Apmācies, neliels sniegs
Rīga
-4°
Apmācies, neliels sniegs
LV RU
Esi vesels

Mākslīgie saldinātāji – bez kalorijām, taču garantē resnumu un citas kaites (5)

 
30.novembris 2015  07:20

Mākslīgie saldinātāji nesatur kalorijas, taču tie var veicināt svara pieaugumu, palielinot cukura līmeni asinīs un traucējot sistēmas darbību, kas to regulē.

Jau kopš 1980. gada daudzos pētījumos ir apstiprināts paradoksāls fakts, ka mākslīgie saldinātāji nepalīdz cilvēkiem zaudēt svaru.

Jau kopš 1980. gada daudzos pētījumos ir apstiprināts paradoksāls fakts, ka mākslīgie saldinātāji nepalīdz cilvēkiem zaudēt svaru.

Satraukšanās par pārtikas piedevām nu jau šķiet izgājusi no modes. Izskatās, ka pārtikas industrija beidzot ir sapratusi pārtikas krāsvielu, konservantu un transtaukskābju izraisītos riskus, jo uz tūkstošiem produktu tagad lepni stāv rakstīts “bez pārtikas piedevām vai konservantiem”, “bez mākslīgām krāsvielām” un “nesatur hidrogenētus taukus”. Taču šokējošs ir fakts, ka teju neviens rūpnieciski ražots un pārstrādāts pārtikas produkts tomēr nav 100% brīvs no pārtikas piedevām, ja vien tas nav stikla pudelēs pildīts ūdens vai bioloģisks produkts.

Eiropas Regulas ļauj izmantot 1521 pārtikas piedevu. Dažas no tām ir vitamīni un minerālvielas (piemēram, C vitamīnu lieto kā konservantu vai antioksidantu), un dažas krāsvielas ir izdalītas no dārzeņiem, bet aptuveni divas trešdaļas ir pārtikas ķīmiķu sintezētas. Patiesībā vairums piedevu ir savienojumi, ko līdz 1900. gadam cilvēce nekad nav lietojusi uzturā. Tāpēc pretēji dabīgiem savienojumiem, ar ko mūsu gremošanas sistēma un imūnsistēma ir iemācījusies tikt galā evolūcijas ceļā, cilvēka izveidotas pārtikas piedevas mūsu uzturā ir kā iebrucēji no citas planētas.
Tā arī ir problēma, kas iezīmējusies jaunākajos pētījumos. Slikti nav tikai tas, ka pārtikas piedevas (mākslīgie saldinātāji) ir potenciāli toksīni, bet arī tas, ka šīs vielas apmāna organismu, liekot domāt, ka tas saņems enerģiju un uzturvielas, taču patiesībā nesaņem neko.

Mazāk zināmas pārtikas piedevas, no kurām der uzmanīties

Emulgatori
Šie ķīmiskie savienojumi visbiežāk tiek pievienoti margarīnam, majonēzei, krēmīgām mērcēm, saldējumam, iepakotiem un rūpnieciski pārstrādātiem ēdieniem un ceptiem labumiem, lai “uzlabotu tekstūru un pagarinātu derīguma termiņu”, kā saka pārtikas industrija.

Esterificēti tauki
Kopš pārtikas ražotājiem jāierobežo transtaukskābju (TT) izmantošana, jo tās ir apstiprinātas kā dažādu veselības risku izraisītājas, tie sākuši meklēt drošāku alternatīvu un cer, ka risinājums ir estereficētie tauki (ET). Šos taukus iegūst, ķīmiski kombinējot cietos un piesātinātos taukus ar augu eļļam, lai radītu taukus ar tādu pašu funkciju, kā bija TT, – pagarinātu derīguma termiņu. Nav nekāds brīnums, ka arī šie tauki pētījumos, kas veikti ar cilvēkiem, izrādījušies tikpat bīstami.

Tauku aizstājēji
Maztauku rūpnieciski pārstrādātie produkti satur vēl vienu tauku aizvietotāju klasi. Tos pievieno, nevis lai pagarinātu derīguma termiņu, bet gan lai piešķirtu gardo tauku garšu bez pašu tauku pievienošanas. Tas tiek darīts ar domu samazināt svara pieaugumu, kas rodas, ja pārmērīgi uzturā lieto taukus.

