiņas svecīšu nolikšanā pie Rīgas pils mūra.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis ar kundzi Ivetu Vējoni piedalās Lāčplēša dienai veltītajā piemiņas svecīšu nolikšanā pie Rīgas pils mūra.

Kā ziņots, Lāčplēša dienu Latvijā svin par godu neatkarīgās Latvijas armijas uzvarai pār Rietumu brīvprātīgo armiju jeb tā saukto Bermonta karaspēku 1919.gada 11.novembrī. Latvijas armija izšķirošo uzbrukumu bermontiešiem sāka 9.novembrī, un, lai gan cīņas bija grūtas, jau 11.novembrī Bermonta karaspēks tika padzīts no Rīgas. Bermontiādes laikā Latvija zaudēja 743 karavīrus, no kuriem 57 bija virsnieki.

Latvijas Brīvības cīņas ilga no 1918.gada 18.novembra, kad tika proklamēta Latvijas Republika, līdz 1920.gada 11.augustam, kad tika noslēgts Latvijas-Krievijas miera līgums. Šo dienu Saeima ir noteikusi par Latvijas brīvības cīnītāju piemiņas dienu.

Lāčplēša dienu atsāka svinēt 1988.gadā, kad 11.novembrī Rīgas pils Svētā Gara tornī atkal tika pacelts Latvijas valsts karogs.

Lāčplēša dienas lāpu gājiens no Rīgas Brāļu kapiem

Svecīšu iedegšana 11.novembra krastmalā

Valsts prezidents piedalās Lāčplēša dienai veltītajā piemiņas svecīšu nolikšanā pie Rīgas pils mūra

Lāpu gājiens no Brāļu kapiem uz 11.novembra krastmalu

Svecītes Rīgas Brāļu kapos

Lāčplēša dienai veltīta militārā parāde

Vainagu nolikšanas ceremonija Rīgas Brāļu kapos


LETA/Foto: Evija Trifanova/LETA, Edijs Pālens/LETA






Komentāru noteikumi

SVARĪGĀKAIS