Apmācies
Rīga
Apmācies
LV RU
Bizness

Jauns publisko iepirkumu regulējums – kādas izmaiņas tas paredz?

 
07.decembris 2015  11:28

Galvenais iemesls, kāpēc šobrīd tiek izstrādāts jauns Publisko iepirkumu likums (PIL), ir jaunā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada 26.februāra Direktīva 2014/24/ES par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK. Tā mums kā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstij ir jāpārņem savā tiesiskajā regulējumā. Provizoriskais jaunā PIL pieņemšanas laiks ir nākamā gada aprīlis. Uzreiz jāsaka, ka jau ar esošo regulējumu esam gājuši roku rokā ar jaunākajām ES Tiesas atziņām, kuras ir nostiprinātas ar Direktīvas 2014/24/ES normām. Tāpēc liela daļa jaunā PIL nosacījumu paredzēti tādi paši kā esošajā regulējumā, tie nav kardināli atšķirīgi. Tomēr gaidāmas arī vairākas nozīmīgas izmaiņas, kas nesīs izmaiņas iepirkuma procedūrās gan pasūtītājiem, gan piegādātājiem.

Līga Neilande, Finanšu ministrijas Juridiskā departamenta Iepirkumu politikas un valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanas politikas nodaļas vadītājas vietniece.

Līga Neilande, Finanšu ministrijas Juridiskā departamenta Iepirkumu politikas un valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanas politikas nodaļas vadītājas vietniece.

Viena no problēmām, ar kuru iepirkumos nākas saskarties pasūtītājiem, ir ierobežota iespēja sliktas reputācijas dēļ izslēgt piegādātāju no iepirkuma procedūras. Tomēr reputācija nav viennozīmīgi pārbaudāms kritērijs. Līdz ar to jaunais regulējums paredz to, ka pasūtītājs varēs izslēgt no iepirkuma procedūras pretendentu, ja kompetentās iestādes būs konstatējušas, ka šis uzņēmējs ir veicis nopietnus administratīvus pārkāpumus savā nozarē. Piemēram, veicis būtiskus darba tiesību, darba drošības, autortiesību vai citus pārkāpumus. Lai arī šis nosacījums nebūs obligāts visos gadījumos, pasūtītāja ziņā būs tas, vai šo kritēriju ietvert nolikumā vai nē.

Tāpat būs iespēja izslēgt no iepirkuma procedūras pretendentu, kurš jau iepriekš nav pildījis iepirkuma līguma nosacījumus pie šī paša pasūtītāja, un tamdēļ pasūtītājs ir vienpusēji atkāpies no iepirkuma līguma, vai arī nav pildījis iepirkuma līgumu pie cita pasūtītāja, bet tikai gadījumā, ja ar tiesas spriedumu ir atzīta uzņēmēja vaina līguma neizpildē. Izslēgšanas nosacījumu noilgums var būt viens līdz trīs gadi atkarībā no pārkāpuma smaguma pakāpes un iepirkuma līguma veida. Bet tā kā Direktīva 2014/24/ES paredz, ka piegādātājs var iesniegt pasūtītājam pierādījumus par to, ka viņš ir labojies, piemēram, veicis pasākumus, lai vairāk līdzīgi pārkāpumi neatkārtotos, jaunais PIL paredz uzticamības pierādīšanas kārtību. Ja pasūtītājs gūst pārliecību, ka ir veikti pietiekami pasākumi uzticamības atjaunošanai, tas neizslēdz pretendentu no dalības iepirkuma procedūrā.

Būtiskas izmaiņas būs attiecināmas arī uz zemākās cenas piemērošanu, lai noteiktu iepirkuma uzvarētāju. Jaunais regulējums paredz, ka tas būs attiecināms tikai uz preču piegādēm un arī tikai gadījumā, kad citiem faktoriem (piemēram, piegādes veidam, ekspluatācijas izmaksām, uzstādīšanai utt.), kā vienīgi cenai, nav būtiskas nozīmes. Pārējos iepirkumos pasūtītājam būs jāizvērtē, kura pretendenta piedāvājums ir saimnieciski izdevīgākais. Lielā mērā tas ir solis pretī kvalitatīvākam un resursu ziņā efektīvākam rezultātam.

