Apmācies
Rīga
Apmācies
LV RU
Sabiedrībā

Ģenerālprokura izteikumi par sīko noziegumu "nebūtiskumu" pazuduši tulkojumā (80)

 
01.decembris 2015  13:37

Ģenrālprokurora Ērika Kalnmeiera izteikumi Latvijas Radio 4 intervijā izraisījuši plašu rezonansi. Viņš paudis, ka policija ir pārāk noslogota ar sīku noziegumu izmeklēšanu un aicinājis cilvēkus pašus būt piesardzīgiem. Daudzi to sapratuši kā prokurora aicinājumu policiju netraucēt ar „nenozīmīgām” sūdzībām.

Ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera teikto, ka policija ir pārāk noslogota ar nenozīmīgu nodarījumu izmeklēšanu un tai neatliek laika lielu noziegumu atklāšanai, daudzi sapratuši kā aicinājumu policistus netraucēt ar „sīkiem” noziegumiem. Tomēr tas tā gluži nav.

Ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera teikto, ka policija ir pārāk noslogota ar nenozīmīgu nodarījumu izmeklēšanu un tai neatliek laika lielu noziegumu atklāšanai, daudzi sapratuši kā aicinājumu policistus netraucēt ar „sīkiem” noziegumiem. Tomēr tas tā gluži nav.

Iespējams, ka neveiklā intervijas interpretācija notikusi tādēļ, ka ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera intervija radio notika svešvalodā – krievu valodā - un pēc tam to atkal pārtulkojot latviešu valodā sarunas nianses „pazudušas tulkojumā”.

Noziegumu skaits samazinās tikai „uz papīra”
Latvijas Radio raidījumā „Deistuvujiščije ļica” („Darbojošās personas”) Kalnmeiers norādījis, ka policijas resursi nav neierobežoti un tādēļ sīko noziegumu izmeklēšana gan policijai, gan prokuratūrai atņem daudz laika, ko varētu veltīt daudz nozīmīgāku noziegumu atklāšanā. Tāpat viņš arī norādīja, ka „ slīcēju glābšana ir pašu slīcēju rokās”, piemēram, trolejbusā rūpīgi pieskatot savu rokassomiņu vai kabatas, lai to saturu nevarētu iztukšot kabatzagļi. Tomēr nevienā brīdi prokurors nav teicis, ka cilvēkiem par notikušo zādzību nebūtu jāziņo policijai, tieši otrādi. Cita lieta ir tā, cik veiksmīgi policija var notvert noziedznieku vai ierosināt krimināllietu.

Šī gada desmit mēnešos noziedzīgo nodarījumu skaits Latvijā oficiāli samazinājies par 1,8% jeb 766 gadījumiem. Tomēr Kalnmeiers uzskata, ka noziegumu skaits samazinājies tikai „uz papīra”. Tas saistīts ar to, ka cilvēki neziņo par sīkām zādzībām vai policija atsaka ierosināt kriminālprocesu.

„Rīgā (policijas) atteikumu (par kriminālprocesa ierosināšanu) skaits ir tik liels, ka prokuratūra nav spējīga visu pārbaudīt simtprocentīgi, Pārbaudām tikai tos atteikumus, par kuriem ienāk sūdzības (no iesnieguma iesniedzējiem),” sacīja Kalnmeiers.

Sīkie noziegumi lieki tērē policijas resursus
„Cilvēks atnāk uz policiju un stāsta, ka viņam trolejbusā no kabatas izvilkts maks. Viņš zina, ka makā, bija, piemēram, 400 eiro – vairāk nekā minimālā alga. (Tādēļ) ierosina kriminālprocesu, nu, un kas tālāk? Var noskaidrot trolejbusa maršrutu, cikos brauca, kas bija vadītājs. Un tālāk? Noskaidrot, kas īsti šajā laikā brauca, izkārt sludinājumu? Principā noķert kabatzagli var tikai pie rokas.

Vai, piemēram, cilvēkam nozaguši velosipēdu. Viņš ziņo policijai, bet viņam saka - liec mieru, vienalga neko nemeklēsim. Uz viņa iesniegumu raksta atteikumu – it kā pats pazaudēji, un, ja viņš nesūdzas, mēs (prokuratūra šo gadījumu) nepārbaudīsim,” Kalnmeiers skaidro, kādēļ tiek atklāts samērā niecīgs skaits sīko noziegumu.
„Ja mēs tērēsim visu policijas resursu sīku noziegumu vai kriminālu pārkāpumu izmeklēšanai un atklāšanai, kurš strādās ar smagiem un īpaši smagiem noziegumiem,” bažījas ģenerālprokurors.

Ģenerālprokura teiktais pazūd tulkojumā
Ģenerālprokurors uzskata, ka viņa teiktais intervijā esot sagrozīts: „To tagad kāds ir skaisti interpretējis. Nekad es neesmu aicinājis cilvēkus nevērsties policijā un neziņot par noziedzīgiem nodarījumiem”.

