Apmācies
Rīga
-2°
Apmācies
LV RU
Kultūra

Popzvaigznes pie Saeimas protestē pret plānoto 21% PVN kultūras un izklaides pasākumiem. FOTO (98)

 
24.novembris 2015  13:03

Vairāki desmiti cilvēku otrdienas rītā bija pulcējušies pie Saeimas, lai protestētu pret plānoto 21% pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu kultūras un izklaides pasākumiem.

Pasākumā piedalījās vairāki Latvijas mūziķi un ar kultūras nozari saistīti cilvēki, tajā skaitā arī Lauris Reiniks, Intars Busulis, Normunds Pauniņš un Liene Šomase.

Pasākumā piedalījās vairāki Latvijas mūziķi un ar kultūras nozari saistīti cilvēki, tajā skaitā arī Lauris Reiniks, Intars Busulis, Normunds Pauniņš un Liene Šomase.

Pasākumā piedalījās vairāki Latvijas mūziķi un ar kultūras nozari saistīti cilvēki, piemēram, Intars Busulis, Guntars Račs, Elita Mīlgrāve, Liene Šomase, Ralfs Eilands, Kapars Bindemanis, Lauris Reiniks, Rūta Dūduma, Kārlis Kazāks un citi.

Cilvēkiem, kuri bija pulcējušies uz protesta akciju, pie apģērba bija uzlīme ar norādi "21%". Vairākiem akcijas dalībniekiem līdzi bija arī mūzikas instrumenti.

Pie protestētājiem iznāca atsevišķi deputāti, galvenokārt Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas pārstāvji. Sagaidot parlamentāriešus, Mīlgrāve viņus uzrunāja, norādot, ka lēmums par 21% PVN kultūrai ir sasteigts, nav atbalstāms un "apturēs mūsu dziesmas". Viņa aicināja deputātus pārdomāt šo situāciju pirms lēmuma pieņemšanas.

Tad mūziķi vienojās dziesmā, bet tās beigās ar uzlīmēm, kur bija uzraksts "21%", aizlīmēja sev mutes.

Budžeta komisijas vadītājs Kārlis Šadurskis (V) protestētājus informēja, ka otrdien sēdē jautājums par PVN netiek skatīts, bet trešdien, 24.novembrī, pēcpusdienā notiks tikšanās pie Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa, lai apspriestu šo jautājumu. Viņš uzsvēra, ka papildu ieņēmumi no šīm izmaiņām plānoti trīs miljonu apmērā, bet ir būtiski saprast, kā nodalīt pasākumus, kuriem piemērot 21% PVN un kuriem nē.

Savukārt Mīlgrāve oponēja, ka prognoze par trim miljoniem eiro nav pamatota, jo daļa biļešu jau ir pārdotas. Tāpat deputātiem tika norādīts - nav pareizi domāt, ka par ārzemju mākslinieku koncertiem nekādi nodokļi netiek maksāti, jo šos koncertu rīko vietējie rīkotāji, kuri maksā nodokļus.

Protesta pasākumu rīko Latvijas Pasākumu producentu asociācija (LaPPA). Kā aģentūru LETA informēja LaPPA pārstāvis Gints Putniņš, jau līdz šim LaPPA biedri, Latvijas mūziķi un citi pasākumu rīkotāji norādījuši, ka 2016.gadā, nosakot 21% PVN ieejas biļetēm daļai no kultūras pasākumiem un notikumiem Latvijā, plānotais fiskālais efekts netiks panākts, gluži pretēji - kultūras nozare kopumā piedzīvos stagnāciju. Faktiski PVN 21% apmērā gulsies uz patērētāju, šajā gadījumā - kultūras pasākumu apmeklētāju pleciem, un, ņemot vērā Latvijas iedzīvotāju pirktspēju, var droši apgalvot, ka, samazinoties apmeklētāju skaitam, Latvijā samazināsies arī kultūras norišu un pasākumu skaits. Turklāt, pieaugot biļešu cenām PVN apmērā un samazinoties kultūras pasākumu apmeklētāju skaitam, darbību būs spiesti pārtraukt daudzi pasākumu rīkotāji, bet daļa pasākumu tiks pārcelta ārpus Latvijas.

