Apmācies
Rīga
Apmācies
LV RU
Politika

Laikraksts: Satiksmes ministrijas valsts sekretārs atpūties kopā ar "airBaltic" vadību (31)

 
20.novembris 2015  09:13

Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs un vienlaikus valsts kapitāla daļu turētāja pārstāvis lidsabiedrībā "airBaltic" Kaspars Ozoliņš, atpūties Tatru kalnos kopā ar uzņēmuma padomes locekli Kasparu Briškenu un valdes locekli Martinu Sedlacki, šodien ziņo laikraksts "Diena".

No kreisās: bijušā ministra padomnieks Briškens, "airBaltic" valdes loceklis Sedlackis un Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Ozoliņš. Viņi esot kopā atpūtušies Tatru kalnos.

No kreisās: bijušā ministra padomnieks Briškens, "airBaltic" valdes loceklis Sedlackis un Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Ozoliņš. Viņi esot kopā atpūtušies Tatru kalnos.

Laikraksts interneta vietnē "Facebook" atklājis, ka minētās personas atpūsties uz Tatriem devušās 18.augustā.

Briškena komentārus par viņa un Sedlacka privāto izklaižu ietekmi uz spējām adekvāti kontrolēt "airBaltic" valdes darbību un kas par tām maksājis "Dienai" iegūt neizdevās.

Demisionējušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V) atzinis, ka ""airBaltic" padome ir saaugusi kopā ar valdi, Briškens strādā kompānijas labā, lai gan viņam jāpārstāv SM, jābūt valsts acīm un ausīm "airBaltic", tā vietā viņi lobē un akli iestājas par to, ko bīda valde."

Kad Matīss to sapratis, oktobra beigās sasaucis akcionāru sapulci uz 30. novembri. Laikraksts norāda, ka bijis plāns viest personālizmaiņas, taču amatu zaudējis pats ministrs.

Izveidojusies situācija, ka "airBaltic" šovasar pieņemtais un papildinātais biznesa plāns "Horizon 2021", kas paredz piesaistīt aptuveni 160 miljonu eiro finansējumu ar būtisku valsts naudas īpatsvaru, nav apstiprināts akcionāru sapulcē, un tam nav dota zaļā gaisma valdībā. Tas nozīmē, ka "airBaltic" valde ar padomes atbalstu būvē biznesa stratēģiju, rēķinoties ar valsts finansējumu, kuram nav skaidra politiska atbalsta. Nesavlaicīga SM informēšana ir viens no "airBaltic" padomei veltītajiem pārmetumiem.

Ozoliņš, kurš "Vienotībā" neoficiāli tiek apspriests kā iespējams pretendents uz satiksmes ministra amatu, nesaskata problēmu darba attiecību saplūšanā ar kopīgu atpūtu. "Es strikti nodalu darbu no atpūtas un plānoju drastiski rīkoties, prasīt "airBaltic" padomes atbildību," teica Ozoliņš. Par kopīgajām brīvdienām Tatros esot maksājis viņš pats. Viņš kopā ar dzīvesbiedri turp devies, neizmantojot "airBaltic" reisu uz Popradu.

Šis "airBaltic" pērnajā pavasarī ieviestais galamērķis uz 55 000 iedzīvotāju lielo Slovākijas pilsētu bija pirmais, kuru kā ekonomiski neattaisnotu minēja, samilstot lidsabiedrības finanšu krīzei, vēsta "Diena".

Popradas priekšrocība ir tās tuvums Tatru kalniem, bet neoficiālās sarunās SM amatpersonas "Dienai" norādīja uz galamērķa ērtumu Slovākijas pilsoņa Sedlacka brīvdienu plāniem. Sedlackis esot uzaudzis Prešovā - slovāku pilsētā, kura atrodas netālu no Popradas.

Ozoliņš uzskata, ka galamērķim ir ekonomisks pamatojums. Līdzīgi uzskata Sedlackis.

Kā ziņots, valdība vakar pēc aptuveni trīs stundu ilgas sēdes nolēma, ka pieņems SM izraudzītā vācu investora Ralfa Dītera Montāga-Girmesa piedāvājumu ieguldīt līdzekļus aviokompānijā "airBaltic" pēc tam, kad Saeima būs devusi atļauju un kad valsts interesēs būs izdarīti grozījumi līgumā, žurnālistiem pavēstīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V).

Otrdien, 17.novembrī, valdība lēmumu "airBaltic" jautājumā vēl nepieņēma, jo tika saņemta jauna informācija, kas ir jāizvērtē, pēc sēdes žurnālistiem pavēstīja Straujuma. Amatpersonas pēc sēdes atteicās komentēt, vai saņemtā informācija ir saistīta ar drošības jautājumiem.

Iepriekš, 3.novembrī, Ministru kabinets pēc četru stundu apspriešanās lēma atbalstīt "Prudentia" atrasto nacionālās aviokompānijas "airBaltic" investoru, Vācijas uzņēmēju Montāgu-Girmesu, kura piedāvājums paredz ieguldīt aviokompānijā 52 miljonus eiro, bet valstij jāiegulda 80 miljoni eiro. Kopējais Latvijas aviokompānijas jaunais kapitāls 132 miljonu eiro apmērā veicināšot biznesa plānu un flotes modernizēšanu. Nākamajā dienā pēc valdības lēmuma Straujuma pieprasīja satiksmes ministra Anrija Matīsa (V) demisiju.

Vēlāk, 16.novembrī, valdība atbalstīja Satiksmes ministrijas priekšlikumu no Valsts kases aizdot "airBaltic" 80 miljonus eiro. Valdība nolēma, ka "airBaltic" pamatkapitāla palielināšanas darījumā jānodrošina ne tikai valsts, bet arī privātais ieguldījums. Gan Finanšu ministrija, gan Straujuma atzina, ka minētais aizdevums neradīs negatīvu ietekmi uz budžetu.

LETA/Foto: Sintija Zandersone/Evija Trifanova/Ieva Lūka/LETA






Komentāru noteikumi

SVARĪGĀKAIS