Kalnmeiera Kasjauns.lv norāda: „Nekad neesmu aicinājis iedzīvotājus netraucēt policiju. Iesaku vēlreiz noklausīties interviju uzmanīgi un izanalizēt tekstu pilnībā, nevis no konteksta izraut atsevišķu frāzi un tad interpretēt. Intervijā ir pieminēts piemērs par Igauniju un Lietuvu, kur ir noteiktas minimālās kaitējuma robežas līdz kurām kriminālprocess netiek uzsākts, un pateikts, ka Latvijā Kriminālprocesa likuma 6. pants nosaka obligātu kriminālprocesa uzsākšanu katrā gadījumā, kad ir konstatētas noziedzīga nodarījuma pazīmes. Vēl šajā intervijā esmu teicis, ka visu noziedzīgu nodarījumu reģistrācija dotu pilnīgāku noziedzības statistikas ainu”.

Valsts policija vienkāršos darbu ar „maziem noziegumiem”
Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietnieks Toms Sadovskis Kasjauns.lv skaidro:

„Par katru noziegumu ir jāziņo policijai - gan par maka zādzību, gan par velosipēda zādzību vai motorzāģa zādzību no šķūnīša. Mantiskajos noziegumos būtiski ir ne tikai tas, ka noziegumu var atklāt pēc informācijas, kas saņemta no cietušā, bet arī profilaktiskā darba laikā. Piemēram gadījumos, kad par kādu pārkāpumu tiek aizturēta persona, bet pārbaudes laikā tiek atrastas mantas, kas varētu būt zagtas. Ja iepriekš saņemts iesniegums, tad ir iespējams identificēt šīs mantas un atklāt aizturētās personas iespējamo saistību ar zādzību. Jāpiebilst, ka nereti ir tādi gadījumi, kad aizturētā persona stāsta, ka, piemēram, pie viņa atrastie velosipēdi ir zagti, taču iesniegums iepriekš nav bijis saņemts, tādēļ velosipēdu vai citu mantu īpašniekus nākas meklēt ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību.

Jāņem vērā arī tas, ka gadījumos, kad vienu noziegumu neizdodas atklāt, policijai ir svarīga attiecīgā nozieguma veida statistika, lai varētu strādāt preventīvajā jomā. Piemēram, ja policijai top zināms, ka konkrētā rajonā aktīvi tiek zagti automašīnu atpakaļskata spogulīši, tad attiecīgajā rajonā iespējams pastiprināt patruļas.

Protams, nelielu zādzību izmeklēšana ir liels slogs policijai, taču iesnieguma nerakstīšana nav risinājums. Tas var novest pie patvaļas un visatļautības sajūtas likuma pārkāpējiem. Šajos gadījumos risinājums ir izmeklēšanas kārtības un prakses mainīšana, proti, mazāk smagu noziegumu izmeklēšanas vienkāršošana.

Šogad Valsts policija ir pabeigusi starptautisku projektu „Mazāk smagu noziegumu izmeklēšanas vienkāršošana”, kurā tika analizēta ārvalstu pieredze tā saucamo „mazo noziegumu” izmeklēšanā. Projektā piedalījās arī Ģenerālprokuratūras, Tieslietu ministrijas un Iekšlietu ministrijas pārstāvji.   Ņemot vērā projekta secinājumus, tiek īstenoti pasākumi divos virzienos, lai ieviestu vienotu praksi un vienkāršotu „mazo noziegumu” izmeklēšanu. Pirmais virziens – prakses pilnveidošana, Valsts policija sadarbībā ar Ģenerālprokuratūru visos reģionos ir organizējusi Valsts policijas, prokuratūras un tiesu vadību sanāksmes par iespējām īstenot vienkāršāku izmeklēšanu, kā arī sadarbībā ar Ģenerālprokuratūru ir izstrādātas vadlīnijas kriminālprocesa izmeklēšanas vienkāršošanai. Šādi organizatoriski pasākumi jau dod zināmu ieguldījumu vienkāršāka kriminālprocesa īstenošanā. Nākošais darba virziens ir izmaiņas Kriminālprocesa likumā. Ir izstrādāti priekšlikumi grozījumiem Kriminālprocesa likumā, kas iesniegti izskatīšanai Tieslietu un Iekšlietu ministrijās. Galvenais mērķis ir panākt to, ka, piemēram, zādzības no veikala izmeklēšanai būtu nepieciešamas vien dažas izmeklētāja darba stundas, lai lietu nodotu prokuratūrā. Atvieglojot „mazo noziegumu” izmeklēšanu, izmeklētājiem būs vairāk laika, ko varēs veltīt smagu un sevišķi smagu noziegumu izmeklēšanai”.

Elmārs Barkāns/Foto: Edijs Pālens/LETA






Komentāru noteikumi

SVARĪGĀKAIS