Apmācies
Rīga
Apmācies
LV RU
Sabiedrībā

Riskējam ēdot! Pārtikas produktu pārbaudēm nepietiek naudas, jāpaļaujas tikai uz dokumentiem (17)

 
13.decembris 2015  20:19

Aizliegtās ķīmiskās vielas, bakteriālais piesārņojums un parazīti - pārtika var būt par cēloni 200 saslimšanām, kur skriešana uz tualeti ar caurejas mokām un vemšanu ir tikai ziediņi. Tomēr Latvijā laboratoriskām pārtikas produktu pārbaudēm nepietiek naudas un lielākoties jāpaļaujas tikai uz dokumentu kontroli, svētdien vēstīja raidījums "LNT Ziņu TOP 10".

Aizliegtās ķīmiskās vielas, bakteriālais piesārņojums un parazīti - pārtika var būt par cēloni 200 saslimšanām.

Aizliegtās ķīmiskās vielas, bakteriālais piesārņojums un parazīti - pārtika var būt par cēloni 200 saslimšanām.

To, vai pārtika satur vīrusus, mikrobus un parazītus, Latvijā pēta tikai izlases kārtībā, arī pēc nejaušības principa.

"Gribam pārbaudīt vairāk, bet finansiālo ierobežojumu dēļ nevaram. Visu nosaka finansējums. Pārtikas laboratoriskās kontroles programmas ideālais apjoms būtu ap diviem miljoniem eiro. Neviens mums tādu naudu nedos," tā vērtēja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ģenerāldirektors Māris Balodis. Lai gan dokumentālā un vizuālā kontrole tiek nodrošināta pilnībā, viņaprāt, plašākas laboratoriskās iespējas dotu papildu rezultātus un nozīmētu drošāku vidi Latvijas iedzīvotājiem.

Turklāt Zemkopības ministrija (ZM) debatēs par nākamā gada budžetu bijusi spiesta par 23 000 eiro samazināt esošo finansējuma apmēru laboratoriskajiem izmeklējumiem. ZM Veterinārā un pārtikas departamenta vadītāja Dace Lauska gan norādīja, ka vēl pilnībā programmas neesot izvērtētas un samazinājums nav piemērots.

Taču laboratoriskie izmeklējumi būšot prioritāšu augšgalā tām kravām, kuru produktu izcelsmes valstis ir riska kategorijā. Ķīnā ražotie pārtikas produkti un piedevas ir pārliecinošā pārkāpumu "līderpozīcijā" vismaz pēdējos trīs gadus.

Kopumā tālāka izplatīšana tiek liegta vidēji 800 kravām, kas Latvijā ienāk caur sauszemes robežu, lidostā, ostā un pa dzelzceļu. PVD kopējais kontroļu skaits gada laikā sasniedz 50 000.

Lielā mērā Latvijas iedzīvotājiem jāpaļaujas arī uz citu Eiropas kontroles iestāžu darbu. Tiklīdz kāda dalībvalsts ievieto paziņojumu Eiropas Savienības (ES) Ātrās brīdināšanas sistēmā par atklātu neatbilstošu, potenciāli bīstamu pārtikas produktu, Latvijas dienests nekavējoties sāk meklēt, vai piesārņoto produktu partija ir apritē arī pie mums. Piemēram, patogēnie mikroorganismi un smagie metāli visbiežāk atklāti jūras produktos, augļos un dārzeņos, gaļas produktos.

ES Ātrās brīdināšanas sistēmā ir saraksts ar 3222 potenciāli bīstamajiem pārtikas produktiem. Slimību profilakses un kontroles centrā (SPKC) gan norāda, ka līdz Latvijai nav nonākuši tādi, kuri dēļ būtu jāceļ trauksme par dzīvības apdraudējumu.

Atsevišķās citās slimību pozīcijās statistika nav iepriecinoša. "Pieaudzis salmonelozes saslimšanas gadījumu skaits, un šogad mums nedaudz vairāk reģistrēti grupveida saslimšanas gadījumi. Tā kā uzliesmojumu skaits ir palielinājies, tagad mums 189 saslimušie, ir runa par uzliesmojumiem, bet mēs reģistrējam arī sporādiskus gadījumus," stāstīja SPKC epidemioloģe Rita Korotinska.

