Apmācies
Rīga
-3°
Apmācies
LV RU
Likums un taisnība

Invalīdu ar suni terorizē kaimiņš un policija (80)

 
17.novembris 2015  06:12

Ar izkaisīto sklerozi sirgstošo Lielbritānijas pilsoni Vitāliju grib sodīt Rīgas Pašvaldības policija par sava uzticamā un neatsveramā pavadoņa vācu doga Prinča turēšanas noteikumu neievērošanu. Vitālijs uzskata, ka policija iet viņa skaudīgā kaimiņa pavadā un birokrātiski „piekasās” invalīdam.

Vitālijs un viņa uzticamais pavadonis, vācu dogs Princis ir nešķirami.

Vitālijs un viņa uzticamais pavadonis, vācu dogs Princis ir nešķirami.

Vitālijs ir Lielbritānijas pilsonis, bet sava darba dēļ dzīvo Rīgā, kur nokļuvis kaimiņa nežēlastībā, kurš par viņu sūdzas Pašvaldības policijai. Vitālijs neatklāj kaimiņa vārdu, bet apgalvo, ka tas iekārojis viņa garāžu Rūpniecības ielā. Pats Vitālijs dzīvo turpat kaimiņos Ausekļa ielā.

Īpaši apmācīts pavadonis
Vitālijam kā invalīdam Lielbritānijā piešķirts vairāku tūkstošu eiro vērts, speciāli apmācīts pavadonis asistents – vācu dogs Princis. Četrkājainais draugs ne tikai kalpo kā pavadonis – spieķis, bet arī vajadzības gadījumā var glābt Vitālija dzīvību, pasaucot palīgā citus cilvēkus. Būtībā Vitālijs nedrīkst spert ne soli bez Prinča. Un to, ka invalīdu, kam nepieciešams četrkājainais pavadonis, nedrīkst šķirt no suņa, nosaka gan Latvijas, gan Eiropas Savienības likumi.

Tomēr Vitālija kaimiņš uzskata citādi. Viņš uzrakstījis sūdzību Pašvaldības policijai, ka Princis apdraud cilvēku drošību un skraida bez pavadas.

Suns glābj dzīvību
Vitālijs saka: “Suni šajā lietā nevar uzskatīt par suni tā klasiskajā izpratnē – tikai par dzīvnieku. Suns manā gadījumā ir ierīce, līdzīgi spieķim. Tāda suņa galvenais izmantošanas veids ir manas dzīvības glābšana, un cilvēka tiesības uz dzīvību valstij ir jāaizsargā. Piemēram, 2010. gadā mans iepriekšējais suns – asistents izglāba manu dzīvību, jo es nokritu mājas kāpņutelpā, kur tajā brīdī nebija neviena cilvēka. Suns izskrēja uz ielas un varēja pasaukt cilvēkus iekšā mājās, lai viņi varētu izsaukt ātro palīdzību un tādējādi manu dzīvību izglābtu. Ja suns tiktu piesiets un būtu pavadā, tad tas nevarētu atrast cilvēkus un izglābt mani.”

Vai birokrātiska piekasīšanās?
Kaimiņš par Vitālija suni Pašvaldības policijai uzrakstījis sūdzību – izkāpjot no automašīnas, Princim nebija apvilkta speciālā veste un suns nebija pavadā. Līdz ar to izmēros tiešām iespaidīgais dogs viņu it kā nobiedējis teju līdz nāvei. Pašvaldības policija ierosinājusi administratīvo lietu, lai Vitāliju sodītu par dzīvnieku noteikumu neievērošanu.

Formāli var uzskatīt, ka Vitālijs pārkāpis 2005. gada Ministru kabineta noteikumus Nr. 959 „Labturības prasības sporta, darba un atrakciju dzīvnieku turēšanai, apmācībai un izmantošanai sacensībās, darbā vai atrakcijās”, kuru 30.3 punktā teikts, ka “sunim pavadonim un sunim asistentam lieto atbilstošas atšķirības zīmes – aksesuārus (kakla siksna, pavada, iemaukti, apmetnītis) ar atstarojošu elementu”.

