Apmācies
Rīga
-2°
Apmācies
LV RU
Viedokļi

Vides ministrs Kaspars Gerhards par siltumnīcas efektu, bēgļiem, apriņķiem un šķirotiem atkritumiem (19)

 
14.decembris 2015  15:05

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Kasparam Gehardam ir gandarījums, ka izdevies panākt vienošanos par emisiju samazināšanu un likvidēta Olaines ķīmisko atkritumu izgāztuve. Bet ir arī lietas, no kurām esam atteikušies – PET pudeļu depozītsistēmas ieviešanas un apriņķu veidošanas.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards par saviem galvenajiem sasniegumiem uzskata panākumus siltumnīcas efekta ierobežošanā un Olaines ķīmisko atkritumu izgāztuves likvidēšanu.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards par saviem galvenajiem sasniegumiem uzskata panākumus siltumnīcas efekta ierobežošanā un Olaines ķīmisko atkritumu izgāztuves likvidēšanu.

Šomēnes aprit gads, kopš pie darba ķērusies Laimdotas Straujumas valdība, kuru apstiprinājusi 12. Saeima. Šajā laikā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) vadījis Kaspars Gerhards. Par paveikto un vēl veicamo vides un reģionālās attīstības nozarē Kasjauns.lv stāsta ministrs.

Gandarījums par siltumnīcas efekta samazināšanu
- Laimdotas Straujumas valdība, kuru apstiprināja 12. Saeima nostrādāja vairāk nekā gadu. Kas, pēc jūsu ieskata, ir lielākais sasniegums, ko šajā laikā izdarījusi Vides un reģionālās attīstības ministrija?

- Par sava darba gada lielāko panākumu uzskatu to, ka mūsu Eiropas Savienības prezidentūras laikā tika apstiprināti Eiropas Savienības kopējie plāni par emisiju ierobežošanu līdz 2030. gadam. Lēmums bija vienbalsīgi jāpieņem visām 28 ES dalībvalstīm. Protams, panākt vienošanos starp visām valstīm bija ļoti grūti. Liels izaicinājums bija atrast kompromisu, pārliecināt kolēģus. Bija liels gandarījums, ka panācām šo gala vienošanos. Eiropa ir pirmā lielā ekonomika pasaulē, kas to izdarīja.

- Pieņemu, ka nozari nepārzinošam cilvēkam termins „emisiju ierobežošana” var likties visnotaļ nesaprotams. Kā tā nozīmi izskaidrot vienkāršam pilsonim, kuram šī terminoloģija, liekas, ne visai saprotama?

- Tas nozīmē samazināt fosilo energoresursu lietojumu, samazināt enerģijas patēriņu un tamlīdzīgi. Samazinot siltumnīcefekta gāzu emisijas, nodrošinām klimata pārmaiņu samazināšanu.  

- Kā to visu panāksim?

- Panākta vienošanās, ka Eiropā kopumā emisijas samazināsim par vismaz 40%.
Mērķis vēl nav pārdalīts starp dalībvalstīm, taču pavisam noteikti arī Latvijai būs jādomā par emisiju samazināšanu. Viena no mūsu problēmām ir transports, piemēram, transports Rīgā, un šis jautājums sadarbībā ar Rīgas domi arī tiek risināts. Domē izstrādāta speciāla programma – notiek virzība uz veloceliņu attīstību, daudz plašāku „Rīgas satiksmes” izmantošanu. Bet, protams, vēl ir darāms liels darbs.

- Latvija neizmanto visas piešķirtās emisijas, līdz šim tās esam tirgojuši. Vai arī turpmāk to varēsim atļauties un ko no tā mēs iegūsim?

- Mūsu prezidentūras laikā izdevies Eiropas emisiju tirdzniecības sistēmā  izveidot tā saucamo tirgus stabilitātes rezervi. Emisiju cena ir pieaugusi divas reizes, un mēs gadā rēķināmies ar 10 -20 miljoniem eiro. Iegūto naudu novirzīsim projektiem, kas ir saistīti ar emisiju ierobežošanu – energoefektivitātei, energotransportam, varbūt arī jaunām būvniecības iespējām, tā saucamo pasīvo ēku būvniecībai.

