Apmācies, dūmaka
Rīga
Apmācies, dūmaka
LV RU
Sabiedrībā

Daudzi nemaz nezina, ko īsti nozīmē 4 sveces Adventes vainagā. Izskaidrojam! (40)

 
29.novembris 2015  06:15

Svētdien, 29. novembrī, iededzam pirmo svecīti Adventes vainagā un sākas lielais Ziemassvētku gaidīšanas laiks. Pirmo Adventi katoļu un protestantu baznīcās atzīmē ceturtajā svētdienā pirms Ziemassvētkiem, un ar to sākas ne tikai Ziemassvētku gaidīšanas laiks, bet arī jaunais baznīcas gads.

Svētdien, 29. novembrī, sākas lielas Ziemassvētku gaidīšanas laiks. un mēs Adventes vainagā iededzam pirmo – pravieša svecīti. Izlasi, ko simbolizē pārējās sveces.

Svētdien, 29. novembrī, sākas lielas Ziemassvētku gaidīšanas laiks. un mēs Adventes vainagā iededzam pirmo – pravieša svecīti. Izlasi, ko simbolizē pārējās sveces.

Tradicionāli Pirmajā Adventē pilsētu laukumos arī tiek uzstādītas lielās Ziemassvētku egles. Tā kā svētki notiek svētdienā, tad katru gadu tie ir savā datumā, bet vienmēr pašās novembra beigās vai decembra sākumā.

Ko nozīmē Advente, un kāpēc svētku vainagā ir četras svecītes?
Vārds „advents” nāk no latīņu valodas, tulkojumā tas nozīmē „atnākšana” vai „nākšana”, un Adventes laiks simboliski kristiešus aicina sagatavoties Jēzus Kristus atnākšanai jeb piedzimšanai. Jāteic, ka Ziemassvētki - 24. decembris nav vēsturiskais Jēzus Kristus dzimšanas datums. To par Dieva Dēla dzimšanas datumu noteica kristīgā baznīca, svētkus pieskaņojot pirmskristīgajiem dažādu tautu pagānu svētkiem, ziemas saulgriežiem.

Adventes laika būtisks simbols ir vainags jeb aplis, kas apzīmē mūžību un vienotību, gaismas uzvaru pār tumsu. Advente tiek saistīta ar gavēni, mieru, klusumu un pārdomām. Šajā laikā no egļu zariem pītajā adventes vainagā tiek dedzinātas četras sveces, pa vienai katras gaidīšanas nedēļas svētdienā. Luteriskajā baznīcā pirmā svece tiek dēvēta par pravieša sveci, simbolizējot cerību - Kristu, otrā ir Betlēmes svece, apzīmējot aicinājumu uz pestīšanu, trešā ir ganiņu svece – prieks, bet  ceturtā – eņģeļu svece jeb mīlestība.

Adventes tradīcijas aizsākums meklējams 490. gadā, kad bīskaps Tūras Perpētijs oficiāli atzina Adventi par grēku nožēlas laiku Rietumeiropas Franku Baznīcā.

Tomēr Adventes vainagam, ar kuru Ziemassvētku gaidīšanas laikā rotājam parādes durvis, savas darbavietas un dzīvokļus, nav nemaz tik sena vēsture. Tiek uzskatīts, ka pirmo Adventes vainagu 1833. gadā Hamburgā (Vācija) izveidoja evaņģēliskās baznīcas garīdznieks Jānis Hinriks Vicherns, kurš bija nodibinājis tā saucamo Skarbo māju – patversmi grūti audzināmiem pusaudžiem. Vicherns mēģināja šos bērnus pāraudzināt no nekārtīga uz kārtīgu dzīvesveidu. Sākot Adventes laiku, mācītājs Vicherns 1833. gadā kopā ar bērniem izpušķoja koka krustu ar egļu zariem un 23 svecēm, jo togad Adventes laiks ilga 23 dienas. Kopš tā laika Advente ir tikusi svinēta dažādi. 23 raibās sveces ar laiku aizvietoja ar četrām baltām – svētdienas svecēm.

Pirmajā Adventē Rīgā un citviet Latvijā iededz lielās egles
Pirmajā Adventē, 29. novembrī, Rīgas iedzīvotāji un viesi gaidīti Doma laukumā, kur pulksten 17.00 tiks iedegta svētku egles. Klātesošos ar koncertprogrammu priecēs bērnu vokālās studijas „Knīpas un Knauķi” dziedātāji, tubu kvartets „Magic 4”, solisti Kristīne Zadovska, Ieva Sutugova, Aija Vītoliņa un Andris Ērglis. Līdz ar svētku egles iedegšanu atklās arī Ziemassvētku tirdziņus Doma laukumā, Līvu laukumā un Esplanādē.

Galvaspilsētā notiks arī bezmaksas Pirmās Adventes koncerti: * pulksten 16.00 kultūras centrā „Imanta” skanēs vairāku koru sniegums koncertā „Mūsu balsis”, bet * pulksten 18.00 svētku koncerts, piedaloties orķestrim „Rīga”, Rīgas kamerkorim „Ave Sol”, solistiem Kristīnei Gailītei, Mihailam Čuļpajevam un diriģentam Valdim Butānam, notiks Rīgas Svētā Pētera baznīcā.

Būs arī svētku koncerti baznīcās. Pulksten 12.00 Rīgas Jēzus baznīcā muzicēs dziesminieks Goran Gora, bet pulksten 14.00 Rīgas Lutera baznīcā, gan muzicējot pie dievnama ērģelēm, gan spēlējot ģitāru, uzstāsies Haralds Sīmanis. Savukārt pulksten 17.00 pie kultūras centra „Iļģuciems” ar svētku gājienu, radošajām darbnīcām un rotaļām bērnus gaida bet brīvdabas pasākums „Rūķu gājiens”.

29. novembrī svētku egles iedegs arī vairākās Latvijas pilsētās: pulksten 16.00 Dobeles vēsturiskajā Tirgus laukumā, Carnikavā un pie Valmieras pagasta pagastmājas, bet Baldonē svētku egli iedegs pulksten 17.00.

Elmārs Barkāns/Foto: Gatis Dieziņš/LETA






Komentāru noteikumi

SVARĪGĀKAIS