Apmācies, vājš smidzinošs lietus
Rīga
Apmācies, vājš smidzinošs lietus
LV RU
Pasaulē

Vācijā turpina pieaugt spiediens pret Merkeli un viņas imigrācijas politiku (124)

 
28.novembris 2015  15:53

Vācijas kanclere Angela Merkele piektdien saņēmusi kārtējo triecienu no pašas vadīto konservatīvo rindām, kurās turpina pieaugt neapmierinātība ar viņas piekopto imigrācijas politiku.

Merkele joprojām cer panākt risinājumu, piespiežot citas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis arī iesaistīties vērienīgā patvēruma meklētāju uzņemšanas programmā, kā arī panākot vienošanos ar Turciju par sadarbību nelegālās imigrantu plūsmas ierobežošanā.

Merkele joprojām cer panākt risinājumu, piespiežot citas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis arī iesaistīties vērienīgā patvēruma meklētāju uzņemšanas programmā, kā arī panākot vienošanos ar Turciju par sadarbību nelegālās imigrantu plūsmas ierobežošanā.

Prasības mainīt pašreizējo imigrācijas politiku kristīgo demokrātu (CDU) un to Bavārijas meitaspartijas – Kristīgi sociālās savienības (CVSU) – biedru vidū kļūst arvien skaļākas, un piektdien Merkelei tika izteikts kārtējais brīdinājums.

"Imigrācija jāierobežo līmenī, kas nepārsniedz sabiedrības piekrišanu un arī garantē integrēšanas iespējas ilgtermiņā," teikts paziņojumā, kas izplatīts pēc Berlīnē notikušās federālā un zemju līmeņu CDU/CSU iekšlietu speciālistu sanāksmes.

Vācija nevar uzņemt visus bēgļus un pārvietotās personas, uzsver dokumenta parakstītāji.

Vēl trešdien, uzstājoties Bundestāgā, Merkele uzstāja, ka neatkāpsies no savas "atvērto durvju" politikas, neskatoties uz pieaugošo kritiku gan pašas mājās, gan citās Eiropas valstīs, kas īpaši pieaugusi pēc Parīzes teroraktiem, kuros islāmisti noslepkavoja 130 cilvēkus.

Merkele joprojām cer panākt risinājumu, piespiežot citas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis arī iesaistīties vērienīgā patvēruma meklētāju uzņemšanas programmā, kā arī panākot vienošanos ar Turciju par sadarbību nelegālās imigrantu plūsmas ierobežošanā.

Tikmēr viņas partijas biedri arvien aktīvāk pieprasa, lai Vācija vienpusēji noteiktu imigrantu uzņemšanas griestus.

Lielas cerības Vācijas amatpersonas saista ar svētdien gaidāmo paplašināto Eiropadomes sanāksmi, kurā būs pieaicināta arī Turcija.

Jau oktobra nogalē, pirms Turcijā bija notikušas parlamenta vēlēšanas, Vācijas kanclere Ankarai apsolīja iestāšanās sarunu atsākšanu ar Eiropas Savienību (ES) un bezvīzu režīmu Turcijas pilsoņiem apmaiņā pret iesaistīšanos nekontrolējamās imigrācijas krīzes risināšanā.

Ankara jau ceturtdien paziņoja, ka Brisele esot piekritusi līdz decembra vidum atvērt kārtējo līdz šim faktiski iesaldēto iestāšanās sarunu sadaļu, lai gan ar aizkavēšanos publicētais ikgadējais Eiropas Komisijas (EK) progresa ziņojums saturēja ļoti asu Turcijas cilvēktiesību situācijas kritiku.

Šobrīd gan nav skaidrs, vai visas ES dalībvalstis ir gatavas pieņemt šādus kompromisus, taču bez vienbalsīga dalībvalstu atbalsta atsākt iestāšanās sarunas ar Turciju nav iespējams.

Viena no eiroskeptiķu partijas "Alternatīva Vācijai" līderēm - Frauke Petrija.

Viena no eiroskeptiķu partijas "Alternatīva Vācijai" līderēm - Frauke Petrija.


Nelegālo imigrantu plūdi dod jaunu sparu Vācijas eiroskeptiķiem
Eiropas nekontrolējamās imigrācijas krīze devusi jaunu sparu eiroskeptiķu partijai "Alternatīva Vācijai" (AfD), kas pamatoti cer uz panākumiem nākamgad gaidāmajās vairāku federālo zemju reģionālajās vēlēšanās.