Tauku aizstājējus veido no ķīmiski pārstrādātām augu eļļām, ogļhidrātiem vai olbaltumvielām. Daudzi no tiem patiesi satur maz kaloriju, bet visbiežāk tāpēc, ka organisms tos nepazīst un izdala kā nesagremotas atliekvielas. Liela daļa valstu ir aizliegušas tā lietošanu, jo tas traucē zarnās uzsūkties uzturvielām no īstiem pārtikas produktiem.

Līdzīgi kā ar mākslīgajiem saldinātājiem, testos ar dzīvniekiem pierādījies, ka tauku aizstājēji kā olestra izraisa vēl lielāku lielāku svara pieaugumu.

Ne tik saldi
Lūk, galvenie saldinātāji, no kuriem jāuzmanās, un iemesli – kāpēc.

Aspartāms
Zīmoli: NutraSweet, Canderel, Equal.

Ksilitols – tikpat salds kā cukurs, bet nesatur kalorijas
Ksilitols ir atvasināts no augu un koku cukuriem, kuri ir hidrogenēti (saistīti ar ūdeņradi), lai padarītu tos cietus, – ne gluži dabīgs produkts, kā to mēdz pasniegt.

Cidamāts – līdz pat 50 reizēm saldāks par cukuru
Eiropā ir atļauts, bet daudzās valstīs, ieskaitot ASV, cidamāts ir aizliegts. Laboratorijas testos uzrādījies, ka žurkām tas izraisa žultspūšļa vēzi.

Acesulfāms K. – līdz pat 200 reizēm saldāks par cukuru
Zīmoli: Nutrinova, Sunett, Sweet One.

Sukraloze – līdz pat 600 reizēm saldāka par cukuru
Zīmols: Splenda.

Saharīns – līdz pat 700 reizēm saldāks par cukuru
Zīmoli: Sweet’N Low, Sweet Twin, Necta Sweet.

Neotāms, Advantāms, Alitāms – līdz pat 20 000 reizēm saldāki par cukuru
Šie savienojumi ir molekulāras aspartāma versijas un patentējamas kā atsevišķi produkti. Industrijas sponsorētos pētījumos tie ir atzīti par drošiem.

    Mākslīgie saldinātāji
    Rietumu nācijas pašlaik ir aptaukošanās epidēmijas epicentrā, kura, kā mums iestāstīts, radusies tāpēc, ka cilvēki lieto uzturā pārāk daudz tauku un cukura. Veselības iestādes un autoritātes nepārtraukti atgādina, ka trekni produkti ir jānomaina pret maztauku produktiem un cukurs jāaizstāj ar cukura aizvietotājiem. Piemēram, Dr. Maikls Līns, viens no Glāzgovas universitātes uzturzinātnes profesoriem, tikai pirms desmit gadiem apgalvoja, ka cukurs sniedz aptuveni 10% no kopējā kaloriju daudzuma, un, ja tas tiktu aizstāts ar kalorijas nesaturošu saldinātāju, kāds, piemēram, ir aspartāms, aptaukošanos varētu izskaust. Jāteic gan, ka pirms četriem gadiem, kad šis profesors mācīja topošos uztura speciālistus, viņa domas par aspartāmu vairs nebija tik kategoriskas – tā atzīst uztura speciāliste Eva Kataja.

    Mākslīgie saldinātāji veido vislielāko pārtikas piedevu daļu, un visā pasaulē gadā tā ir 1,5 miljonus dolāru vērta. Daudzi cilvēki pērk saldinātājus, lai tos pievienotu tējai vai kafijai, taču lielākā patērētāja ir pārtikas rūpniecība. Jebkurš salds, rūpnieciski ražots produkts, visticamāk, saturēs mākslīgos saldinātājus (ieskaitot zobu pastu), tāpēc ir gandrīz neiespējami no tiem izvairīties.

