Skaidrs
Rīga
Skaidrs
LV RU
Bizness

Valsts atpirkusi "airBaltic" obligācijas (2)

 
30.novembris 2015  21:55

Pēc vairāku mēnešu aktīvām sarunām valsts atpirkusi savulaik aviokompānijas "airBaltic" privātajam akcionāram piederējušās obligācijas un novērsusi iespēju, ka par lidsabiedrības līdzīpašnieku kļūst nezināmas personas, pirmdien vēstīja raidījums "LNT Ziņas".

Obligāciju atpirkšanas cena bijusi vairāk nekā uz pusi mazāka par šo vērtspapīru 20 miljonu eiro nominālvērtību.

Obligāciju atpirkšanas cena bijusi vairāk nekā uz pusi mazāka par šo vērtspapīru 20 miljonu eiro nominālvērtību.

Šīs bija konvertējamās obligācijas, kuras kopš šā gada vidus pārvērstas akcijās un to īpašniekam ļāva kļūt par aptuveni 10% "airBaltic" akciju īpašnieku. Valsts puse vairākus mēnešus risināja aktīvas sarunas ar šo obligāciju turētāju - "Nordea" banku. Kurš ir patiesais šo vērtspapīru īpašnieks, netiek atklāts.

Valsts savā īpašumā obligācijas ieguvusi pirms dažām dienām, bet tam nauda no budžeta papildus neesot jāprasa, jo tas izdarīts jau gada sākumā. Obligāciju atpirkšanas cena bijusi vairāk nekā uz pusi mazāka par šo vērtspapīru 20 miljonu eiro nominālvērtību, raidījumam atzina "airBaltic" valsts kapitāldaļu turētāja pārstāvis, Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš.

"Plus šajā pirkuma darījumā bija vēl vairāki nosacījumi, kas dod iespēju šo darījumu vērtēt arī no valsts puses, piekrist tā nosacījumiem un izpildīt," teica Ozoliņš.

Proti, no iepriekšējo "airBaltic" akcionāru puses tiek izbeigtas arī pret aviokompāniju vērstās tiesvedības, kas traucēja stratēģiskā investora piesaistei. Līdz ar to šodien "airBaltic" akcionāru sapulcē tika nolemts palielināt kompānijas pamatkapitālu par 20 miljoniem eiro un tagad tas pārsniedz 125 miljonus eiro.

Kā ziņots, 19.novembrī nolēma, ka pieņems Satiksmes ministrijas izraudzītā vācu investora Ralfa Dītera Montāga-Girmesa piedāvājumu ieguldīt līdzekļus aviokompānijā "airBaltic", kad Saeima būs devusi atļauju un kad valsts interesēs būs izdarīti grozījumi līgumā.

Saeima par 80 miljonu eiro aizdevumu aviokompānijai "airBaltic"' lems nākamajā sēdē pēc valsts budžeta pieņemšanas, proti, 3.decembrī.

Iepriekš, 3.novembrī, Ministru kabinets pēc četru stundu apspriešanās lēma atbalstīt "Prudentia" atrasto nacionālās aviokompānijas "airBaltic" investoru, Vācijas uzņēmēju Montāgu-Girmesu, kura piedāvājums paredz ieguldīt aviokompānijā 52 miljonus eiro, bet valstij jāiegulda 80 miljoni eiro. Kopējais Latvijas aviokompānijas jaunais kapitāls 132 miljonu eiro apmērā veicināšot biznesa plānu un flotes modernizēšanu.

Nākamajā dienā pēc valdības lēmuma Straujuma pieprasīja satiksmes ministra Matīsa demisiju. Patlaban satiksmes ministra pienākumus pilda iekšlietu ministrs Kozlovskis.

Gan Finanšu ministrija, gan Straujuma apgalvoja, ka minētais aizdevums neradīs negatīvu ietekmi uz budžetu.

Izskanējusi arī informācija par aviokompānijas "airBaltic" plāniem iegādāties Krievijā ražotās "Sukhoi" lidmašīnas. Lai gan kompānijas vadītājs Martinss Gauss apgalvo, ka tas būtu izdevīgas darījums, lēmums vēl nav pieņemts. Vispirms esot jāveic analīze, tomēr ir skaidrs, ka šīs lidmašīnas ir lētākas un tiktu piegādātas ar labākiem nosacījumiem, pauda Gauss. Viņš uzsvēra, ka nekāds lēmums vēl nav pieņemts. Aviokompānija par konkrēto lidmašīnu iegādi lems tikai pēc tam, kad Saeima pieņems lēmumu par investora piesaisti "airBaltic".

Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš iepriekš norādīja, ka gadījumā, ja lidsabiedrības valde un padome pieņems lēmumu pirkt Krievijas lidmašīnas, tas tiks vērtēts un izdarīti secinājumi. Ozoliņš gan uzsvēra, ka Satiksmes ministrija kā akcionārs nevar iejaukties lidsabiedrības komerciālajā darbībā.

Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) uzsver, ka nav pieņemama iespēja, ka "airBaltic" floti varētu papildināt ar Krievijā ražotajām lidmašīnām "Sukhoi". Šo civilo lidmašīnu ražotājs atrodas lielākā koncernā, kas ražo arī militārās lidmašīnas. Tādējādi varot teikt, ka netieši ar civilo lidmašīnu iegādi tiek palīdzēts attīstīt Krievijas militāro kompleksu, iepriekš norādīja apvienības pārstāvis, eiroparlamentārietis Roberts Zīle. ''Ja pēc investora piesaistes "airBaltic" flotē neparādās "Sukhoi" lidmašīnas un investora ieguldītā nauda ir viņa paša, tad neredzam būtiskus iebildumus," VL-TB/LNNK pozīciju klāstīja Zīle.

Pērn "airBaltic" strādāja ar 254,18 miljonu eiro apgrozījumu un 10,67 miljonu eiro peļņu, liecina "Firmas.lv" informācija.

Pašlaik "airBaltic" galvenais akcionārs ir Latvijas valsts ar 99,8% akciju.

LETA/Foto: Ieva Lūka/LETA






Komentāru noteikumi

SVARĪGĀKAIS