Apmācies, neliels lietus
Rīga
Apmācies, neliels lietus
LV RU
Politika

Straujuma pauž atbalstu palīdzībai Turcijai bēgļu krīzes risināšanā (12)

 
29.novembris 2015  23:30

Latvijas Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) šodien Briselē piedalījās Eiropas Savienības (ES) valstu un valdību vadītāju sanāksmē ar Turciju, kurā pārrunāja ES sadarbības stiprināšanu ar Turciju un pauda atbalstu ES palīdzībai šai valstij bēgļu un migrācijas krīzes risināšanā.

Ministru prezidente paudusi izpratni par situācijas nopietnību Turcijā, atbalstot humānās palīdzības sniegšanu Turcijai, kā arī papildus ES finansiālo atbalstu, lai efektīvāk palīdzētu Sīrijas bēgļiem.

Ministru prezidente paudusi izpratni par situācijas nopietnību Turcijā, atbalstot humānās palīdzības sniegšanu Turcijai, kā arī papildus ES finansiālo atbalstu, lai efektīvāk palīdzētu Sīrijas bēgļiem.

Kā  informēja Straujumas preses sekretāre Aiva Rozenberga, Straujuma sanāksmē uzsvērusi, ka ir svarīgi stiprināt ES un Turcijas politisko dialogu un padziļināt sadarbību kopīgo stratēģisko interešu jomās. Pēc Straujumas sacītā, Latvija ļoti novērtē Turcijas būtisko lomu un veikumu, uzņemot un izmitinot tik ievērojamu skaitu kara bēgļu no Sīrijas.

Sanāksmē konceptuāli atbalstīta ES finanšu palīdzība Turcijai, bet par konkrētām summām, kādas iemaksās ES valstis, tikšot spriests vēlāk "tehniskās sarunās", zināja stāstīt Rozenberga.

Ministru prezidente paudusi izpratni par situācijas nopietnību Turcijā, atbalstot humānās palīdzības sniegšanu Turcijai, kā arī papildus ES finansiālo atbalstu, lai efektīvāk palīdzētu Sīrijas bēgļiem. "Mūsu kopīgais rīcības plāns ir svarīgs sadarbības instruments, lai risinātu samilzušo bēgļu problēmu, kā arī labāk pārvaldītu migrācijas plūsmas," sacījusi Latvijas premjere, "šīs ir arī īstais brīdis, kad varam dot jaunu stimulu esošajiem sadarbības instrumentiem, tostarp ES pievienošanās sarunām un vīzu liberalizācijas dialogam."

Saistībā ar patvēruma meklētāju pārvietošanu no Turcijas, Ministru prezidente izklāstījusi Latvijas pieņemto pozīciju, ka šobrīd ir svarīgi īstenot jau pieņemtos lēmumus.

Latvijas valdība 27.novembrī nolēma, ka Latvija iemaksās 4,3 miljonus eiro atbalstam Turcijai bēgļu problēmu risināšanai un atbalstīs Turcijas iestāšanās sarunu sākšanu ar ES. Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V) skaidroja, ka lēmums par atbalstu pieņemts, jo Latvijai ir jābūt solidārai kopā ar citām ES valstīm, jo Turcijai ir būtiska loma bēgļu jautājuma risināšanā.

Kozlovskis atzina, ka Latvijai vēlamāk būtu, ja šī summa tiktu maksāta 2017.gadā. Par to gan vēl jāpanāk vienošanās ar EK. Tāpat ir jāpanāk vienošanās par maksāšanas grafiku - vai šī naudas summa tiks samaksāta vienā reizē, vai ik pa noteiktam laika periodam, klāstīja Kozlovskis. Latvija vēlētos, lai tiktu atbalstīts otrais variants. Kozlovskis pēc valdības sēdes pavēstīja, ka valdības protokollēmumā ir fiksēts Finanšu ministrijas lūgums maksājuma grafikā koncentrēties uz 2017.gada valsts budžetu.