    Saharīns bija pirmais no saldinātājiem, tas tika atklāts aptuveni pirms gadsimta, bet šobrīd jau ir 19 citi saldinātāji. Šī lielā izvēle daļēji ir atbildes reakcija uz cilvēku raizēm par saldinātāju ietekmi uz veselību. Ražotāji (un veselības autoritātes) gan vienmēr apgalvojuši, ka katrs jaunais saldinātājs ir pilnībā drošs, tomēr pastāvējušas arī bažas par to toksiskumu.

    Aspartāms ir vispretrunīgāk vērtētais saldinātājs ar lielu blakusefektu vēsturi, bet tos visus veselības institūcijas un pārtikas ražotāji atspēkojuši (sk. izcēlumu). Tāpēc aspartāmu joprojām ir atļauts lietot, un tas ir atrodams daudzos rūpnieciski ražotos produktos.

    Reaģējot uz aspartāma slikto slavu, izveidoti jauni mākslīgie saldinātāji, un tie visi ir pasniegti kā īpaši droši. Taču arī daudzi no šiem saldinātājiem tiek saistīti ar veselības problēmām (sk. izcēlumu). Ņemot vērā šīs bažas, ir noteiktas maksimāli atļautās devas, ko drīkst pievienot produktiem. Taču ražotāji ir iemanījušies un pat tiek iedrošināti apiet šos likumus un pievienot dažādu saldinātāju kokteili ēdieniem un dzērieniem.

    Atklājas divas acīmredzamas problēmas. Pirmkārt, atsevišķs saldinātājs produktā var nepārsniegt atļautās devas, taču tad, ja pievieno vairākus saldinātājus vienlaikus, to var panākt. Otrkārt, šādas ķīmisku vielu kombinācijas var savstarpēji reaģēt un kļūt toksiskas, taču tas nav daudz pētīts, un visu vielu savstarpējo reakciju drošība nav pārbaudīta.

    Lai arī kurš būtu ražotājs un kādu savienojumu tas izmantotu, visiem saldinātājiem ir viena kopīga problēma – tie satur ļoti maz kaloriju vai nesatur tās nemaz, tāpēc šādiem produktiem vajadzētu palīdzēt samazināt svaru, taču tie ne tikai to nesamazina, bet palīdz panākt pretējo. Jā, mākslīgie saldinātāji padara mūs resnus! Šis satraucošais atklājums tikai aprakstīts aptuveni pirms septiņiem gadiem, kad ASV Teksasas universitātes pētnieki bija deviņus gadus sekojuši līdzi cilvēkiem ar sirds slimībām. Zinātnieki bija pārsteigti, kad atklāja, ka tiem pētījuma dalībniekiem, kuri izdzēra visvairāk diētiskās limonādes, bija divreiz lielāks risks aptaukoties. Pētnieki novēroja statistiski vērā ņemamu pozitīvu devas un efekta attiecību, kas vedina domāt, ka mazkaloriju dzērieni ir tieši atbildīgi par liekajiem kilogramiem. Neskatoties uz dietologu tradicionālajiem viedokļiem, šim pētījumam drīzumā sekoja vēl četri, kas kopā apvienoja datus par vairāk nekā 100 tūkstošiem pieaugušo un bērnu, un šiem cilvēkiem novēroja tādu pašu svara pieauguma fenomenu.

    Šie atklājumi ir palīdzējuši mazliet labāk izprast, kāpēc, par spīti tam, ka miljoniem amerikāņu lieto mazkaloriju diētiskos dzērienus un cukura aizstājējus kā Sweet’N Low, aptaukošanās rādītāji nesamazinās.
    Taču uztura speciālistiem tā ir mistika – ja cilvēki maina produktus ar lielu kaloriju un cukura daudzumu pret zemākas kalorāžas un mazāka cukura satura produktiem, teorētiski viņiem vajadzētu zaudēt svaru. Taču pētījumi liecina par pretējo… Kāpēc viņi nezaudē svaru?

