Apmācies
Rīga
Apmācies
LV RU
Sabiedrībā

Ārzemju students atklāj šokējošas lietas par mācībām "Stradiņos" (328)

 
14.decembris 2015  06:10

Par norakstīšanu un blēdīšanos eksāmenos viedokļi ir dažādi – cits teiks, ka šāda negodprātīga rīcība veido vājus un apšaubāmus nākotnes profesionāļus, kamēr blakus vienmēr būs kāds, kurš apgalvos, ka špiko jau visi un process galu galā var pat arī kaut ko iemācīt! Taču vai tikpat vieglprātīgi vajadzētu attiekties arī pret medicīnas studijām? Par teju neticamo situāciju Rīgas Stradiņa universitātē stāsta ārzemju students Marks (vārds mainīts).

"Sākot mācības RSU, biju patiesi šokēts – iepriekš nebiju pieredzējis blēdīšanos tādos apmēros un tik organizēti, kā tas notiek Stradiņos," apgalvo RSU studējošais Marks.

"Sākot mācības RSU, biju patiesi šokēts – iepriekš nebiju pieredzējis blēdīšanos tādos apmēros un tik organizēti, kā tas notiek Stradiņos," apgalvo RSU studējošais Marks.

„Latvijā dzīvoju jau vairākus gadus. Man šeit ir dzīvoklis, darbs, esmu te labi iejuties, un Latvija man patiešām patīk kā valsts," stāsta Marks, "Pirms uzsāku medicīnas studijas RSU, biju jau informēts par Stradiņa universitātes labo reputāciju, kā arī universitātes piedāvātajām programmām."

„Stradiņos redzētais mani šokēja!”
Marks iestājies studēt medicīnu RSU Ārvalstu studentu nodaļā, kur mācības notiek angļu valodā. Patlaban šajā nodaļā mācības apgūst 1611 ārvalstu studentu no 43 valstīm. Markam jau ir nopietna studiju pieredze - savā dzimtajā valstī viņš ieguvis grādu ekonomikā, taču Rīgā pieredzētais viņu satriecis: „Iepriekš savā dzimtajā valstī studēju ekonomiku. Mācības ilga četrus gadus, un es ne reizi nebiju sastapies ar blēdīšanos un norakstīšanu tik augstā līmenī. Uzsākot mācības RSU, biju patiesi šokēts – iepriekš nebiju pieredzējis blēdīšanos tādos apmēros un tik organizēti, kā tas notiek Stradiņos. No sākuma ievēroju dažus, atsevišķus studiju biedrus, kuriem eksāmenos regulāri pa rokai bija viedtālrunis ar atbildēm un špikeriem. Mani tas īpaši nesatrauca, jo apzinos, ka vienmēr būs kāds, kurš dzīvē visu grib ātri un viegli, taču ar laiku sapratu, cik dziļa patiesībā ir šī problēma.”

Labi organizēta krāpšanās
Spriežot pēc Marka teiktā, atsevišķi studenti pastāvīgi organizē špikošanu vismaz trīs līmeņos – sociālie tīkli, mobilie telefoni un to aplikācijas, kā arī tiešā saziņa klātienē. „Sociālajā tīklā Facebook ir izveidota grupa, kuras vienīgais mērķis ir dalīšanās ar informāciju par gaidāmajiem eksāmeniem. Šo grupu sauc „Sharecare” (dalies un rūpējies), tā ir slēpta un tie, kas tajā nav pievienoti, nevar to atrast Facebook meklētājā. Grupā patlaban ir 216 biedri. Papildus tam studenti ir izveidojuši sarunu grupas arī mobilajā saziņas aplikācijā „Whatsapp”, kas ļauj apmainīties un saņemt informāciju par nākamajiem eksāmeniem un testiem, arī esot ceļā vai ārpus mājas,” atklāj Marks. Viņš demonstrē arī pierādījumus – ekrānšāviņus ar grupas lapu portālā Facebook un „Whatsapp” sarunām. Šajās diskusiju grupās nopludinātas atbildes uz gaidāmajiem eksāmeniem kā latīņu valodā, tā molekulārajā bioloģijā.

Facebook grupa "Sharecare" (Dalies un rūpējies) ir slēpta – to meklētājā neatradīs tie, kas nav tai pievienoti. Grupā regulāri tiek publicēti jautājumi un atbildes no vēl nenotikušiem eksāmeniem.

