Apmācies, vājš smidzinošs lietus
Rīga
Apmācies, vājš smidzinošs lietus
LV RU
Sabiedrībā

Kāpēc izceļojušie latvieši negrib atgriezties dzimtenē? (153)

 
09.decembris 2015  20:58

Latvijas tautieši ārzemēs kā galvenos iemeslus, kas kavē viņu atgriešanos dzimtenē, min grūtības atrast piemērotu darbu, kā arī vāju sociālo aizsardzību, šodien grāmatas "Latvijas emigrantu kopienas: cerību diaspora" prezentācijā informēja projekta dalībnieks profesors Mihails Hazans.

Saskaņā ar aptaujas rezultātiem 80% minējuši, ka atgriešanos kavētu piemērota darba trūkums, aptuveni tikpat daudz aptaujāto kā šķērsli minējuši vāju sociālo aizsardzību.

Saskaņā ar aptaujas rezultātiem 80% minējuši, ka atgriešanos kavētu piemērota darba trūkums, aptuveni tikpat daudz aptaujāto kā šķērsli minējuši vāju sociālo aizsardzību.

No aptaujātajiem valstspiederīgajiem lielākā daļa norādījuši vismaz četrus iemeslus, kas kavē atgriešanos. Pēc profesora domām, tas liecina, ka, atrisinot tikai vienu jautājumu, nav iespējams veicināt tautiešu atgriešanos Latvijā.

Saskaņā ar aptaujas rezultātiem 80% minējuši, ka atgriešanos kavētu piemērota darba trūkums, aptuveni tikpat daudz aptaujāto kā šķērsli minējuši vāju sociālo aizsardzību. Pieminēta arī iedzīvošanās jaunajā valstī, profesionālās izaugsmes perspektīvas trūkums, vilšanās valstī, kā arī bailes, ka bērni nespēs adaptēties Latvijas skolā. Ievērojams skaits ir arī tādu, kuri paspējuši atrast dzīvesbiedru jaunajā mītnes zemē, - aptuveni 50 000.

Savukārt atgriešanos Latvijā veicinātu ģimene un draugi - to kā iemeslu minējuši 80% respondentu, 60% minējuši nostalģiskus faktorus, labu darbu un ierastu valodu - aptuveni 40%, savukārt katrs ceturtais norādījis, ka vēlas, lai bērni aug Latvijā.

Biežāk atgriezties plānojuši tie, kuri nāk no mazpilsētām, bet retāk tie, kuri ir no Rīgas un Latgales.

Kā uzsvēra Hazans, ar šo pētījumu tiek lauzti mīti un stereotipi par cilvēkiem, kuri pamet Latviju, jo nereti tiek uzsvērts, ka dzimtene tiek pamesta, jo šeit nav darba.

Respondentiem kopumā tika piedāvāti 17 definēti iemesli, no kuriem katrs vidēji atzīmējis 4-5 iemeslus. Vairāk nekā 70% atzīmējuši, ka Latviju pametuši, lai uzlabotu dzīves kvalitāti, vairāk nekā puse vēlējusies labāk nopelnīt, aptuveni puse atzinusi, ka nepatīk Latvijā notiekošie procesi, neredz šeit nākotni, kā arī minējuši finansiālās grūtības. Labākas sociālās garantijas citā valstī saskatījuši 40% aptaujāto. Tikai 24% atzīmējuši, ka Latvijā nevar atrast darbu.

Viena no projekta dalībniecēm Inta Mieriņa uzsvēra, ka emigrācijas jautājums Latvijā ir īpaši svarīgs un līdz šim sabiedriskajā telpā sastopamā informācija par aizbraukušajiem ir balstīta uz spekulācijām. Savukārt grāmatā atspoguļotie pētījumi ir līdz šim drošākie un uzticamākie dati par latviešu diasporu. Turklāt īpaši svarīgi ir tas, ka viedoklis ir prasīts tieši pašiem aizbraucējiem.

"Ir jāatceras, ka ārpus Latvijas dzīvo vairāk nekā 10% valstspiederīgo un Latvija ir pārāk maza, lai atļautos ignorēt aizbraucējus," teica Mieriņa. Tāpēc esot būtiski regulāri apzināt šo cilvēku vēlmes un problēmas, jo arī viņi ir daļa no Latvijas tautas.

Grāmatā "Latvijas emigrantu kopienas: cerību diaspora" analizēti līdz šim apjomīgākā pētījuma par Latvijas jaunajiem emigrantiem rezultāti, kas, pēc projekta autoru teiktā, liks pārvērtēt daudzus pieņēmumus par aizbraucējiem, viņu dzīves apstākļiem un attiecībām ar Latvijas valsti.

Grāmatā apkopoti 14 analītiski raksti par ārpus Latvijas dzīvojošo Latvijas valstspiederīgo nodarbinātību un izglītību, identitāti, politiskajām attieksmēm, kā arī diasporas politiku. Rakstu autori ir Latvijā pazīstami sociologi, ekonomisti un komunikācijas pētnieki.

LETA/Foto: Edijs Pālens/LETA






Komentāru noteikumi

SVARĪGĀKAIS