    Organisma mānīšana
    Atklājums, ka mākslīgie saldinātāji nepalīdz zaudēt svaru, nebūtu pārsteigums nevienam, kurš seko līdzi zinātniskajiem pētījumiem. Jau 1988. gadā klīniskie pētījumi parādīja, ka, pievienojot saharīnu ūdenim žurkām, tās apēda gandrīz par 15% vairāk ēdiena nekā žurkas, kas dzēra tīru ūdeni. Tajā pašā gadā Līdsas universitātē veiktā pētījumā šādu sakarību atklāja arī ar cilvēkiem. Testos, kuros salīdzināja mākslīgo saldinātāju un cukura ietekmi, izrādījās, ka mākslīgie saldinātāji palielina cilvēku apetīti, tāpēc viņi ēd vairāk. Kāpēc? Iespējams, tāpēc, ka “šiem saldajiem šķīdumiem nesaskan sensorie un enerģētiskie komponenti”, sprieda zinātnieki. Citiem vārdiem sakot, kad esat apēduši kaut ko saldu, organisms sagaida tam līdzi nākošo enerģijas pienesumu, bet šajā gadījumā tā nenotiek. Tāpēc, lai apmierinātu gaidas pēc enerģijas, tas signalizē, ka pārtika jāuzņem vēl.

    Jau kopš 1980. gada daudzos pētījumos ir apstiprināts paradoksāls fakts, ka mākslīgie saldinātāji nepalīdz cilvēkiem zaudēt svaru. Viena no mūsdienu vadošajām pētniecēm ir profesore Sjūzena Svitersa no Purdjū universitātes. Viņas teorija? Profesore uzskata, ka saldinātāji izjauc “fundamentāli homeostatiskus, fizioloģiskus procesus, mainot jau iemācītas sakarības starp ēdiena saldo garšu un no tā iegūstamajām kalorijām vai uzturvielām”. Patiesi, ir pierādījumi, ka mākslīgie saldinātāji var būtiski ietekmēt smadzenes. 2008. gadā zinātnieki veica smadzeņu magnētiskās rezonanses pārbaudes un salīdzināja cilvēku atbildes reakcijas uz mākslīgajiem saldinātājiem un cukuru. Pētnieki ieguva intriģējošus rezultātus. Cukurs aktivizē pavisam citas smadzeņu daļas nekā mākslīgie saldinātāji, un īpaši tas attiecas uz dopamīna pārneses sistēmu. Šis atklājums saskan ar Svitersas teoriju, jo dopamīns piedalās tā saucamo apmierināšanas signālu veidošanā smadzenēs.

    Mākslīgie saldinātāji organismam rada divējādas problēmas. Vispirms palielina glikozes līmeni asinīs, bet pēc tam nojauc organisma spēju tikt galā ar šo paaugstināto cukura līmeni.

    Mākslīgie saldinātāji organismam rada divējādas problēmas. Vispirms palielina glikozes līmeni asinīs, bet pēc tam nojauc organisma spēju tikt galā ar šo paaugstināto cukura līmeni.


    “Smadzenes atšķīra kalorijas saturošu un kalorijas nesaturošu saldinātāju, lai gan prāts to nespēja,” atzina Kolorādo universitātes zinātnieki. Viņi secināja, ka tam varētu būt nopietnas sekas, ņemot vērā, cik efektīvi saldinātāji ir kā cukura aizvietotāji. Protams, kā lielākajā daļā bioloģisko pētījumu, arī šajā jomā vienprātības nav. Dažos pētījumos ar cilvēkiem nav atrasts saldinātāju paradokss, taču tie visbiežāk ir pašas saldinātāju industrijas sponsorēti. Visticamākie atklājumi gūti pētījumos ar dzīvniekiem. Negatīvais aspekts (ja neņem vērā ētisko pusi) ir tāds, ka žurkas un peles nav cilvēki, taču pozitīvi ir tas, ka šādos pētījumos var izdarīt precīzus mērījumus ar dzīvnieku fizioloģiskajām atbildes reakcijām. Un šādos pētījumos atklāti neticami fakti par mākslīgajiem saldinātājiem.