Olaines ķīmiskā izgāztuves nelabvēlīgo ietekmi uz savas ādas izjutis arī ministrs
- Kas vēl šajā gadā īpaši jūs gandarījis?

- Otrs nozīmīgākais mirklis man šajā gadā bija Olaines ķīmisko atkritumu izgāztuves likvidācija. Ilgus gadus, no četru līdz 24 gadu vecumam, dzīvoju Olainē, pilsētā ar lielu ķīmisko rūpniecību, kas saskārās ar daudzām vides problēmām. Esmu tās ne tikai redzējis, bet arī sajutis uz savas veselības. Kad pagājušajā gadā stājos ministra amatā, tad drīz vien pie manis ieradās Olaines novada vadītājs Andris Bergs ar striktu jautājumu – kad tad beidzot tiks likvidēta Olaines bīstamo atkritumu izgāztuve, jo līdz tam diemžēl projekts nebija līdz galam realizēts. Tagad esmu ļoti gandarīts, ka šī gada laikā šis projekts ir pabeigts. Par to paldies visiem - būvniekiem, Olaines uzņēmējiem, visam Olaines novadam! Šī piesārņotā vieta, kas radusies 1972. gadā un bija teju tikpat veca, kā es, nodarījusi kaitējumu nevienam vien Latvijas iedzīvotājam. Paldies Dievam, nu šī vieta ir sakārtota, ir iestādīt kociņi un iesēta zāle…

- Un kādu kaitējumu šī vieta nodarījusi tieši jums?

- Astma, izoperēja vēzi. Par astmu gan vēl zinātnieki strīdas – vai tā bija vai kāda cita, tikpat nopietna saslimšana. Pavadīju vienu „brīnišķīgu” rudeni arī tuberkulozes slimnīcā. Izgāju visas pārbaudes, par laimi, tuberkulozi neatrada. Plaušu nodaļā biju 2006. gadā, tad nomainījās valdība. Toreiz biju Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs. Divus mēnešus nevarēju ierasties darbā. Bija dziļš plaušu karsonis, to ilgi ārstēja…

- Bet Inčukalna gudrona dīķi tomēr palikuši? Kāda ir to nākotne?

- Jautājums tik tiešām ir ļoti nopietns, diemžēl gudrona problēma izrādījās daudz sarežģītāka, nekā tas izskatījās sākuma pētījumu laikā. Pašreiz lauzts līgums ar iepriekšējo darbu veicēju, ar Eiropas Komisijas piesaistītajiem ekspertiem ir izstrādāti projekta grozījumi. Pagājušajā nedēļā tie ir aizsūtīti uz Eiropas Komisiju. Līdz gada beigām mēs saņemsim atbildi no Eiropas Komisijas, vai viņi piekrīt, un tad projekts būs sadalīts divās daļās. Pirmām kārtām, tad mēs no struktūrfondiem saņemam 20 miljonus par tiem darbiem, kas padarīti līdz šā gada beigām, un, otrām kārtām, mēs varam domāt, kā piesaistīt struktūrfondus, lai darbus paveiktu līdz galam. Tas varētu izmaksāt 19,5 - 25 miljonus eiro. Pašreiz strādājam pie tā, lai šos darbus pabeigtu. Diemžēl, ne šogad, kā tas bija paredzēts, jo ir objektīvi apstākļi, kas to aizkavē, bet 2014. - 2020. plānošanas periodā.

Ierobežo plūdus
- Tāpat kā sniegs un lietus uznāk negaidīti, arī plūdi ir kaut kas ārkārtējs, kaut gan daudzviet tiem ir savi priekšnoteikumi, piemēram, jaunuzbūvētie ciemati palieņu pļavās vai padomju laikā ierīkotās meliorācijas sistēmas sabrukums.