Vaicāts, vai ir pārliecība, ka gaidāmajā samitā dalībvalstis varēs vienoties par summām, kuras tās piešķirs fondam, ņemot vērā atsevišķu valstu iebildumus vispār uzņemt migrantus, Kozlovskis atbildēja, ka tā būs katras valsts pozīcija. "Es nedomāju, ka būs kāda valsts, kas vispār atteiksies iesaistīties šajā procesā. Šie tomēr ir divi dažādi projekti. Viens ir bēgļu uzņemšanas projekts, ja tā to var nosaukt, savukārt šis ir bēgļu atturēšanas projekts," pauda ministrs. Taujāts, vai divu gadu laikā šī summa palīdzēs atturēt bēgļus no ierašanās ES, Kozlovskis atteica, ka "kaut kas ir jādara", jo varot runāt, runāt un neko nedarīt, bet ir iespēja arī kaut ko darīt. "Šis ir konkrēts rīcības plāns, kurā ir konkrēti uzskaitītas saistības, kuras apņemas Turcija, un tas, ko apņemas ES. Tas ir divu gadu projekts, un tad jau redzēsim, vai tas īstenosies vai arī nē. Tas ir divu gadu projekts, kurā mēs redzēsim arī atskaiti, vai tiešām tie soļi, kurus apņēmusies Turcija, tiks arī pildīti," sacīja Kozlovskis.

Kozlovskis precīzi neatbildēja, cik liela ir varbūtība, ka pēc diviem gadiem ES dalībvalstīm atkal nāksies attiecīgajā fondā veikt iemaksas. Ministrs uzsvēra, ka pašlaik "mēs runājam par attiecīgo projektu, par politisko vienošanos, tad attiecīgi skatīsimies, kas būs tālāk". Viņš arī izteicās, ka "nevar ģenerēt idejas", vai būs vēl kādi atsevišķi projekti. "Tagad ir konkrēts projekts, pie kura ES strādā. Turklāt kopumā ir skaidrs, ka Turcija kā ES kandidātvalsts - tas ir solidaritātes jautājums. Tā nevar būt vienīgi Turcijas problēma, jo viņi ir investējuši pietiekamus budžeta līdzekļus šo bēgļu uzturēšanā. Pašlaik ir nepieciešams papildu atbalsts no ES, lai šī plūsma tiktu mazināta," pauda ministrs.

Samitam sagatavotajā Latvijas nostājā bija teikts, ka Latvija novērtē Turcijas būtisko lomu un paveikto migrācijas krīzes pārvaldībā un uzskata, ka ir svarīgi izmantot ES rīcībā esošos instrumentus sadarbības ar Turciju veicināšanai. Starp šiem instrumentiem ir ES pievienošanās, vīzu liberalizācijas procesi un ES finansējuma instrumenti. Tāpat Latvija atbalsta ES-Turcijas kopīgajā Rīcības plānā iekļautos pasākumus, kas vērsti uz atbalsta sniegšanu bēgļiem Turcijā, kā arī sadarbības stiprināšanu, lai novērstu nelegālās migrācijas plūsmas uz ES.

ES līderu un Turcijas premjerministra vienošanās projekts paredzēja, ka Ankarai tiks piešķirti prāvi naudas līdzekļi, kā arī solīta tālāka virzība ceļā uz ES apmaiņā pret sadarbību migrācijas krīzes apturēšanas labā. Izmisīgi cenšoties apturēt imigrantu plūsmu no Turcijas, kur apmetušies 2,2 miljoni Sīrijas bēgļu, ES apsolījusi Turcijai trīs miljardus eiro nepieciešamo soļu speršanai, vēstīja ziņu aģentūra AFP.

Turcijas premjerministram Ahmetam Davutoglu piedāvāts decembrī atklāt jaunu sadaļu šobrīd iestigušajās sarunās par Turcijas iestāšanos ES, bija teikts projektā. Tomēr, pastāvot bažām par cilvēktiesību situāciju Turcijā un tās lomu Sīrijas konfliktā, arī šonedēļ notikušo Krievijas bumbvedēja notriekšanu, ES valstis ir visai piesardzīgas savos centienos piedāvāt Turcijai pārāk lielu piekāpšanos bez atbilstošām garantijām.

Kā samita atklāšanas runā sacīja Eiropadomes prezidents Donalds Tusks, kaut arī bloks ir gatavs palīdzēt, "pretī mēs sagaidām, ka nekavējoties un būtiski samazināsies neregulāro migrantu ierašanās Eiropā, un sagaidām, ka Turcija ar jauno valdību mums šajā lietā palīdzēs". Beļģijas premjerministrs Šarls Mišels uzsvēra, ka ES nepiešķirs Turcijai "neaizpildītu čeku" un ka palīdzības pakete tiks sasaistīta ar to, kā Turcija ievēro savas saistības imigrācijas plūsmas samazināšanas labā.

LETA / Foto: EPA/LETA






    Komentāru noteikumi

    SVARĪGĀKAIS