    Kādā pētījumā, kas tika veikts 2013. gadā, Brazīlijas zinātnieki salīdzināja cukura un mākslīgo saldinātāju ietekmi uz svara pieaugumu žurkām. Vēlreiz pierādījās tas, ka žurkas, kuras saņēma saldinātājus, pieņēmās svarā vairāk, taču – kas ir satraucošākā atšķirība – uzņemto kaloriju daudzums abām grupām bija vienāds! Dzīvnieki, kuru barībai pievienoja mākslīgos saldinātājus, kļuva resnāki par tiem, kuru barībai pievienoja saharozi, lai gan apēstā ēdiena daudzums neatšķīrās. Ja varam ticēt kaloriju teorijai, tad šajā gadījumā starp grupām nevajadzētu būt svara atšķirībām. Arī citi pētnieki apstiprināja šos neticamos atklājumus. “Saldinātāju patēriņa rezultātā svars ievērojami pieauga, taču apēstā apjoms nemainījās,” ziņoja ungāru uztura speciālistu grupa, kas veica līdzīgus eksperimentus ar pelēm. “Šie rezultāti aktualizē jautājumu par mazkaloriju saldinātājiem kā līdzekli, ar kuru saglabāt vai samazināt ķermeņa svaru.”
    Kāpēc lai mākslīgie saldinātāji radītu svara pieaugumu, ja kopējais uzņemto kaloriju daudzums nepalielinās? Profesore Svitersa domā, ka ir atradusi cēloni – glikozes regulācijas sistēmu. Viņa pierādīja, ka mākslīgie saldinātāji, ja tos uzņem kopā ar ogļhidrātiem, žurkām ievērojami paaugstina cukura līmeņa celšanos asinīs. Tas ir svarīgākais atklājums, jo paaugstināts cukura līmenis asinīs potenciāli beidzas ar svara pieaugumu.

    Otrs svarīgs atklājums pilnībā izskaidro, kā mākslīgie saldinātāji veicina svara pieaugumu, un tas tika publicēts respektablā zinātnes žurnālā “Nature”.

    Liela Izraēlas pētnieku grupa, vairākums no prestižā Veismana institūta Rehovotā, paziņoja, ka mākslīgie saldinātāji negatīvi ietekmē labvēlīgās zarnu trakta baktērijas gan cilvēkiem, gan dzīvniekiem un izraisa tā saucamo zarnu disbiozi. Šis būtiskais zarnu trakta traucējums rada daudz un dažādas veselības problēmas – sākot ar pārtikas nepanesību un diabētu līdz pat metabolajam sindromam. “Īpaši nelabvēlīgi disbioze ietekmē cukura līmeņa regulāciju, un tā veicina glikozes intoleranci,” teic Izraēlas zinātnieki.
    Glikozes intolerance ir kā insulīna rezistences tuva radiniece – abas šīs kondīcijas iejaucas organisma dabīgajos procesos, lai neitralizētu augstu glikozes līmeni asinīs. Tas izskaidro svara pieauguma paradoksu. Kā Svitersa atklāja, mākslīgie saldinātāji paaugstina glikozes līmeni asinīs. Tas jau ir gana nopietni, taču nu Izraēlas zinātnieki atklājuši, ka mākslīgie saldinātāji arī izsit no ierindas organisma dabīgo glikozes regulācijas sistēmu, tāpēc tas netiek galā ar papildu glikozi, kas rodas, ja tos lieto.
    Rezumējot – mākslīgie saldinātāji organismam rada divējādas problēmas. Vispirms palielina glikozes līmeni asinīs, bet pēc tam nojauc organisma spēju tikt galā ar šo paaugstināto cukura līmeni. Un, kā mēs zinām, lielākais tauku uzkrāšanas cēlonis ir nevis pārmērīgs kaloriju daudzums, bet gan palielināts cukura līmenis asinsritē.

    Ja vēlies lietot saldinātājus, izvēlies stēviju

    Ja vēlaties lietot saldinātājus, stēvija šķiet vislabākā izvēle. Pretēji saharīnam un citiem mākslīgajiem saldinātājiem tā nepalielina apetīti vai svaru un patiesībā pat palielina insulīna jutīgumu. Stēviju pat uzskata par iespējamu līdzekli otrā tipa cukura diabēta ārstēšanā.