Par šo situāciju Vitālijs saka: “Brīdī, kad es ar suni izkāpu no mašīnas, sunim nebija uzlikta speciāla veste, jo mašīnā drošības nolūkos veste tiek noņemta, lai suns neaizķeras un nesavainojas, nerada avārijas situāciju. Tāpēc brauciena laikā vesti nelieto. Turpretī, kad es ar suni izeju sabiedriskajās vietās (ielās, veikalos), vesti vienmēr lietoju.”

Vitālijs neslēpj, ka suns nekad nav piesprādzēts, piesiets vai kāda citā veidā aprobežots savā kustībā, kad viņš iekāpj un izkāpj no mašīnas.

“Tas tiek darīts, lai sunim būtu iespēja brīvi komunicēt ar mani un pārbaudīt vai esmu pie samaņas, un lai nepieciešamības gadījumā varētu izskriet pie cilvēkiem bez aizkavēšanas un bez iespējamiem ierobežojumiem un padot signālu, ja ar mani kaut kas notiktu. Tas ir suņa – asistenta pamatuzdevums,” skaidro Vitālijs.

“Sodīt mani par to, ka suns nebija piesprādzēts, piesiets vai sunim nebija kaklasiksnas vai iemauktiņu, nozīmē sodīt mani par to, ka es cenšos izglābt savu dzīvību, ņemot vēra manu slimību un dzīvības apdraudējumu.”

Vienlaikus Vitālijs uzsver, ka Pašvaldības policijai nav pamata viņu sodīt pēc 2006. gada Ministru kabineta noteikumu Nr. 266 12. panta, kurā noteikts, ka “pilsētās un ciemos ārpus norobežotās teritorijas suni ved pavadā”, jo zemes gabals, uz kura atrodas garāža, ir norobežots privātīpašums.

Pašvaldības policija atbild formāli
Par dzīvnieku turēšanas noteikumu neievērošanu fiziskai personai draud naudas sods no 15 līdz 700 eiro. Maksimālais soda apmērs parasti tiek piespriests tikai gadījumos, ja suns kādu ir sakodis.
Vitālijs norāda, ka viņam nebūtu problēmu samaksāt pārdesmit eiro lielu sodu, bet šis ir principa jautājums. Princis tik tiešām nav nikns suns, drīzāk – gan ļoti mīļš un labestīgs, neraugoties uz viņa lielajiem apmēriem. Žurnāls „Likums un Taisnība” Rīgas pašvaldības policijai jautāja, vai tā tiešām grasās sodīt invalīdu. Policijas Dienesta izmeklēšanas un iekšējās kontroles nodaļas priekšnieks Jānis Ozoliņš atbildējis visnotaļ formāli:
“Dzīvnieku aizsardzības likuma 5. panta otrās daļas 3. punkts nosaka, ka dzīvnieka īpašniekam ir pienākums nodrošināt, lai dzīvnieks netraucētu un neapdraudētu cilvēkus vai citus dzīvniekus.
Ministru kabineta 2006. gada noteikumi Nr. 266 nosaka sekojošas prasības: 10. punktā definēts, ka pilsētās un ciemos, ja suns atrodas ārpus telpām tā īpašnieka vai turētāja valdījumā vai turējumā esošajā teritorijā:
* suņa īpašnieks vai turētājs nodrošina pilnīgu attiecīgās teritorijas norobežošanu no publiskai lietošanai paredzētās teritorijas, novēršot iespēju sunim izkļūt no tās un
* pie norobežotās teritorijas ieejas ierīko zvanu vai citu ierīci, kas rada iespēju sazināties ar teritorijas īpašnieku vai valdītāju.

11. punkts nosaka: ja suns atrodas ārpus tā īpašnieka vai turētāja valdījumā vai turējumā esošās teritorijas, sunim jābūt uzliktai kaklasiksnai vai citam aksesuāram, piemēram, iemauktiņiem, bet bīstamam sunim jābūt arī sarkanai atšķirības lentei, ar ko apzīmē bīstamu suni.

Policija vērš uzmanību, ka katram suņa īpašniekam vai turētājam ar suni jārīkojas tā, lai tas neapdraudētu cilvēkus. Jāsaprot, ka nav pieļaujama situācija, ka suns, piemēram, sakož bērnu, māmiņu vai citu personu. Policija aicina personas ievērot normatīvo aktu prasības, tajā skaitā aprūpēt savu mīluli (suni) tā, lai tas nenodara kaitējumu citiem.”