Grozījumi, kuru mērķis ir iekasēt nodokļus no komersantiem, kas organizē popkultūras pasākumus peļņas gūšanai, visvairāk skars tieši tik "komerciālus pasākumus" kā latviešu mūzikas koncertus, bērnu izrādes, klasiskās mūzikas koncertus, baleta izrādes, pasākumus reģionos, kā arī nelielus mūzikas un mākslas festivālus. Minētie pasākumi jau patlaban notiek, tikai pateicoties organizatoru aizrautībai, spējai ar pēdējiem spēkiem savākt nepieciešamos līdzekļus, piepildīt zāles un ļoti rūpīgi plānot budžetu. Taču arī lielākie pasākumi Latvijas nodokļu sistēmas kopējā sloga dēļ varētu tikt pārcelti uz citām valstīm, tā mazinot tūrisma un pakalpojumu nozares ieņēmumus.

Līdz šim kultūras pasākumu - koncertu, teātra un cirka izrāžu - rīkotāji, izpildot likuma nosacījumus, varēja nepiemērot PVN ieejas biļetēm, tādējādi nodrošinot pasākumu pieejamību plašam sabiedrības lokam. Ar plānotajiem grozījumiem tiek noteikts, ka PVN atbrīvojums ir piemērojams tikai tādiem kultūras pakalpojumiem, ko sniedz publiskas personas, kā arī privātpersonas, kuras veic tām deleģētus pārvaldes uzdevumus kultūras jomā, un sabiedriskā labuma organizācijas, kas veic sabiedriskā labuma darbību kultūras jomā. Likuma grozījumu sagatavotāji uzskata, ka tādējādi tiks nošķirtas kultūras institūcijas, kuras pasākumus rīko komerciālu mērķu sasniegšanai, no kultūras institūcijām, kuras pasākumus rīko sabiedriskā labuma darbības ietvaros un tādu kultūrpolitikas mērķu sasniegšanai, kā arī pasākumus, kuri organizēti saskaņā ar valsts vai pašvaldības deleģētu kultūras funkciju.

Savu atzinumu par likumprojektu ir sniegusi Konkurences padome, kas redz tajā tirgus kropļošanas elementus. Konkurences padome Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai ir norādījusi, ka likumprojekts pieļauj nepamatoti nevienlīdzīgu attieksmi, kā rezultātā var tikt deformēta konkurence, stāsta Putniņš.

Jau ziņots, ka Latvijas kultūras dzīves dalībnieki atklātā vēstulē, ko parakstījusi 241 persona, aicina valsts augstākās amatpersonas nepieļaut 21% PVN piemērošanu kultūras un izklaides pasākumiem. Tās iniciatori kā kompromisu piedāvā visiem Latvijā strādājošiem pasākumu rīkotājiem vienādu PVN samazināto likmi 12% apmērā, līdzīgi kā tas ir grāmatniecības un tūrisma nozarei.

Toties sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" notiek parakstu vākšana par samazinātas PVN likmes 12% piemērošanu kultūras un izklaides pasākumu ieejas biļetēm. Patlaban no nepieciešamajiem 10 000 parakstu savākts nepilns 1000 parakstu.

Kā informēja LaPPA pārstāvji, sapulce "Par atbalstu kultūras pasākumiem!" ir saskaņota ar Rīgas domes atbildīgajām institūcijām.

Popzvaigznes pie Saeimas protestē pret plānoto 21% PVN kultūras un izklaides pasākumiem

LETA/Foto: Ieva Čīka/LETA






Komentāru noteikumi

SVARĪGĀKAIS