- Būvniecību palieņu pļavās tiešām nedrīkstēja pieļaut. Tagad šī problēma ir novērsta, pieņemot likuma grozījumus, kas aizliedza būvniecību applūstošās teritorijās. Arī Zemkopības ministrija ļoti nopietni ķērusies pie meliorācijas sistēmas atjaunošanas, un arī turpmākajos gados tur tiks novirzīts ES fondu finansējums. Jo, ja reiz dambjus uzbūvēja, tie un sistēma kopumā jāuztur kartībā. Savukārt no VARAM savus spēkus koncentrējam plūdu risku novēršanai pilsētu teritorijās. Tam esam veltījuši speciālu programmu – gandrīz 30 miljonus eiro no ES fondiem atvēlēsim pilsētām ar plūdu problēmām, lai varētu veikt nepieciešamos aizsargpasākumus. Pirmie darbi jau ir izdarīti Ogrē. Tur pēdējos gados situācija bija ļoti dramatiska, jo padomju laikā tika izmainīta Ogres upes ieteka Daugavā.

Izmaiņas Eiropas fondu sadalē
- Nākamajā plānošanas periodā būšot izmaiņas, kā pašvaldības varēs pieteikties un iegūt Eiropas fondus. Kādas?

- Ir projektu konkurence, nav tā, ka pašvaldības nāks un stāsies rindā uz fondu līdzekļu apguvi. Tiks izvērtēti projekti, galvenie līdzekļi tiks novirzīti degradēto teritoriju revitalizācijai. Ir arī speciāla programma pieņemta attiecībā uz Latgali, vairāk nekā 50 miljoni tiks atvēlēti tieši Latgales novadiem. Ir gandrīz 100 miljoni eiro ūdenssaimniecības projektiem. Salīdzinot ar iepriekšējo periodu, redzam, ka ir mazinājušies struktūrfondi. Ja agrāk runājām par ļoti lieliem resursiem pilsētvidei un ūdenssaimniecībai, tad šobrīd, daudz atvēlēts revitalizācijas projektiem, bet diemžēl būtiski samazinājušies resursi ūdenssaimniecībai.

No dāvinājumiem, grantiem un Kohēzijas fondiem tagad tiek pāriets uz dažādiem finanšu instrumentiem, tā saucamo Junkera plānu, kad visu valstu projektu Eiropā konkurē vienā līmenī. Šī konkurence ir liela, bet arī summa it kā ir liela - 300 miljardi. Arī Latvija gatavo virkni projektu. Vides jomā redzu, ka nopietnākais projekts būtu Rīgas attīrīšanas dūņu iekārtu ieviešana, tas patiešām ir liels un ļoti nozīmīgs projekts Rīgai un Pierīgai.

- Kāds ir jūsu skatījums uz bēgļu jautājumu? Pašvaldības sūkstās, ka valsts tagad bēgļu problēmu grib uzgrūst uz vietvaru pleciem?

- Bēgļu jautājums ir ļoti smags jautājums Eiropas dienas kārtībā. Mēs runājam par cilvēkiem, kas mūk no kara šausmām un briesmām, glābj savu dzīvību. Valdība ir pieņēmusi rīcības plānu, kurā ļoti precīzi noteikts, ka pašvaldības faktiskos izdevumus, kas tiks veltīti bēgļu jautājuma risināšanai, piemēram, maksāts dzīvokļa vai izglītības pabalsts, valdība tos pašvaldībām kompensēs. Te ir runa par tām saistībām, ko valsts ir uzņēmusies kopā ar EK, un, protams, valstij šie izdevumi ir jākompensē.

- E-pārvaldes ieviešana pēdējā laikā saistās ar dažādiem skandāliem. Izgāzies gan e-skolas, gan e-veselības projekts…

- Šis jautājums lielā mērā ir mūsu atbildības lokā. VARAM ir mantiniece e-pārvaldes sekretariātam. Ministru kabinetā esam iesnieguši priekšlikumus, kā būtu jāvirza resursi e-pārvaldes ieviešanai. Tam veltīsim 50 miljonus eiro. Protams, diskusija ir ļoti liela, bet mēs ejam uz priekšu. Protams, šeit ir jāizdiskutē visu nozaru prioritātes, kādā veidā varam sasniegt labākus rezultātus – piemēram, pēc iespējas samazināt to jautājumu skaitu, kurus var atrisināt attālināti, lai e-pakalpojumi padarītu cilvēkiem dzīvi ērtāku.