Esot grūti noteikt, vai biežā saslimšana ar salmonelozi Latvijā ir no importa vai vietējiem produktiem. Līdz ar to nav iespējams pateikt, vai Latvijā pie vainas varētu būt bīstamās garneles, kas Āzijā barotas ar cūku un vistu mēsliem, izraisot salmonelozes saslimšanu šogad citviet Eiropā.

Cilvēku prātus Latvijā ilgstoši nemierīgus darījušas arī ziņas internetā, ka no Vjetnamas ievesto zivi pangasiju vajagot pirkt komplektā ar zārku un apbedīšanas pakalpojumu. Pangasijas audzējot toksiskos ūdeņos, piebarojot ar ģenētiski modificētu barību, ķīmiskiem ātras augšanas preparātiem, tiekot injicēts sieviešu urīns kā hormoni. Pangasijās šļircējot arī skābes asaku izšķīdināšanai. ES Ātrās brīdināšanas sistēmā ir reģistrētas 13 kravas ar bīstamajām pangasijām, bet Latvijā nav nevienas, tāpēc tās turpina pie mums tirgot.

Zinātniskā institūta "Bior" laboratoriju vadītāja Olga Valciņa norāda, ka nepatīkamākā no pārtikas saslimšanām ir trihineloze. "Pēc tam līdz mūža beigām dzīvosiet ar trihinellu kāpuriem dažādās savās ķermeņa vietās, viņi tur būs iekapsulējušies, un jūs nekad un nekādos apstākļos nedabūsiet ārā," raksturoja Valciņa.

Citos gadījumos sekas sliktas pārtikas dēļ var būt jūtamas pēc ilga laika. "Ja pārtikas produktos konstatēti hormoni vai antibiotikas, slimības simptomi neparādīsies tik ātri, kā pie akūtām zarnu infekcijām pēc 2-3 stundām. Tās varētu būt hroniskas un onkoloģiskas saslimšanas. Jāpaiet kādam laikam, lai to noskaidrotu," stāstīja SPKC pārstāve Korotinska.

Savukārt no trešajām valstīm ievesto produktu visbiežākā problēma ir mikotoksīni jeb pelējums. Tas ir pistācijās, riekstos, žāvētos augļos un pat tējā, un visbiežāk rodas no nepareizas uzglabāšanas. Pat tad, ja šo pelējumu notīra vai produktu pārfasē, bīstamie toksīni vienalga ir saglabājušies. To sauc par lēno nāvi, jo sekas nebūs tūlītējas. Visbiežākā izpausme - audzējs vai vēzis.

"Kad jauns cilvēks, regulāri lietojot no kādas valsts, iespējams, nelegāli ievestus riekstus, kas satur augstas mikotoksīnu devas, pēc 20 gadiem saslimst ar vēzi, viņš, visticamāk, ir aizmirsis, ka pusgadu ēda milzīgos daudzumos pistācijas ar alu. Par mikotoksīniem ir tāda interesanta teorija, ka pat vienreizēja 50 reizes palielināta deva žurkām var izraisīt vēzi. Vienreizēja deva," teica Valciņa.

Pārtikas drošības riskiem klāt nācis vēl viens - terorisms. Situācijā, kad teroristiskā organizācija "Islāma valsts" meklē arvien jaunus veidus eiropiešu nogalināšanai, apzināti saindēta pārtika var tikt izmantota kā terorisma ierocis. Šis risks aktualizēts šonedēļ Eiropas pārtikas drošības aģentūrā, kurā Latviju pārstāv zinātniskais institūts "Bior".

"Jāsaka atklāti, ka mums divas reizes gadā paceļas šis jautājums. Šis apzinātais bio-terorisms attiecībā uz ūdeni un pārtikas apgādes sistēmu. Nav tādā līmenī, lai mums būtu milzīgs satraukums," skaidroja "Bior" direktors Aivars Bērziņš.

Savukārt Valciņa vērtē, ka teorētiski tas ir iespējams, bet praktiski, iespējams, ir lētāki terorisma veidi.

SPKC piebilst, ka 80% bīstamību gan rodas tieši mūsu pašu virtuvēs. Piemēram, uz viena un tā paša dēlīša griežot gan jēlu gaļu, gan salātus vai pirms lietošanas nemazgājot olas, uz kuru čaumalas var būt salmonellas. Eksperti iesaka arī izmest nolietoto trauku lupatu vai švammi, jo tur bīstamo mikrobu skaits savairojies vairāk nekā tualetes podā.

Kasjauns.lv/Foto: Vida Press






Komentāru noteikumi

SVARĪGĀKAIS