Nav noslēpums, ka iepirkuma procedūras reizēm ir smagnējas un laikietilpīgas, it īpaši gadījumos, kad pasūtītājam nepieciešams operatīvi atrisināt kādu jautājumu. Lai to atvieglotu, paredzēts nedaudz paaugstināt PIL piemērošanas slieksni. Pakalpojumiem un precēm iepirkumu procedūra būtu piemērojama, sākot no 10 000 eiro, bet būvdarbiem – no 20 000 eiro. Šobrīd šīs summas ir attiecīgi 4 000 eiro un 14 000 eiro.

Savukārt, lai padarītu dalību iepirkumā vienkāršāku tieši piegādātājiem, Direktīva 2014/24/ES un līdz ar to arī jaunais PIL paredz Eiropas Vienotā iepirkuma procedūras dokumenta kā kvalifikācijas apliecinājuma izmantošanu. Ja līdz šim visiem pretendentiem bija jāiesniedz pasūtītājam dažādi kvalifikācijas dokumenti, tad šis apliecinājums aizstās attiecīgā piegādātāja pieredzes aprakstus un apliecinošos dokumentus. Ja piegādātājs regulāri startē līdzīgos savas jomas iepirkumos, tam nevajadzēs katram pasūtītājam no jauna sagatavot informāciju. Pietiks, ja piegādātājs vienu reizi aizpildīs šo standarta dokumentu un varēs to iesniegt kvalifikācijas apliecināšanai pasūtītājiem attiecīgajos iepirkumos, ja informācija nebūs mainījusies. Sertifikātus vai dažādus citus kvalifikāciju pamatojošos dokumentus pasūtītājs pieprasīs tikai uzvarētājam.

Neliela nianse jaunajā regulējumā būs arī attiecībā uz interešu konfliktu. Ja šobrīd tikai iepirkuma komisijai bija jāapliecina interešu konflikta neesamība, tad jaunās normas to paredz arī iepirkuma tehniskās specifikācijas sagatavotājam.

Vēlos uzsvērt, ka jaunais PIL regulējums ir dažādu pieredžu kopsaucējs. Darba grupā, kas pie tā strādāja, pulcējās gan pasūtītāji, gan izpildītāji – ministriju un pašvaldību pārstāvji, uzņēmēju organizācijas, nozaru asociācijas. Katram bija iespēja paust savu redzējumu, un organizācijas arī aktīvi to izmantoja. Tas bija liels ieguvums, kas palīdz tiesību aktus sagatavot pēc iespējas praktiskāk piemērojamus, un atrast kompromisu starp pasūtītāju un piegādātāju dažādajām interesēm.

Nenoliedzami, ir jautājumi, par kuriem diskusijas vēl ir atklātas. Piemēram, par pretendentu izslēgšanas nosacījumiem vai apakšuzņēmēju un ģenerāluzņēmēja attiecībām un solidāro atbildību. Bet tā jau būs likumdevēja politiskā izšķiršanās, vai regulējumam jābūt stingrākam vai mazāk stingram, vai tam vairāk jāaizstāv pasūtītāju vai pretendentu intereses. Tomēr jāatceras, ka PIL nav tas normatīvais akts, kam būtu jārisina problēmjautājumi, kas primāri būtu jākārto būvniecības vai citu jomu tiesību aktu ietvaros.

Lai arī jaunais PIL regulējums daudzus iepirkumu aspektus padarīs saprotamākus, jāatceras, ka tikai ideālu scenāriju nekad nebūs. Pasūtītājs vienmēr ir atbildīgs par to, cik rūpīgi veicis iepirkuma priekšizpēti, cik precīzi definējis kritērijus, kā izvēlējies izpildītāju, kā seko līguma izpildei un galvenokārt, vai rīkojas kā atbildīgs un rūpīgs saimnieks. Tikai šo visu rūpīgi ievērojot, mēs pietuvosimies arvien kvalitatīvākam rezultātam, kas apmierina visas iesaistītās puses. 

Finanšu ministrijas Juridiskā departamenta Iepirkumu politikas un valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanas politikas nodaļas vadītājas vietniece ​Līga Neilande /

Publicitātes foto






    Komentāru noteikumi

    SVARĪGĀKAIS