- Kādas ir VARAM iespējas bezdarba mazināšanai un ekonomikas, saimniecības attīstīšanai?

- Tas ir darbs visai valdībai kopumā, un te nevar izdalīt, kura ministrija būtu pirmā vai otrā. Ir īpaša programma, kas apstiprināta valdībā - uzņēmējdarbības infrastruktūras attīstība pašvaldībās. Ar tās palīdzību pašvaldības varēs, piemēram, izbūvēt ceļus, inženierkomunikācijas, pielāgot ēkas vidējiem un maziem uzņēmumiem. Tas ir labs mehānisms, kā palīdzēt uzņēmumus piesaistīt un noturēt konkrētajā teritorijā.

Otrām kārtām, mums ir speciālā Latgales programma, kur mēs ne tikai paredzam līdzekļus, bet arī likumdošanas izmaiņas, lai speciālās ekonomiskās zonas priekšrocības, kas pašreiz ir tikai Rēzeknē, pārnestu arī uz citām Latgales teritorijām.

- Bet vai ir speciāla Rīgas programma, vai domājam par īpašu likumu par galvaspilsētu. Redzam, ka Rīgas dome tagad ar dažādiem veidiem cenšas piedabūt, lai cilvēki deklarētos Rīgā – tad piedāvājot lētākas sabiedriskās transporta biļetes (šis projekts gan izgāzās), tad atkal paaugstinot nekustamā īpašuma nodokli dzīvokļiem, kuros nebūs deklarēti iedzīvotāji…

- Daudzi cilvēki no visas Latvijas dodas gan uz Pierīgu, gan Rīgu. No vienas puses šis process ir ekonomiski pamatots, bet no otras puses jādara viss, lai notiktu ne tikai Rīgas un Pierīgas, bet arī citu reģionu attīstība. Ar īpašu likumu par Rīgu, domāju, šo jautājumu ir ļoti grūti atrisināt. Mums svarīgi, lai iedzīvotājs varētu saņemt kvalitatīvus pakalpojumus gan no pašvaldības, gan no valsts – tas ir, izglītības, veselības, drošības, transporta pakalpojumus.

- Jau sešus gadus mēs „cīnāmies” ar reģionālo reformu. It kā 2009. gadā notikušajai reformai būtu bijis jāpieliek punkts…

- Šī reforma nav līdz galam pabeigta. Nav sasniegti mērķi, kādi bija plānoti. Bet tas, kas ir izdarīts, ir liels solis uz priekšu, salīdzinot ar to situāciju, kas bija pirms tam, kad Latvijā bija vairāk nekā 500 pagasti. Daudzi no tiem bija pavisam maziņi. Šobrīd ir deviņas lielās pilsētas un 110 novadi. Ir virkne novadu, kas spēj pilnā mērā pildīt visas pašvaldību funkcijas, spēj piesaistīt struktūrfondus un valsts dotācijas. Diemžēl ir arī virkne novadu, kas neatbilst likumam par administratīvi teritoriālo reformu, kur bija noteikts, ka minimālais cilvēku skaits pašvaldībā ir 4000 iedzīvotāju. Tādi Latvijā ir 38 novadi. Protams, ne jau to skaits ir galvenais mērķis, bet gan tas, lai pašvaldība būtu pašvaldība pilnā šī vārda izpratnē – paši valda pār sevi.
Mūsu redzējumā, pašvaldības būtu jāstiprina, vai nu veidojot stabilākus, lielākus novadus, vai sadarbības teritorijas. Tad arī daudz vairāk valsts funkciju varētu uzticēt pašvaldībām.