Facebook grupa "Sharecare" (Dalies un rūpējies) ir slēpta – to meklētājā neatradīs tie, kas nav tai pievienoti. Grupā regulāri tiek publicēti jautājumi un atbildes no vēl nenotikušiem eksāmeniem.


Piekoptas tiekot arī vecmodīgākas špikošanas metodes – Marks uzskaita vairākus gadījumus, kad studenti aizpilda testus ar viedtālruni uz ceļgaliem, kurā ielādēts špikeris, kā arī čukstus vai skaļi (atkarībā no tā, vai telpā ir pasniedzējs), apmainās ar informāciju mutiski.

„Esmu redzējis, kā pasniedzēja, kura to gluži vienkārši nedrīkst darīt, uz vismaz 20 minūtēm pamet telpu, kurā notiek rakstisks pārbaudījums. Protams, ka tobrīd visi sāka viens otram palīdzēt un skaļi sarunāties. Man nav saprotama šāda pasniedzējas attieksme,” sašutis stāsta Marks. „Uz šo visu noraugos jau apmēram gadu. No pastāvīgas blēdīšanās gan manu, gan pasniedzēju acu priekšā nav iespējams aizbēgt! Mans mērs ir pilns, un es nevaru to tā atstāt. Varbūt es būtu spējīgs klusēt, ja vien šī nebūtu skola, kurā tiek gatavoti nākamie ārsti.”

Vai iesaistīti arī pasniedzēji?
Informācija, kuru Marks uzrāda, ir patiesi satraucoša – bieži vien pilns kontroldarba vai eksāmena atbilžu saraksts studentu vidū noplūst pat mēnesi pirms pārbaudījuma, savukārt dažreiz vien dažas stundas pirms to sākuma. Tik apjomīga studentiem neparedzētas informācijas cirkulācija liek gan izbrīnīties, gan arī jautāt, vai centīgajiem blēdīšanās organizētājiem palīgā nav nākuši arī atsevišķi pasniedzēji? Vadoties pēc tā, ko gada laikā pieredzējis, Marks šādu iespēju neizslēdz: „Vairākas reizes esmu bijis liecinieks tam, ka studentam, kuru pārbaudījuma laikā pieķer ar špikeri, tiek aizrādīts, taču vienlaicīgi arī atļauts turpināt rakstīt. Nekad neesmu dzirdējis, ka sekotu tālāka rīcība no pasniedzēju puses.”

Šādi RSU Ārvalstu studentu nodaļas studenti dalās ar rakstisko pārbaudījumu atbildēm, pirms tie vēl notikuši. Attēlā pa kreisi redzams Facebook publicēts špikeris latīņu valodas pārbaudījumam, savukārt pa labi – organizēta jautājumu ievākšana.

Šādi RSU Ārvalstu studentu nodaļas studenti dalās ar rakstisko pārbaudījumu atbildēm, pirms tie vēl notikuši. Attēlā pa kreisi redzams Facebook publicēts špikeris latīņu valodas pārbaudījumam, savukārt pa labi – organizēta jautājumu ievākšana.


Marks stāsta, ka par valdošo situāciju zina vairums studentu. Daļa ir centušies aizrādīt saviem studiju biedriem, taču acumirklī tikuši padarīti par upuriem jeb „sliktajiem”: „Esmu sapratis, ka šāda negodīga rīcība studentu vidū tiek uzskatīta par normu. Jebkurš mēģinājums iejaukties vai aizrādīt līdz šim ir bijis nesekmīgs un tie nedaudzie, kuri ko tādu uzdrīkstējušies, ir pataisīti par nodevējiem. Šo visu vairākkārt esmu stāstījis saviem draugiem ārpus skolas, taču man neviens netic.” Nedaudz traģikomiski, taču, kā stāsta Marks, viņam ar studiju biedriem bijis arī ētikas kurss. Tajā nav izkritis neviens no studentiem.

Ārstam esot jāprot špikot
Ķirurgs psihoterapeits Jānis Ozols, kurš mediķa izglītību ieguvis vēl septiņdesmitajos gados, apgalvo, ka daudzi mediķu skolu priekšmeti bez špikošanas nemaz neesot apgūstami: „Ja jūs būtu saskārušies ar šo studentu mācību priekšmetiem, jums acumirklī būtu skaidrs, ka šādi eksāmeni bez špikošanas nav uzrakstāmi! Patiesībā es teiktu, ka ārsts, kurš neprot špikot, visdrīzāk apjuks kādā nestandarta situācijā, prakses laikā. Apgūstamās informācijas apjoms šiem ir patiesi milzīgs, turklāt klīniskos priekšmetos, piemēram, ķirurģijā jau tāpat neko nevar nošpikot.” Pieredzējusī onkoloģe, krūts vēža ķirurģe Sarmīte Baltkāje par špikošanu, apgūstot medicīnu, gan nav sajūsmā: „Mūsu laikos tas nebija tik izplatīts. Mans vīrs Jānis pašlaik ir RSU pasniedzējs Farmakoloģijas katedrā un, cik zinu, viņš pret špikotājiem ir neiecietīgs. To zina visi viņa studenti, un viņš viņu vidū tiek cienīts.”

