Apmācies
Rīga
-1°
Apmācies
LV RU
Viedokļi

Iveta Kažoka: "Dramatiski mazās ministru algas jau sen bija jāpalielina" (104)

 
27.novembris 2015  21:38

Algu palielinājums Latvijas ministriem, ņemot vērā situāciju Igaunijā, jau sen bija vajadzīgs un varētu rosināt spēcīgākas politiskās elites veidošanos, ja sasniegs tādu līmeni, kas rosinātu spējīgus un kompetentus cilvēkus no privātā sektora pārnākt strādāt politikā, komentējot Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vienošanos nākamgad palielināt Ministru prezidenta, ministru, parlamentāro sekretāru, Saeimas frakciju un komisiju vadītāju algas, sacīja politoloģe Iveta Kažoka.

Dramatiski zemā ministru atalgojuma jautājums jau sen bija jārisina, spriež politoloģe Iveta Kažoka, kura izsenis uzskatīta par "Vienotības" politikas atbalstošu eksperti.

Dramatiski zemā ministru atalgojuma jautājums jau sen bija jārisina, spriež politoloģe Iveta Kažoka, kura izsenis uzskatīta par "Vienotības" politikas atbalstošu eksperti.

Politoloģe atzina, ka nevar komentēt Saeimas pārstāvju algu palielināšanas nepieciešamību vai lietderību, jo nav pietiekami informēta par pašreizējo atalgojuma apmēru Saeimas frakciju un komisiju vadītājiem. Savukārt nepietiekamās ministru algas Latvijā jau kādu laiku esot sāpīgs jautājums, kas jārisina, jo "salīdzinājumā ar Igauniju Latvijā politiķiem algas ir dramatiski mazas", pauda Kažoka.

Viņa sacīja, ka lēmums savulaik samazināt valsts vadošo politiķu algas bijis populistisks. "Politiķiem ir ļoti grūti pašiem sev palielināt atalgojumu saprotamu iemeslu dēļ - sabiedrība uz to neraudzīsies pozitīvi. Taču palielinājumu vajag, ja gribam spēcīgāku politisko eliti. Tas politiķiem rada tādu bezizejas situāciju," skaidroja eksperte.

Kažoka pauda cerību, ka algu paaugstinājums varētu rosināt kompetentus speciālistus no privātā sektora pārnākt darboties politikā, ieņemot ministra amatu. "Ja šis palielinājums būs pietiekams, lai spējīgi cilvēki, kas strādājuši bankās, vadījuši lielus uzņēmumus, no privātā sektora būtu ar mieru pārnākt politikā un upurēt ierasto luksusa dzīvesveidu, apzinoties, ka varēs sev un ģimenei nodrošināt kaut vai līdzvērtīgu dzīves līmeni, tad šis lēmums noteikti ir atbalstāms," sacīja politoloģe.

Kažoka atzina, ka steiga šāda jautājuma pieņemšanā gan nav atbalstāma, tomēr atzina, ka ministru algu jautājums tik tiešām jārisina, tādēļ "labāk šāds lēmums nekā nekāds". "Ideālā gadījumā lēmums bija nopietni jāizvērtē, premjeram uzņemoties politisko atbildību un sabiedrības priekšā paskaidrojot, kādēļ tas nepieciešams un kāpēc tas ir arī sabiedrības interesēs. Taču Latvijā tā diemžēl nenotiek," sacīja eksperte.

Kā ziņots, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šodien vienojās nākamgad palielināt Ministru prezidenta, ministru, parlamentāro sekretāru, Saeimas frakciju un komisiju vadītāju algas.

Kā komisijas sēdē skaidroja komisijas deputāts Kārlis Šadurskis (V), nākamgad premjera algu paredzēts pielīdzināt Saeimas priekšsēdētāja algai, ministru - Saeimas priekšsēdētāja vietnieku darba samaksai, bet parlamenta komisiju un frakciju vadītāju - parlamenta sekretāra biedra atalgojumam.

Pašlaik deputātiem, kuri ieņem dažādus amatus Saeimā, izmaksā arī mēnešalgas daļu par attiecīgo amatu pildīšanu un to nosaka, mēneša vidējās darba samaksas apmēram piemērojot dažādus koeficientus. Saeimas komisijas priekšsēdētājam un frakciju vadītājiem šis koeficients ir 0,43, bet komisija atbalstīja priekšlikumu palielināt šo koeficientu līdz 1,39.

Savukārt Ministru kabineta locekļiem un parlamentārajiem sekretāriem mēnešalgu nosaka, mēneša vidējās darba samaksas apmēram piemērojot šādus koeficientus: premjeram - 4,05, ministram - 3,648, parlamentārajam sekretāram - 2,837. Savukārt komisijas atbalstītais priekšlikums paredz premjeram šo koeficientu noteikt 4,93, ministram - 4,68, bet parlamentārajam sekretāram - 3,63.


LETA/Foto:






Komentāru noteikumi

SVARĪGĀKAIS