Skaidrs
Rīga
Skaidrs
LV RU
Bizness

Saeima pieņēmusi vidēja termiņa budžeta likumu; prioritātes - aizsardzība, veselība, izglītība (11)

 
30.novembris 2015  20:31

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma likumu par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2016., 2017. un 2018.gadam, paredzot, ka aizsardzības finansējums pret iekšzemes kopproduktu (IKP) 2018.gadā sasniegs 2%.

Vidējā termiņa budžetu balsojumā atbalstīja 61 koalīcijas deputāts.

Vidējā termiņa budžetu balsojumā atbalstīja 61 koalīcijas deputāts.

Vidējā termiņa budžetu balsojumā atbalstīja 61 koalīcijas deputāts, pret bija 34 opozīcijas parlamentārieši, savukārt Mihails Zemļinskis (S) un Artuss Kaimiņš (LRA) balsojumā nepiedalījās.

Vidēja termiņa budžeta politikas prioritārie attīstības virzieni ir aizsardzība, iekšējā drošība, veselība, izglītība, nevienlīdzības mazināšana un nodokļu iekasējamība.

Likumprojektā noteikts, ka prioritātei valsts aizsardzības spēju palielināšanai tiks kāpināts valsts aizsardzības finansējums pret IKP līdz 2% 2018.gadā. Tāpat tiks veicināta ilgtspējīga un sabalansēta valsts ekonomiskā attīstība, valsts budžeta iespēju robežās primāri nodrošinot finansējuma pieaugumu aizsardzībai, iekšējai drošībai, veselībai un izglītībai.

Plānots arī veicināt iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzības mazināšanu, pakāpeniski palielinot minimālo algu un ieviešot progresīvo iedzīvotāju ienākumu nodokļa neapliekamo minimumu. Tāpat plānota nodokļu ieņēmumu apjoma pret IKP pakāpeniska palielināšana līdz trešdaļai no IKP, pamatā uzlabojot nodokļu iekasējamību.

Šī likuma sagatavošanā izmantota potenciālā IKP prognoze 2010.gada salīdzināmajās cenās 2016.gadam 22,51 miljards eiro, 2017.gadam - 23,25 miljardi eiro un 2018.gadam - 24,06 miljardi eiro. IKP pieauguma tempa prognoze 2016.gadam ir 3,1%, 2017.gadam - 3,3%, 2018.gadam - 3,5%, 2019.gadam - 3,6% un 2020.gadam - 3,7%.

Vispārējās valdības budžeta strukturālās bilances mērķis atbilstoši Eiropas Kontu sistēmas metodoloģijai, kas noteikta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā, 2016.gadā ir mīnus 0,9% no IKP, 2017.gadā - mīnus 1% no IKP un 2018.gadā - mīnus 0,8% no IKP.

Izlīdzinātie izdevumi 2016.gadā noteikti 926,65 miljoni eiro, tajā skaitā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda izlīdzinātie izdevumi 357,72 miljoni eiro un kopējās lauksaimniecības politikas un kopējās zivsaimniecības politikas izlīdzinātie izdevumi - 568,92 miljoni eiro.

Tāpat likumprojektā noteikts, ka fiskālā nodrošinājuma rezerve 2016.gadā netiks veidota, 2017.gadam tā ir 0,1% no IKP, bet 2018.gadam - 0,1% no IKP.

Maksimāli pieļaujamie valsts budžeta izdevumi 2016.gadā noteikti 6,72 miljardi eiro, 2017.gadā - 6,77 miljardi eiro, bet 2018.gadā - 7,2 miljardi eiro.

Tāpat nākamajos trijos gados iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu sadalījums starp pašvaldību budžetiem un valsts budžetu būs attiecīgi 80% un 20%. Savukārt ikgadējais pašvaldību kopējais aizņēmumu pieļaujamais palielinājums vidējā termiņā tiek noteikts 118 miljoni eiro.

LETA/Foto: Evija Trifanova/LETA






Komentāru noteikumi

SVARĪGĀKAIS