Vitālijs ir Lielbritānijas pilsonis, bet sava darba dēļ dzīvo Rīgā, kur nokļuvis kaimiņa nežēlastībā.

Vitālijs ir Lielbritānijas pilsonis, bet sava darba dēļ dzīvo Rīgā, kur nokļuvis kaimiņa nežēlastībā.


Kas jāzina suņa pavadoņa saimniekiem
Gan Latvijas, gan Eiropas Savienības likumdošana invalīdiem, kam nepieciešama suņa palīdzība, paredz citu regulējumu nekā cilvēkiem, kas četrkājaino draugu tur kā mīļdzīvnieku vai mājas sargu.
Viņiem līdz nākamā gada vidum suņi būs obligāti jāreģistrē, un par viņiem pašvaldībai būs jāmaksā nodeva. Suņi – invalīdu pavadoņi jau tagad ir pakļauti reģistrācijai, bet to īpašnieki no nodevas atbrīvoti. Ne pakalpojumu sniedzēji (veikalos, viesnīcās, restorānos), ne pārvadātāji nedrīkst invalīdu šķirt no četrkājainā pavadoņa

Pārtikas un veterinārā dienesta Juridiskās daļas valsts pārvaldes juriskonsulte Ieva Vilkoviča skaidro: “Suni var izmantot par suni-pavadoni vai suni-asistentu, ja suns ir speciāli apmācīts un par to ir izsniegta apliecība, kas apliecina suņa atbilstību veicamajam darbam.”

Šīs prasības ir noteiktas 2005. gada 20. decembra Ministru kabineta noteikumu Nr. 959 „Labturības prasības sporta, darba un atrakciju dzīvnieku turēšanai, apmācībai un izmantošanai sacensībās, darbā vai atrakcijās” II nodaļā. Tāpat dzīvnieka īpašniekam/turētājam ir jāievēro Dzīvnieku aizsardzības likumā noteiktie dzīvnieka īpašnieka pienākumi.

No Ministru kabineta noteikumu Nr. 959 30.5 punkta secināms, ka suns pavadonis vai suns asistents var atrasties sabiedriskajā transportā, sabiedriskajās ēkās un būvēs, publiskajās telpās un publiskos pasākumos, darba un mācību telpās, ja tas nerada draudus cilvēku un citu dzīvnieku drošībai, veselībai un dzīvībai un sunim ir atbilstoša uzvedība.

Ierobežojumi tikai agresīvajiem
“Tātad, ja suns neapdraud cilvēkus un citus dzīvniekus, nav pamata aizliegt personai, kura ir kopā ar suni pavadoni vai asistentu, atrasties sabiedriskajā transportā, sabiedriskajās ēkās un būvēs, publiskajās telpās un publiskos pasākumos, darba un mācību telpās,” teic Vilkoviča.

Personai, kas sabiedriskajā transportā, sabiedriskajās ēkās un būvēs, publiskajās telpās un publiskos pasākumos, darba un mācību telpās atrodas kopā ar suni pavadoni vai suni asistentu, var aizliegt atrasties tikai gadījumā, ja ir reāli draudi cilvēku vai citu dzīvnieku drošībai, veselībai un dzīvībai vai gadījumā ja suns atbilstoši neuzvedas, piemēram, izrāda agresivitātes pazīmes – rūc, agresīvi rej, atņirdz zobus, pat mēģina uzbrukt.

Suni pavadoni pārvadā bez maksas
Zemkopības ministrijas Veterinārajā un pārtikas departamentā norāda:

“Latvijā šo jomu reglamentē Ministru kabineta 2005. gada noteikumi Nr. 959, kas izstrādāti sadarbībā ar Labklājības ministriju.

Latvijā ir spēkā arī Eiropas Parlaments un Padomes 2010. gada 24. novembra regula Nr. 1177/2010 par pasažieru tiesībām, ceļojot pa jūru un iekšzemes ūdensceļiem.

Tāpat Ministru kabineta 2012. gada noteikumi Nr. 599 „Sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas un izmantošanas kārtība” nosaka, ka bez maksas pārvadā suni, kas sniedz pavadoņa vai asistenta pakalpojumu, ja tiek izpildītas šādiem suņiem normatīvajos aktos par dzīvnieku aizsardzību noteiktās prasības.”

Elmārs Barkāns/Foto: Rojs Maizītis






    Komentāru noteikumi

    SVARĪGĀKAIS