Par mācību procesu esot atbildīgi RSU, nevis ministrijā
Pagaidām nedz Marks, nedz viņam līdzīgi domājušie studiju biedri, kuri eksāmenus kārto godprātīgi, saistībā ar pieredzēto krāpšanu nav vērsušies tieši pie mācībspēkiem. Taču viedoklis par RSU studenta atklāsmēm ir Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM). Ministrijas nostāju pauž IZM sabiedrisko attiecību pārstāve Edīte Olupe: „Šāda rīcība, ja tā tik tiešām nepārprotami notiek, ir nepieņemama – pasniedzēji, ka šādi rīkojas, pārkāpj jebkādas normas. Taču mācību procesa organizēšana ir pašas universitātes atbildība. Turklāt RSU kā mācību iestāde ir saistīta ar Veselības ministriju (VM), nevis IZM.” Līdzīgi spriež arī VM – ministrijas rīcībā šādas informācijas par apjomīgu špikošanu nav. „Par studiju procesa organizēšanu mācību iestādē atbildīga ir universitātes vadība,” informē VM Komunikācijas nodaļas preses sekretāre Agnese Gusarova.

RSU kategoriski noliedz pasniedzēju iesaistīšanos
Komentējot situāciju RSU, universitātes Komunikācijas departamenta direktors Edijs Šauers kategoriski noliedz pasniedzēju iesaisti un apgalvo, ka mācībspēki dara visu, lai šādu studentu rīcību izskaustu: “Minētais students par novēroto ir informējis arī Rīgas Stradiņa universitātes vadību un ārvalstu studentu dekanātu, kas veiks papildu informatīvo darbu gan ar studentiem, gan pasniedzējiem, noskaidrojot lietas apstākļus. Taču kategoriski noraidām viedokli, ka šajā informācijas apmaiņā par pārbaudījumu darbiem būtu iesaistīti pasniedzēji. Taisni otrādi, pasniedzēji jau iepriekš ir novērojuši, ka studenti mēdz apmainīties ar informāciju par pārbaudījumu darbiem sociālajos tīklos, kas ir pieejami ikvienam. Tieši tāpēc pārbaudījumu darbi dažādām studentu grupām tiek regulāri mainīti un nav identiski, lai nerastos iespēja apmainīties ar informāciju par jautājumiem un atbildēm. Eksāmenu laikā nedrīkst izmantot arī mobilos tālruņus, lai novērstu atbilžu iegūšanu un pārbaudes darbu fotografēšanu.” RSU esot noteikta kārtība, kādā docētājs preventīvi novērš negodīgu rīcību,  kas ir atrunāta RSU Medicīnas fakultātes Ētikas regulā, kā arī noteikumi, kā reaģēt, ja pārbaudījumā tiek izmantoti neatļauti līdzekļi. Par negodīgu līdzekļu lietošanu pārbaudījumā vienmēr seko atbilstīga reakcija no docētāja un katedras. Notiekot arī pārrunas ar dekānu – sastādīts protokols, vērtējumā ielikta 1 balle, kā arī prasīts rakstisks paskaidrojums no studenta.

„Prasības RSU ir ļoti augstas gan pret vietējiem, gan ārvalstu studentiem, jo ārsta izglītība un profesija paredz ļoti augstus kvalitātes standartus, kas attiecas arī uz sociālo zinātņu studentiem, tāpēc nevajadzētu atsevišķu gadījumu vispārināt. RSU darbojas arī viena no modernākajām antiplaģiātsima IT sistēmām – „Turnitin”. Katrā ziņā šis gadījums liks vēl rūpīgāk pievērst uzmanību tam, kā tiek kārtoti pārbaudes darbi RSU. Tas tiks pārrunāts gan ar studentiem, gan docētājiem,” apliecina RSU pārstāvis.

Kasjauns.lv/Foto: Ieva Čīka/LETA, aculiecinieka foto / Shutterstock






Komentāru noteikumi

SVARĪGĀKAIS