Apmācies, neliels sniegs
Rīga
-8°
Apmācies, neliels sniegs
LV RU
Bizness

Kāda liela aviokompānija grasoties pārtraukt sadarbību ar "airBaltic", ja tā pirks krievu lidmašīnas (62)

 
22.novembris 2015  20:01

Kāda liela Eiropas aviokompānija esot izteikusi brīdinājumu, ka vairs nesadarbosies ar Latvijas nacionālo aviokompāniju "airBaltic", ja tiks pirktas Krievijas lidmašīnas, svētdien ziņo TV3 raidījums "Nekā personīga".

Kāda liela Eiropas aviokompānija brīdinājusi, ka pārtrauks sadarbību ar "airBaltic", svētdien vēsta raidījums "Nekā personīga".

Kāda liela Eiropas aviokompānija brīdinājusi, ka pārtrauks sadarbību ar "airBaltic", svētdien vēsta raidījums "Nekā personīga".

Kāda liela Eiropas aviokompānija esot izteikusi brīdinājumu, ka vairs nesadarbosies ar Latvijas nacionālo aviokompāniju "airBaltic", ja tiks pirktas Krievijas lidmašīnas, svētdien ziņo TV3 raidījums "Nekā personīga".

Raidījums norāda, ka 17.novembrī, valdībai skatot jautājumu par "airBaltic" daļu pārdošanu vācu investoram Ralfam Dīteram Montāgam-Girmesam, satiksmes ministra pienākumu izpildītājs Rihards Kozlovskis šo jautājumu atteicās virzīt tālā, lai arī dienu iepriekš slēgt šo darījumu bija nolēmusi koalīcijas padome. Pēc "Nekā personīga" vēstīta, valdības sēdes laikā ministrs saņēma jaunu informāciju, ka, iespējams, kompānijas finanšu rādītāji nemaz nav tik kritiski, kā to apgalvo "airBaltic" valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

"Nekā personīga" rīcībā nonācis "airBaltic" dokuments, kas paredz piecus dažādus attīstības scenārijus. Tikai vienā no tiem prasīta 130 miljonus eiro lielas tūlītējas investīcijas, bet pārējie paredz mazākas investīcijas vai bez tām varētu iztikt vispār. Šos visus pārējos variantus kompānijas vadītājs Gauss esot nolicis plauktā.

Raidījums norāda, ka, nepērkot jaunas lidmašīnas, būtu jāsamazina lidojumu skaits, saruktu arī apgrozījums. Šobrīd paredzēts, ka 25 lidmašīnās pārvadās 2,8 miljonus pasažieru gadā. Dienā būtu 45 lidojumi, un tas nestu 250 miljoni eiro apgrozījumu gadā, tomēr esot jārēķinās ar deviņu miljonu eiro zaudējumiem.

Iztiekot ar 23 lidmašīnām, nāktos samazināt četrus lidojumus dienā, par 300 tūkstošiem samazinātos pasažieru skaits un apgrozījums nokristos līdz 223 miljoniem eiro gadā. Savukārt zaudējumi būtu četri miljoni eiro gadā.

Pesimistiskākais scenārijs paredzētu samazināt "airBaltic" floti līdz 18 lidmašīnām, bet lidojumu skaitu samazināt par 11. Tādējādi gadā pasažieru skaits nokristos līdz 1,9 miljoniem, bet apgrozījums būtu 159 miljoni eiro. Šāds scenārijs nozīmētu atteikties no lidmašīnu pirkšanas vai to atlikt, tomēr pie šīs prognozes kompānija strādātu ar peļņu – astoņiem miljoniem eiro.

Bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss "Nekā personīga" apgalvoja, ka Gauss par šādiem scenārijiem kapitāldaļu turētāju - Satiksmes ministriju - nav pietiekami informējis. "Pavisam īsa atbilde - noteikti, ka nav informējis. Ja mēs redzam, ka ir tikai viens variants un tas variants nevienu neapmierina, un tad nav pietiekoši informējis un ne tikai Gauss, bet arī padome, kurai vajadzēja rūpīgi sekot līdzi uzņēmuma stratēģiskajai attīstībai. Acīmredzot, tur mēs esam, kur esam," teica Matīss.

Skaidrojumā par šiem scenārijiem Gauss pinas. Sākumā apgalvo, ka scenāriji uzrakstīti nepareizi, tad saka, ka šos skaitļus nemaz neesot redzējis. Vienlaikus citā reizē atkal saka, ka citi scenāriji ir bijuši.

"Mums ir pozitīvs valdības lēmums. Mēs koncentrējamies tagad un īstenojam savu biznesa plānu Igaunijā un Lietuvā. Mēs ejam uz priekšu un īstenojam biznesa plānu. Es nespriedelēšu par to, kas jau ir nolemts," sacīja "airBaltic" valdes priekšsēdētājs.

Tāpat raidījums atzīmē, ka Gauss daudz runā par to, ka nu ir īstais brīdis iekarot Lietuvas un Igaunijas tirgu - pēc Igaunijas bijušās nacionālā lidsabiedrības "Estonian Air" darbības apturēšanas katru dienu palielinoties pasūtījumu skaits no Igaunijas. Vienlaikus TV3 rīcībā esošā informācija liecina, ka, reizē ar investoru ienākošie krievu lidaparāti "Sukhoi Superjet" var radīt problēmas ar esošajiem sadarbības partneriem. Kāda liela Eiropas aviokompānija esot izteikusi brīdinājumu, ka vairs neveikšot starpsavienojumu lidojumus ar "airBaltic". Par šieim riskiem esot arī runāts 19.novemba valdības sēdē. Gauss sanākušos gan esot mierinājis, ka lielus finanšu zaudējumus tie nacionālajai lidsabiedrībai neradīšot.

"Ir izdarīts milzīgs darbs, lai pārbaudītu šos variantus, kas klejo apkārt par citiem iespējamajiem. Tā kā pārbaudot tos, mēs neredzējām citu iespēju "airBaltic" attīstībai," "Nekā personīga" uzsvēra Ministru prezidente Laimdota Straujuma.

Valdība 19.novembrī pilnvaroja Satiksmes ministriju parakstīt līgumu ar "airBaltic" investoru pēc pozitīva Saeimas lēmuma. Pēc "Nekā personīga" vēstītā, Gausam par investora piesaisti paredzēta atlīdzība.

"Tātad, ja investors ir atrasts, vai nu tas tika atrasts pēdējos divos vai nākamajos trijos gados, tas ir viens no bonusa elementiem. Vai tā ir kāda daļa no investīcijām vai … es negribētu atklāt detaļas, bet jā, varētu teikt, ka tas ir procentuāli no bonusiem, nevis algas," teica Gauss.

"airBaltic" padomes priekšsēdētājs Nikolajs Sigurds Bulmanis raidījumam gan neatklāja, kāds atalgojums Gausam paredzēts par investora atrašanu. "Nu tur bija atkal X mēnešalgas. Bet tas ir konfidenciāls tanī līgumā un es domāju, ka man tas nebūtu pieklājīgi no manas puses izpaust," teica Bulmanis.

Gauss atbilstoši amatpersonas deklarācijai  pērn atalgojumā no "airBaltic" saņēma 935,2 tūkstošus eiro, kas ir par 46,7% vairāk nekā 2013.gadā.

BNS/Foto: Reuters

 






Komentāru noteikumi

SVARĪGĀKAIS