    Šī saldinātāja unikāli veselīgās īpašības, visticamāk, ir skaidrojamas ar to, ka stēviju nav sintezējuši cilvēki. Tā ir pilnībā iegūta no stēvijas auga Stevia rebaudiana. Auga dzimtene ir Paragvaja, kur gadsimtiem ilgi tas ticis izmantots kā saldinātājs. Stēvija ir izturējusi modernos drošības testus un atļauta lietošanai pārtikas produktu sastāvā visā pasaulē, izņemot ASV, kur to aizliegusi Pārtikas un zāļu administrācija (FDA).
    Atcerieties: stēvijai mēdz būt rūgtena pēcgarša, kas pastiprinās tās augšanas un ražošanas procesā, tāpēc izvēlieties bioloģiski audzētu stēviju, kas ir izdalīta ar ūdens palīdzību.

      Slimīgi salds
      Ja mākslīgie saldinātāji izjauc pamata regulācijas sistēmu, vai nebūtu jāparādās arī citām veselības problēmām, kas ir daudz nopietnākas par pāris lieku kilogramu uzkrāšanos? Patiesībā tādas rodas!
      Pēdējo gadu pētījumos par iedzīvotājiem, kuros izmeklēti veselības draudi, kādus var radīt diētiskie dzērieni kā kokakola un citi, atklāts satraucošs dažādu nopietnu stāvokļu rašanās pieaugums, ieskaitot priekšlaicīgas dzemdības, sirds un asinsvadu slimības, ne Hodžkina limfomu, multiplo mielomu un leikēmiju, metabolo sindromu un otrā tipa cukura diabētu, arī abdominālās aptaukošanās biežums ir pieaudzis.

      Kādā 14 gadus ilgā aptaujā, kurā iesaistīja vairāk nekā 66 tūkstošus Francijā dzīvojošu sieviešu, atklājās, ka diētiskie dzērieni vairāk nekā uz pusi palielina diabēta risku. Interesanti, ka sievietēm, kuras dzēra parastus saldos dzērienus (kas satur cukuru), risks bija daudz zemāks – aptuveni par ceturtdaļu, salīdzinot ar mākslīgo saldinātāju rādītājiem.

      Šokējoši, bet loģiski. Glikozes intolerance un insulīna rezistence ir primārie diabēta cēloņi. Cukurs vienmēr ticis uzskatīts par galveno vaininieku, taču laboratoriskos pierādījumos tagad atklāts, ka cukura aizvietotāji ir daudz spēcīgāki insulīna rezistences izsaucēji, un tāpēc tie vairāk veicina diabētu.
      Rietumu sabiedrība patlaban cieš no divām dvīņu epidēmijām – diabēta un aptaukošanās –, pat tajās valstīs, kurās cukura patēriņš krītas. Jaunākie  pētījumi par mākslīgajiem saldinātājiem padara situāciju skaidrāku, un tā vairs nav mistērija.

      Līdz šim gan akadēmiķi, gan mākslīgo saldinātāju industrija ir centušies bremzēt un mīkstināt jaunos atklājums, secinot, ka nepieciešams vairāk pētījumu, lai rezultātus apstiprinātu. Taču citi eksperti uzskata, ka mēs jau zinām pietiekami daudz, un liek autoritātēm kaut ko darīt lietas labā. “Lielākā mākslīgo saldinātāju problēma ir tā, ka tie negatīvi ietekmē organisma metabolismu, izraisot hiperglikēmiju, insulīna rezistenci un abdominālo aptaukošanos neatkarīgi no ķermeņa svara. Tā ir milzīga problēma,” saka Sjūzena Svitersa.

      “Mūsu atklājumi rosina domāt, ka kalorijas nesaturošie mākslīgie saldinātāji, iespējams, tiešā veidā ir palielinājuši to pašu epidēmiju, kuras apkarošanai tika radīti,” atzīst Veizmana institūta ārsts Erans Sīgals. Viņa kolēģis Dr. Erans Elinavs piekrīt: ”Mākslīgajiem saldinātājiem ir nosliece izraisīt to pašu stāvokli, kuru tiem vajadzēja novērst. Ir pamatots iemesls pārskatīt saldinātāju pašreizējo neuzraudzīto un masīvo patēriņu.”

      Atkārtotas drošības pārbaudes? Klusums ir biedējošs.

      Tonijs Edvards, žurnāls “Ko Ārsti Tev Nestāsta” / Foto: shutterstock






      Komentāru noteikumi

      SVARĪGĀKAIS