Apriņķu un PET pudeļu nodošanas nebūs
- Uzsākot reģionālo reformu, bija arī ideja par otrā līmeņa pašvaldībām – apriņķiem. Tagad, izskatās, visi par apriņķiem ir aizmirsuši…

- Šis jautājums vairākkārtīgi ir diskutēts Saeimā. Saeimas un politisko partiju uzstādījums ir tāds, ka otrā līmeņa vēlētas pašvaldības – apriņķus - neveidot.

- Tagad arī tiek aktualizēts jautājums par zaļo iepirkumu, ne tikai, lai tas būtu ekonomiski izdevīgs, bet arī ilgspējīgs…

- Zaļais iepirkums ir ļoti svarīgs ne tikai no vides aizsardzības, bet arī no uzņēmējdarbības un valsts pārvaldes vides sakārtošanas aspekta. Ir jādomā par ilgtspējīgiem iepirkumiem, nevis tikai par šodienas vērtībām. Zaļais iepirkums palīdzētu mainīt gan sabiedrības, gan ražotāju paradumus. Zaļo iepirkumu koncepcija valdībā jau ir apstiprināta un sadarbībā ar Finanšu ministriju to virzām uz priekšu.

- Būtiska problēma ir atkritumu šķirošana. Ne visiem tas ir iespējams. Arī runas par iespējamo depozītsistēmas ieviešanu, PET pudeļu nodošanu ir apklusušas…

- Mēs bijām izveidojuši speciālu darba grupu, kurā iekļāvām gan atkritumu nozares pārstāvjus, gan citus uzņēmējus, gan nevalstiskās vides organizācijas. Un secinājām, ka depozītu sistēmas ieviešana Latvijā šobrīd nav ekonomiski pamatota, - gan runājot par apjomiem, gan arī par līdzekļiem, kas jau iztērēti, izveidojot dalīto vākšanu un šķirošanu. Depozītu sistēma izmaksātu pārāk dārgi. Tās izveidošana prasītu vēl papildus 20 miljonus eiro, bet sistēmas uzturēšanai katru gadu būtu jātērē vairāk nekā 10 miljonu eiro. Galvenais akcents būtu jāliek uz dalīto vākšanu un atkritumu šķirošanu un pārstrādi.

Esmu gandarīts, ka Getliņos tika atvērta jauna atkritumu šķirošanas rūpnīca. Jau varam runāt par to, ka pamati tiks likti pamati jaunai atkritumu šķirošanas rūpnīcai Liepājā. Vistuvākajā laikā gandrīz 90% Latvijas atkritumu tiks sašķiroti, un samazināsies atkritumu poligonos noglabājamais apjoms. Tendence ir arī tāda, ka atkritumu skaits Latvijā, mainoties paradumiem, iedzīvotāju skaitam un arī ekonomiskai struktūrai,  mazinās. Vairāk vai mazāk droši varam teikt - vistuvākajā laikā 100% Latvijas atkritumi tiks šķiroti.

Tātad mums jādomā, ko darīt ar sašķirotiem atkritumiem. No kopējās atkritumu plūsmas jānodala tie materiāli, ko var izmantot atkārtoti – metāli, stikls, plastmasas izstrādājumi. Bioloģiski noārdāmos atkritumus var kompostēt, bet cieto frakciju var dedzināt un iegūt siltumenerģiju. Apmēram 41 miljonu eiro no struktūrfondiem novirzīsim atkritumu dalītās vākšanas sistēmas attīstībai un pārstrādes iekārtu uzstādīšanai. Papildus visā Latvijā izbūvēsim vēl 1000 dalītos atkritumu vākšanas punktus.

- Pats savā mājsaimniecībā atkritumus šķirojat?

- Diemžēl tajā vietā, kur dzīvoju, šis pakalpojums nav pieejams.

- Tad, ko darīt tiem, kas grib šos atkritumus šķirot, bet to nevar?

- Tāpēc jau plānojam, ka būs šīs jaunās 1000 vietas visā valstī šķirotajiem atkritumiem. Būs atbalsts gan transportam, gan savākšanas laukumiem. Domāju, ka tas ļaus atrisināt daudz jautājumu.

Elmārs Barkāns/Foto: Mārtiņš Ziders






Komentāru noteikumi

SVARĪGĀKAIS