Apmācies, stiprs lietus
Rīga
Apmācies, stiprs lietus
LV RU
Pasaulē

Krievija brīdina NATO par sekām, ja Melnkalne pievienosies aliansei (6)

 
02.decembris 2015  14:42

Krievija trešdien brīdināja, ka tā būs spiesta reaģēt uz NATO paplašināšanos pēc tam, kad alianse uzaicināja Melnkalni kļūt par tās 29.dalībvalsti.

Melnkalnes premjerministrs Igors Lukšičs (pa kreisi) un NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

Melnkalnes premjerministrs Igors Lukšičs (pa kreisi) un NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

Uzaicinājums nelielajai Balkānu valstij sākt iestāšanās sarunas ar NATO izteikts laikā, kad Rietumvalstīm ir būtiskas nesaskaņas ar Krieviju par daudziem jautājumiem. Saistībā ar Krievijas agresiju Ukrainā, NATO ir pastiprinājusi militāro klātbūtni alianses austrumu dalībvalstīs, lai tām apliecinātu, ka tās ir pasargātas no Krievijas agresijas.

"Visdažādākajos līmeņos Krievija vienmēr ir norādījusi, ka tālāka NATO, NATO militārās infrastruktūras paplašināšana uz austrumiem, protams, var novest tikai pie atbildes reakcijas no austrumiem, tas ir no Krievijas puses, kuras interesēs ir sniegt drošību un atbalstīt savu interešu prioritāti," žurnālistiem teica Krievijas prezidenta Vladimira Putina preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs.

Paziņojot par NATO dalībvalstu ārlietu ministru sanāksmē Briselē pieņemto lēmumu, NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs norādīja, ka vēsturiskais uzaicinājums Melnkalnei neskar nevienu citu un "nav vērsts pret kādu".

"Ir ārkārtīgi svarīgi vēlreiz uzsvērt, ka jebkurai valstij ir tiesības izvēlēties savu ceļu," teica Stoltenbergs. "Nevienam citam nav tiesību iejaukties tadā lēmumā," viņš piebilda.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir sūkstījies par, viņaprāt, NATO iejaukšanos Krievijas interešu zonā, un pagājušajā nedēļā viņš teica, ka sagaidāmais uzaicinājums Melnkalnei ir "nopietns eiroatlantiskā bloka trieciens".

"Tāda veida iniciatīvai ir reālas iespējas izraisīt konfrontāciju. Tas neveicinās mieru un stabilitāti ne Balkānos, ne Eiropā kopumā," paziņoja Krievijas Ārlietu ministrija.

"Tas vēl vairāk sarežģīs Krievijas un NATO attiecības," tā piebilda.

Nelielā Balkānu valsts ar nedaudz vairāk kā 600 tūkstošiem iedzīvotāju neatkarību ieguva 2009.gadā pēc vardarbīgas cīņas par neatkarību no bijušās Dienvidslāvijas.

Tā bija daļa no federācijas ar Serbiju, kas ir ilggadēja Krievijas sabiedrotā un kuru Krievija vienmēr ir uzskatījusi par daļu no slāvu valstu saimes.

BNS/Foto: EPA/LETA






Komentāru noteikumi

SVARĪGĀKAIS