Apmācies
Rīga
Apmācies
LV RU
Sabiedrībā

Bērnus uz bērnudārziem skolotāju streika dienā nevarēs vest. VIDEO (48)

 
12.novembris 2015  22:23

Vecāki bērnus uz bērnudārziem, kuru darbinieki būs nolēmuši piedalīties vienas dienas streikā, nevarēs vest, ceturtdienas vakarā vēstīja LTV raidījums "Panorāma".

Brīdinājuma streiks paredzēts 27.novembrī.

Brīdinājuma streiks paredzēts 27.novembrī.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) pārstāve Ligita Semjonva sacīja, ka streikā pedagogu būs savā darba vietā, taču nestrādās. Tāpēc bērniem nebūs pieejams, piemēram, ēdiens.

"Principā nē," uz jautājumu, vai vecāki varēs savas atvases vest uz bērnudārzu, teica Semjonova, norādot, ka vecāki par to savlaicīgi tiks brīdināti.

Vēstīts, ka LIZDA padome trešdien ārkārtas sēdē vienojusies par vienas dienas brīdinājuma streiku. Streiks paredzēts 27.novembrī.

LIZDA vadītāja Inga Vanaga aģentūrai BNS skaidroja, ka pagaidām nav zināms precīzs skaits, cik tieši pedagogu varētu piedalīties streikā. Vienlaikus provizoriskie aprēkini liecina, ka streikā varētu piedalīties 80% no arodbiedrības biedriem, kas ir vairāk nekā 20 tūkstoši cilvēku. Vanaga arī uzsvēra, ka streikā var piedalīties pedagogi, kuri nav LIZDA biedri. Precīzs skolotāju skaits būs zināms 17.novembrī.

Vienlaikus LIZDA izvirzījusi divas prasības - novirzīt deviņus miljonus eiro mazo skolu atbalstam un pedagogiem, kuriem ir zemākās algas, kā arī piešķirt papildu finansējumu augstākajai izglītībai, attiecīgi - sešus un 3,6 miljonus eiro.

Vanaga sacīja, ka šis būs brīdinājuma streiks, lai parādītu LIZDA attieksmi un to, ka nākotnē, ja netiks panākta vienošanās par LIZDA prasībām, arodbiedrība turpinās aktīvi rīkoties, lai aizstāvētu savas intereses.

Vanaga arī sacīja, ka padomes sēdē, kurā otrdien tika lemts par streiku, izskanēja, ka streikot varētu nākotnē varētu arī eksāmenu laikā. Vienlaikus lēmumi uz šo laiku streikošanai netika pieņemti.

LIZDA vadītāja iepriekš atgādināja, ka lielākā daļa, aptuveni 85% skolotāju līdz šim ir iestājušies par streika rīkošanu, taču galējais lēmums tiks pieņemts arodbiedrības sēdē.

LIZDA vadītaja skaidroja, ka panākta vienošanās par skolotāju izdienas pensijām, atbalsta programmu pedagogiem, kuri darbu zaudēs pēc skolu tīkla reorganizēšanas. Tāpat panākta vienošanās, lai veiktu izmaiņas noteikumos, kas nosaka mērķdotācijas sadali. Vienlaikus netika panākta vienošanās saistībā ar prasībām uz augstskolām.

Iepriekš vēstīts - LIZDA uzskata - tā kā līdz šim papildus finansējums LIZDA kopumā septiņu prasību izpildei nav piešķirts, LIZDA valde kā alternatīvu pirmajai prasībai – uzlabot modeli – redz atlikt jaunās atalgojuma sistēmas ieviešanu un veikt uzlabojumus Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr. 1616 par valsts mērķdotācijas sadales kārtību un MK noteikumos Nr. 836 par pedagogu darba samaksu, lai jau no 2016.gada 1.septembra uzlabotu situāciju izglītības darbiniekiem pirmsskolās, augstākajā izglītībā, mazajās skolās, kā arī uzlabotu atbalsta personāla situāciju.

LIZDA akcentē, ka nevar ieviest pedagogu darba samaksas jauno modeli nenovēršot tā nepilnības, kas būtiski apdraudētu nozarē strādājošo motivāciju un gala rezultātā arī izglītības kvalitāti. Lai veiktu kvalitatīvu un ilgtspējīgu darba samaksas reformu, modeli nepieciešams uzlabot ar izglītības darbinieku paustajiem priekšlikumiem un tam paredzēt atbilstošu un pietiekamu papildu finansējumu. Ja tas nav iespējams līdz 2016.gada 1.septembrim, tad atbildīgāka rīcība no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) būtu atlikt modeļa ieviešanu uz 2017.gadu un uzlabot minētos MK noteikumus esošo nepilnību novēršanai iespēju robežās, tam 2016.gada valsts budžetā paredzot izlīgšanas komisijas sēdē Finanšu ministrijas solītos papildu deviņus miljonus eiro.

Jaunais atalgojuma modelis IZM piedāvājumā paredz, ka pirmsskolu pedagogi pakāpenisku algas paaugstinājumu varētu sagaidīt vien no 2018.gada, savukārt augstākās izglītības darbinieku atalgojums ir neproporcionāls un diskriminējošs, salīdzinot ar vispārējas un profesionālās izglītības pedagogiem. Vairākās mazajās skolās ir nepietiekošs amata vienību skaits – skolas nespētu kvalitatīvi nodrošināt mācību plānu un atbalsta pasākumus izglītojamajiem. LIZDA uzskata, ka piedāvātajā modelī joprojām ir noteikts nepietiekams atbalsta personāla darbinieku skaits attiecībā uz izglītojamo skaitu, turklāt neadekvāti zems atalgojums paredzēts izglītības iestāžu bibliotekāriem, sporta treneriem, internāta skolotājiem un dienesta viesnīcu skolotājiem, akcentē arodbiedrība.

LIZDA padome 22.septembrī ārkārtas sēdē izvirzīja IZM kopumā septiņas prasības, starp kurām minēti konkrēti uzlabojumi IZM piedāvātajam pedagogu darba samaksas jaunajam modelim un prasība pildīt Izglītības likuma 53.panta 2.daļu par MK apstiprinātu pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiku. Tāpat prasība IZM atbalstīt likumprojekta par pirmsskolas, speciālās izglītības un sporta skolotāju izdienas pensijām virzību Saeimā, kā arī prasība atjaunot atalgojumu pirmsskolas izglītības pedagogiem no valsts budžeta un prasība izstrādāt atbalsta programmu pedagogiem, kas skolu tīkla optimizācijas rezultātā varētu zaudēt darbu. LIZDA pieprasa IZM pildīt spēkā esošā Augstskolu likuma 78.panta 7.daļā un Zinātniskās darbības likuma 33.panta 2.daļā noteikto ikgadējo finansējuma pieaugumu studijām valsts augstskolās un zinātniskajai darbībai.

Jau vēstīts, ka LIZDA padome nolēma sākt streika rīkošanas procedūru, jo izglītības un zinātnes nozarei 2016.gadā netiekot piešķirts finansējums, lai ievērotu spēkā esošos normatīvos aktus, kā arī netiek ņemti vērā LIZDA priekšlikumi par pedagogu atalgojuma jauno modeli.

Tāpat vēstīts, ka piektdien varētu notiks pēdējā Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības ( LIZDA) streika izlīgšanas komisijas sēde.

BNS / Foto: Edijs Pālens/LETA






Komentāru noteikumi

SVARĪGĀKAIS