AfD šīs nedēļas nogalē Hannoverē rīko ikgadējo kongresu, kurā galvenais jautājums ir kārtības ieviešana "patvēruma piešķiršanas haosā".

Pēc partijas šķelšanās šī gada jūlijā AfD popularitāte strauji kritās, taču tagad partija atkal atgriezusies politiskajā arēnā, un šomēnes publiskotie sabiedriskās domas pētniecības institūta INSA veiktās aptaujas dati liecina, ka par eiroskeptiķiem ir gatavi balsot jau 10,5% vāciešu, pirmo reizi tās vēsturē padarot AfD par trešo populārāko partiju Vācijā.

"Bēgļu krīze piecēlusi AfD no miroņiem," atzīst Dortmundes Sabiedrisko pētījumu un statistikas analīzes institūts "Forsa" vadītājs Manfrēds Gilners.

Jau februārī AfD iekļuva Hamburgas zemes parlamentā, tādējādi pirmo reizi izcīnot pārstāvniecību kādā no zemēm Vācijas rietumdaļā. Vēlāk eiroskeptiķi iekļuva arī Brēmenes reģionālajā parlamentā.

Jau iepriekš AfD bija izcīnījusi pārstāvniecības Saksijā, Tīringenē un Brandenburgā, kas atrodas savulaik komunistu jūgā bijušajā Vācijas austrumdaļā, kur līdz šim bija vērojama lielāka nepatika pret ieceļotājiem nekā valsts rietumos.

Pēc tam, kad jūlijā AfD rindas pameta viens no tās dibinātājiem, Bernds Luke, paziņojot, ka partijas rindās neglābjami pieaugušas ksenofobiskās tendences, atbalsts eiroskeptiķiem nokritās līdz trim procentiem.

"Tik ilgi, kamēr valdība bēgļu jautājumā izskatīsies rīcībnespējīga, AfD plauks," atzīst Berlīnes Brīvās universitātes emeritētais politikas zinātnes profesors Hajo Funke.

Jauno līderu – Fraukes Petrijas un Jerga Moitena – vadībā AfD ieņēmusi vēl stingrāku nostāju imigrācijas jautājumā un faktiski vairs nepievērš lielu uzmanību eirozonas problēmām, kas bija tās galvenais jautājums, kad partija tika dibināta 2013.gadā.

"Frauke Petrija pārvērtusi AfD par labējo radikāļu magnētu," norāda Gilners.

Vēl viens no AfD vanagiem, Markus Precels, kas partiju pārstāv Eiropas Parlamentā (EP), aģentūrai DPA šomēnes pat atzina, ka "bruņota vardarbība" var kļūt par "pēdējo līdzekli" Vācijas robežu aizsardzībai pret nelegālo imigrantu plūdiem.

Šādi paziņojumi raduši atbalsi daļā vēlētāju, īpaši Vācijas austrumos, kur bezdarba līmenis ir ievērojami augstāks nekā rietumos un jau iepriekš bija vērojams plašāks atbalsts galēji labējiem.

Tomēr AfD rindās joprojām nav vienprātības, un Moitens, kurš iestājas par mērenāku politiku, intervijā aģentūrai "Reuters" atzina, ka tādi saukļi kā "Vāciju vāciešiem" viņa dzimtajā Bādenes-Virtembergas zemē vēlētājiem varētu nepatikt.

Bādenē-Virtembergā, kā arī Reinzemē-Pfalcā un Saksijā-Anhaltē martā gaidāmas reģionālās vēlēšanas, un sagaidāms, ka AfD kongresā tām tiks veltīta liela uzmanība.

Lai gan AfD ir visas cerības iegūt vērā ņemamas pārstāvniecības šajās federālajās zemēs, šobrīd cerēt uz iekļūšanu arī kādā no reģionālajām valdībām eiroskeptiķiem nav, jo abas lielākās partijas – gan kristīgie demokrāti (CDU), gan sociāldemokrāti (SPD) – kategoriski noraidījušas jebkādas iespējas iesaistīties ar viņiem koalīcijā.
 
Migrantu pūļi uz Austrijas - Vācijas robežas

LETA/Foto: AFP/LETA, EPA/LETA






Komentāru noteikumi

SVARĪGĀKAIS