Apmācies
Rīga
-3°
Apmācies
LV RU
Viedokļi

Ilmārs Rimšēvičs aizejošo gadu dēvē par "neizmantoto iespēju gadu" (4)

 
02.decembris 2015  09:53

Izglītības un veselības aizsardzības nozarēs ir jāveic pamatīgas un skaidras reformas, jo gadu no gada šīs jomas prasa papildu līdzekļus, taču netiek izvērtēts jau piešķirtā finansējuma izlietojums, intervijā laikrakstam "Neatkarīgā Rīta Avīze" norāda Latvijas Bankas (LB) prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Rimšēvičs iesaka veikt pamatīgas reformas izglītības un veselības aizsardzības nozarēs.

Rimšēvičs iesaka veikt pamatīgas reformas izglītības un veselības aizsardzības nozarēs.

Pēc viņa teiktā, viens no riskiem ir ieslīgšana pašapmierinātībā, kurai nedrīkstam ļauties nākamgad. "Viss ir labi, Latvija attīstās, skaitļi rāda labu ainu. Taču, ja novērtējam izglītības un veselības aizsardzības sistēmas, laiks netiek izmantots, strukturālās reformas ir atliktas," nobažījies LB prezidents.

Viņš pauž cerību, ka 2016.gadā abās minētajās nozarēs tiks veiktas pamatīgas un skaidras reformas. Pēc Rimšēviča domām, valstī ir pietiekami daudz gudru un spējīgu cilvēku, kuri uz to ir spējīgi, galvenais - jāpārliecina politikas īstenotāji par reformu nepieciešamību.

Pēc LB prezidenta domām, aizejošo 2015.gadu var dēvēt par Latvijas neizmantoto iespēju gadu. "Latvijas ekonomikas izaugsme notiek laikā, kad daudzas citas valstis stagnē vai piedzīvo recesiju. Taču šajā laikā Latvija nav mācējusi sabalansēt savu budžetu un turpina dzīvot pāri saviem līdzekļiem, tā radot nenoteiktību, turklāt nemitīgi mainot spēles noteikumus un nodokļu likumus."

Lūgts komentēt Eiropas Centrālā bankas īstenoto apjomīgo valdību vērtspapīru uzpirkšanu, lai stimulētu kreditēšanas pieaugumu valstīs, Rimšēvičs laikrakstam norāda, ka labāk ir īstenot šādus pasākumus nekā nedarīt neko. "Attiecīgā politika netiek individuāli vērsta uz Latviju, tā ir vērsta uz visām eirozonas valstīm, bet šādas politikas sekas būs izjūtamas visur, arī Latvijā."

Tomēr LB prezidents norāda uz problēmu, ka resursi, kas ir iepludināti finanšu tirgos, vienkāršā valodā runājot, nosēžas banku kontos, bet bankas nav gatavas tautsaimniecību kreditēt vairāk. "Viens no mūsu skaidrojumiem - finanšu tirgi ir ļoti labi informēti par katras valsts finanšu stāvokli. Finanšu tirgi, investori un bankas skaidri zina, ka pienāks brīdis, kad nāksies pieņemt ļoti nepopulārus un grūtus lēmumus, kas būs saistīti ar konsolidāciju, izdevumu samazināšanu, nodokļu paaugstināšanu utt. Tie ir faktori, kas neļauj brīvi un netālredzīgi kreditēt attiecīgās valsts uzņēmumus vai tautsaimniecību. [..] Bankas nogaida, lai gan nauda ir pieejama."

Tomēr nepietiekamai tautsaimniecības kreditēšanai esot vēl arī citi faktori - gan konkurētspēja, gan darba tirgus neelastība, gan maksātspējas jautājumi, piemēram, Maksātnespējas likuma detaļas, kas padara bankas tramīgas un kreditēt negribošas.

Rimšēvičs domā, ka Latvijas valdībai būtu jāveic inventarizācija, lai identificētu to, kas traucē atsākt liela apjoma kreditēšanu.

Kā ziņots, LB prezidents jau iepriekš publiski kritizējis nākamā gada valsts budžeta plānu un mudinājis veikt pamatīgu tā inventarizāciju, lai izskaustu liekus tēriņus.

LETA/Foto: Evija Trifanova/LETA






Komentāru noteikumi

SVARĪGĀKAIS