Mazmākoņains
Rīga
-3°
Mazmākoņains
LV RU
Esi vesels

4 patiesības par vēzi. Ģimenes vēsture NAV nāves spriedums! (10)

 
13.novembris 2015  20:50

Vēzis tiek uzskatīts par vecu cilvēku slimību, un liela daļa ārstu domā, ka pieaugošais saslimstības skaits skaidrojams ar to, ka cilvēki dzīvo garāku mūžu. Savukārt kādā jaunā pētījumā atklāts, ka iepriekš ģimenē piedzīvots krūts vēzis nemaz nav tik nozīmīgs faktors, lai ar to saslimtu arī citas ģimenes sievietes. Piedāvājam 4 patiesības par vēzi.

Iepriekš ģimenē piedzīvots krūts vēzis nemaz nav tik nozīmīgs faktors, lai ar to saslimtu arī citas ģimenes sievietes.

Iepriekš ģimenē piedzīvots krūts vēzis nemaz nav tik nozīmīgs faktors, lai ar to saslimtu arī citas ģimenes sievietes.

Tā nav vecu cilvēku slimība
Taču, sasniedzot 80 gadu vecumu, viss mainās – pēc 80 gadiem ir lielāka iespēja nomirt no sirds slimības vai kādas infekcijas. Patiesībā saskaņā ar pētījumu, kurā bija iesaistīti 855 vīrieši, kas dzimuši 1913. gadā, cilvēkiem pēc 80 gadu vecuma vēzis ir viens no retākajiem nāves cēloņiem. No visiem pētījumā iesaistītajiem dalībniekiem 232 jeb 27% sagaidīja savu 80. dzimšanas dienu, 111 svinēja arī 90. dzimšanas dienu un 10 sagaidīja simtgadi.

42% cilvēku, kas bija vecāki par 80 gadiem, nomira sirds un asinsvadu slimību dēļ, bet 20% – infekciju slimību dēļ. Pētnieki no Gēteborgas universitātes Zviedrijā skaidro, ka no vēža mira tikai 8% veco cilvēku.
Par gara mūža noslēpumu pētnieki atzina nesmēķēšanu, labus radurakstus (māte mirusi cienījamā vecumā), augstu sociālo līmeni un lieliskas fiziskās darbaspējas.

Ģimenes vēsture nav nāves spriedums
Kādā jaunā pētījumā atklāts, ka iepriekš ģimenē piedzīvots krūts vēzis nemaz nav tik nozīmīgs faktors, lai ar to saslimtu arī citas ģimenes sievietes.

Ģenētiskie nosacījumi tika uzskatīti par atbildīgiem ceturtdaļā krūts vēža gadījumu, bet pētnieki no Sauthemptonas un Oksfordas universitātes skaidro, ka tie prognozēs neko nemaina.

Pētījumā ar 2850 vēža slimniecēm atklāts, ka sievietēm, kuru ģimenē kāda jau bija saslimusi ar krūts vēzi, iespēja to piedzīvot bija tikpat liela kā tām, kuru ģimenē šādas slimības vēstures nebija. Visas pētījumā iesaistītās sievietes bija jaunākas par 41 gadu, un dažu ģimenes vēsturē bija ierakstīts krūts vai olnīcu vēzis.

Kā skaidro vadošā pētniece profesore Diāna Eklesa no Sauthemptonas, arī vēža atjaunošanās rādījumos pēc ārstēšanas nebija vērojama atšķirība.

Izdzīvošanas noslēpums – pareiza ēšana
Tas, vai vēzis izrādīsies nāvējošs, atkarīgs no uztura. Vīrieši, kuriem bija diagnosticēts prostatas vēzis un kuri turpināja ēst pēc rietumnieku paradumiem, maltītēs iekļaujot daudz gaļas, bija daudz lielāka iespēja mirt no šīs slimības.

Pētnieki no Hārvarda T.H. Čana Sabiedriskās veselības skolas atklājuši, ka daudz lielākas iespējas izdzīvot ir tiem, kuri atsakās no gaļas, piena produktiem un pārstrādātiem graudu produktiem un ēd dārzeņus, augļus, zivis un pilngraudu produktus.

Vīriešiem, kuri saglabāja rietumnieku diētu, bija divarpus reizes lielāka iespēja mirt no prostatas vēža un par 67% palielināts risks mirt cita iemesla dēļ. Savukārt vīrieši, kas savus ēšanas paradumus mainīja, par 36 procentiem samazināja risku mirt no jebkāda cēloņa.

Atklājumu pamatā ir pētījums ar 926 vīriešiem, kuriem diagnosticēts prostatas vēzis un kuru veselības stāvoklim un ēšanas paradumiem pētnieki sekoja 14 gadus pēc diagnozes noteikšanas.

Imūnterapija pārspīlēta
Kad vien vēža slimnieku ārstēšanā ir cerība uz brīnumu, pasaules mediji kļūst neprātīgi – nesen tā notika ar imūnterapiju. Palīdzēt imūnsistēmai, protams, ir ārkārtīgi svarīgi (nevis to bremzēt, kā to dara ķīmijterapija), tomēr pastāv bažas, ka lielās cerības, ko saista ar šīm zālēm, varētu būt jauktas ar pārspīlēta labuma piedēvēšanu.

Pirmkārt, imūnterapijas medikamenti vienam pacientam izmaksā 100 000 britu mārciņu, otrkārt, atsaucoties uz līdz šim lielāko pētījumu par šīm zālēm, ārstēšana ar tām mūža ilgumu pagarina tikai par trim mēnešiem.

Šķietami imūnterapija izskatās pēc lieliska pretvēža līdzekļa, kādu visi bijām gaidījuši. Kādā pētījumā audzēji samazinājušies vai pat pazuduši pavisam pusei pacientu. Bet lielākajā no veiktajiem pētījumiem imūnterapijas zāles Nivolumab plaušu vēža slimnieku dzīvi pagarinājušas tikai par trim mēnešiem salīdzinājumā ar ķīmijterapiju.

Britu onkologu Dr. Karolu Sikaru uztrauc fakts, ka par imūnterapiju tika paziņots Amerikas klīniskās onkoloģijas biedrības ikgadējā tikšanās reizē. Sikara uzskata, ka galvenais mērķis ir pārdot, kā viņš saka, “pārspīlēti izslavētos produktus” lielākām kompānijām, lai akciju tirgū gūtu lielāku peļņu.

Žurnāls “Ko Ārsti Tev Nestāsta” / Foto: shutterstock






Komentāru noteikumi

SVARĪGĀKAIS