Mākoņains
Rīga
-4°
Mākoņains
LV RU
Bērni

Iemāci bērnam "biksīšu likumu" jeb - kā pasargāt savu mazo no pedofila (19)

 
13.novembris 2015  07:39

Šokējoši bieži Latvijas medijos izskan informācija par seksuāli izmantotiem bērniem, savukārt, pēc Eiropas statistikas datiem, ar seksuālu izmantošanu* saskaras pat katrs piektais bērns. Vecāki nevar būt līdzās savam bērnam visās situācijās, tomēr ir pavisam vienkāršs un efektīvs palīgs bērnu pasargāšanai – tā ir saruna.

Jāpatur prātā, ka visbiežāk noziegumu pastrādā kāds, ko bērns pazīst, nevis svešinieks. Tā kā varmākas parasti izvēlas par upuri pakļāvīgus bērnus, kategorisks "nē" un sauciens pēc palīdzības var bērnu glābt.

Jāpatur prātā, ka visbiežāk noziegumu pastrādā kāds, ko bērns pazīst, nevis svešinieks. Tā kā varmākas parasti izvēlas par upuri pakļāvīgus bērnus, kategorisks "nē" un sauciens pēc palīdzības var bērnu glābt.

Turklāt sarunai ar mazu bērnu nebūt nav jābūt biedējoši nopietnai – izstāstīt galveno var arī rotaļājoties un runājot bērnam saprotamā valodā. Šeit apkopojam piecus padomus, kā iemācīt bērnam atpazīt bīstamas situācijas un kā tajās rīkoties.
 
Iemāci bērnam “biksīšu likumu!”
“Biksīšu likums” nozīmē, ka neviens nedrīkst bērnam pieskarties ķermeņa vietās, ko parasti sedz apakšbiksītes, un arī bērnam pašam nevajadzētu šajās vietās pieskarties citiem. Bērna ķermenis pieder vienīgi viņam. Vecāki var paskaidrot, ka daži pieaugušie (aprūpētāji, vecāki vai ārsti) var pieskarties bērnam, bet viņam ir jāsaka “nē”, ja tas viņam liek justies slikti vai neērti. Svarīgi to iemācīt arī maziem bērniem, jo diemžēl jebkura vecuma bērnu var ļaunprātīgi izmantot.

Iemāci bērnam atšķirt labus pieskārienus no sliktiem
Bērni ne vienmēr prot atšķirt pieļaujamus pieskārienus no nepiedienīgiem. Pastāstiet bērnam, ka nav labi, ja kāds aplūko vai aizskar viņa intīmās vietas vai aicina viņu aplūkot vai aizskart kāda cita cilvēka ķermeni  vietās, ko parasti slēpj apakšbikses. Ja tomēr bērnam nav īsti skaidrs, vai otra cilvēka rīcība ir vai nav  pieļaujama, iedrošiniet bērnu pārrunāt situāciju ar pieaugušo, kam viņš uzticas.

Iemāci bērnam pateikt “nē!”

Izstāstiet bērnam, ka neviens nedrīkst viņam pieskarties, ja bērns to nevēlas. Bērnam ir tiesības atteikties no skūpsta vai pieskāriena – arī no tuva cilvēka. Iemāciet bērnam nekavējoties stingri teikt “nē”, ja kāds vēlas pārkāpt “biksīšu likumu”. Tā kā varmākas parasti izvēlas par upuri pakļāvīgus bērnus, kategorisks “nē” un sauciens pēc palīdzības var bērnu glābt. Kopīgi izmēģiniet, kā to pateikt skaļi! Tā kā ļaunprātīgie izmantotāji bērnus nereti pielabina, lai iegūtu viņu uzticēšanos, svarīgi iemācīt bērnam arī vienkāršus noteikumus par kontaktēšanos ar svešiniekiem: nekad nekāpt svešā automašīnā, nepieņemt svešinieku dāvanas un neiet viņiem līdzi.

Iemāci bērnam atšķirt labus un sliktus noslēpumus
Slepenība ir seksuālo varmāku galvenā taktika, tāpēc svarīgi veidot uzticēšanās gaisotni un iemācīt  bērnam, kā atšķiras labi noslēpumi no sliktiem. Noslēpums, kas bērnu satrauc, liek justies neērti, biedē vai skumdina, nav labs, tāpēc to nevajadzētu glabāt - tas ir ātri jāizstāsta uzticamam pieaugušajam (kādam no vecākiem, skolotājam, policistam vai ārstam). Savukārt noslēpums, kas rada prieku, ir labs noslēpums – kā, piemēram, pārsteiguma ballīte vai dāvaniņa mammai. Bērnam ir jāzina, ka viņš drīkst vecākiem stāstīt visu, kas ar viņu noticis – vecāki bērnu atbalstīs un nenosodīs.

Iemāci bērnam vērsties pēc palīdzības
Bērnam ir jāzina: ja kāds cilvēks mēģinājis bērnam pieskarties biksīšu zonā vai kā citādi radījis nepatīkamas sajūtas, tas noteikti jāizstāsta pieaugušajam, kam viņš uzticas. Bērni, kurus izmanto, jūtas nokaunējušies, vainīgi un nobijušies, taču svarīgi iedrošināt bērnu stāstīt par notikušo pietiekami uzstājīgi, lai pieaugušie viņā ieklausītos un uztvertu nopietni. Šī iemesla dēļ pieaugušajiem nevajadzētu ģimenē izvairīties no tēmām, kas saistās ar seksualitāti, kā arī paskaidrot bērnam, pie kā viņš var vērsties, ja jūtas noraizējies, uztraukts vai bēdīgs. Bērnam ir jārada pārliecība, ka viņš par to allaž var aprunāties ar saviem tuvajiem cilvēkiem.

Pats svarīgākais ģimenē ir atvērta un draudzīga komunikācija ar bērnu, veidojot no draudiem brīvu gaisotni. Jāpatur prātā, ka visbiežāk noziegumu pastrādā kāds, ko bērns pazīst, nevis svešinieks. Ja radušās aizdomas par bērna seksuālu izmantošanu, svarīgi saglabāt mieru, uzmanīgi pavaicāt, kas ir noticis, un neradīt bērnā vainas apziņu par notikušo. Noteikti sazinieties ar psihologu, ārstu, sociālo darbinieku vai policiju. Latvijā darbojas diennakts bezmaksas bērnu un jauniešu uzticības tālrunis 116111, kur padomu var prasīt arī pieaugušie. Ja ir aizdomas par seksuālu vardarbību un nepieciešams padoms, var zvanīt arī uz "Centrs Dardedze" pa tālruni 67600685. Plašāka informācija vecākiem, kā arī bērniem draudzīgi materiāli sarunai atrodama mājaslapā www.dzimba.lv.

* Par seksuālu vardarbību pret bērnu ir uzskatāmas jebkādas seksuālas darbības starp bērnu un pieaugušo. Tas var izpausties gan netiešos, gan tiešos seksuālos kontaktos – kā incests, pornogrāfija, prostitūcija, netiklas darbības, komerciāla seksuāla izmantošana, izvarošana, vervēšana tiešsaistē, seksuāla rakstura komentāri u.c. Sekas, ko piedzīvo seksuālā vardarbībā cietis bērns, ir daudz plašākas, kā tikai viņa fiziskā ķermeņa robežu pārkāpšana. Tiek neatgriezeniski traumēta bērna psiholoģiskā veselība un spējas veidot uzticības pilnas attiecības.

Mammamuntetiem.lv / Foto: Vida Press






Komentāru noteikumi

SVARĪGĀKAIS