Apmācies, smidzenis
Rīga
Apmācies, smidzenis
LV RU
Likums un taisnība

Bijušais deputāts, kurš balsoja par neatkarību, kļuvis par noziedznieku (169)

 
15.decembris 2015  06:30

Bijušajam Augstākās Padomes deputātam Agrim Jaunkļaviņam, kurš 1991. gadā balsoja par Latvijas neatkarību, tagad kaklā teju jākar ubaga tarba. Kādreizējam Tukuma rajona padomes izpilddirektoram Augstākā tiesa uzlikusi 35 000 eiro lielu naudas sodu par pašvaldības budžeta izsaimniekošanu.

Bijušais Tukuma rajona padomes izpilddirektors, ar Triju Zvaigžņu ordeni apbalvotais Agris Jaunkļaviņš uzskata, ka viņš nepatiesi notiesāts par budžeta naudas izšķērdēšanu.

Bijušais Tukuma rajona padomes izpilddirektors, ar Triju Zvaigžņu ordeni apbalvotais Agris Jaunkļaviņš uzskata, ka viņš nepatiesi notiesāts par budžeta naudas izšķērdēšanu.

Jaunkļaviņš šobrīd bauda pensionāra dzīvi pašā Tukuma pievārtē – Smārdes pagastā. Bet viņa vecumdienas nebūt nav miera apdvestas, mūža nogalē viņš kļuvis par noziedznieku, kuram valstij jāatmaksā vairāki desmiti tūkstoši eiro. Tiesa uzskata, ka viņš izšķērdējis budžeta līdzekļus, kuri nu viņam jāatmaksā valsts budžetā. Pats Jaunkļaviņš viņam piespriesto sodu uzskata par politisko izrēķināšanos un ir pārliecināts, ka viņu nepatiesi apvainojuši politiskie pretinieki, it sevišķi kādreizējais Tukuma pilsētas mērs, tagad Saeimas deputāts Juris Šulcs („Vienotība”). Savukārt Latvijas Zemnieku savienību (LZS), kuru Jaunkļaviņš kādreiz atjaunoja, viņu esot nodevusi.

Pēdējie pieci gadi Jaunkļaviņam pagājuši tiesājoties, izietas visas Latvijas tiesu instances un tagad viņš gatavs pret Latvijas valsti vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā.

Izpilddirektors izmaksā nepamatoti lielus atlaišanas pabalstus
Visas nebūšanas sākās 2009. gadā, kad, īstenojot reģionālo reformu, tika likvidēta Tukuma rajona padome, kuras izpilddirektors bija Jaunkļaviņš. Viņam visas lietas bija jānodod jaunizveidotā Tukuma novada domei, kā arī jāatbrīvo no amata rajona padomes darbinieki, kuru pakalpojumi vairs nebija vajadzīgi novadiem, kuri izveidojās Tukuma rajona robežās – Tukuma, Engures, Kandavas vai Jaunpils novadam.

Bez darba palika pieci vadošie rajona padomes finanšu nozares darbinieki – grāmatveži, finanšu un saimnieciskās daļas vadītāji. Toreiz bija dziļākās krīzes laiks un visi centās samazināt tēriņus, apcirpa „trekno gadu” budžetus. Tas attiecās arī uz atlaišanas pabalstiem. Valdība pieņēma lēmumu, ka atlaišanas pabalsts nevar būt lielāks par vienu mēnešalgu, bet Jaunkļaviņš atlaistajiem darbiniekiem izmaksāja daudzkārt vairāk – pabalstu piecu mēnešalgu apmērā, kas pārrēķinot eiro sastādīja vairāk nekā 30 tūkstošus eiro, kurus nu Augstākā tiesa uzdevusi Jaunkļaviņam atmaksāt.

Šī nauda nav vis valsts budžetā jāatmaksā tās saņēmējiem, bet gan tam, kas pēc tiesas sprieduma, to nelikumīgi izšķērdēja, izmaksādams nepamatoti lielas atlīdzības. Jaunkļaviņš gan uzskata, ka neko nav izsaimniekojis, jo naudu izmaksājis atbilstoši likumam „Par pašvaldībām” un darba koplīgumam. Tā kā drīzāk nelikumīgs bijis valdības lēmums par atlaišanas pabalstu samazināšanu, jo spēkā taču bija likuma „Par pašvaldībām” normas. Vienlaikus Jaunkļaviņš arī uzskata – ja viņš arī ir vainīgs, tad viņam nenāktos valsts budžetā atmaksāt tik lielu naudu, jo apmēram puse no 35 000 eiro nodokļu veidā ir atgriezusies atpakaļ valsts budžetā.

Tie, kas saņēma lielos atlaišanas pabalstus, uzskata, ka ne pie kā nav vainīgi. Četri no viņiem ar Jaunkļaviņu nav tikušies jau vairākus gadus, bet viena darbiniece, kura nu ir pensionāre, teikusi – es visu naudu jau esmu iztērējusi, bet pamazām no savas pensijas varu to mēģināt atmaksāt…

Saimniecisks strīds vai politiska paraugprāva?
Tā nu Jaunkļaviņam kopš rudens jāsāk atmaksāt izšķērdētā nauda. Tā kā viņam līdzekļu nav, tad ik mēnesi no viņa pensijas tiek atvilkti aptuveni puse – ap 500 eiro, lai tā pakāpeniski viņš varētu dzēst savu sodu. Lai nomaksātu piespriesto sodu, viņam būs vajadzīgi vairāki, vismaz septiņi, gadi.

Lai notiesātais neizvairītos no soda nomaksas viņa zemei, mājai un vecajam BMW auto uzlikts arests. Tikmēr viņa kundze Vija iesniegusi prasību tiesā, lai arests tiktu uzlikts tikai pusei Jaunkļaviņu īpašuma, jo otra puse pienākas viņai kā laulātajam. „Nekad savā mūžā nebiju domājusi, ka man tiesā būs jāvēršas pret vīru,” ar skumjām Kasjauns.lv noteic Vija.

„Jēga sodam ir tad, ja notiesātais saprot, par ko viņš ir notiesāts, bet es to nesaprotu. Viss ir safabricēts,” Kasjauns.lv saka Jaunkļaviņš, kurš nedomā tik vienkārši pakļauties liktenim.

Jaunkļaviņa notiesāšana savā ziņā ir paraugprāva, kurai būtu jāliecina par to, ka valstī tiek tiesāti valsts un pašvaldības naudas izšķērdētāji. Pats notiesātais gan uzskata, ka tas nav vis saimniecisks strīds, bet gan politiska prāva. Pret viņu vērsies kādreizējais viņa politiskais pretinieks – Juris Šulcs.

„Šis ir klasisks piemērs, kā izrēķinās ar politiskiem pretiniekiem. Ar Šulcu „uz nažiem” esam jau kopš Atmodas laikiem – es toreiz biju Tautas frontes līderis, bet viņš neatkarīgās komunistu (Ķezbera) partijas līderis Tukumā. Šulcs pretiniekiem nepiedod līdz mūža galam,” saka Jaunkļaviņš, pamatojot to, kāpēc tad Tukuma novada vadība tik sirdīgi no viņa pieprasa naudu.

„Skumji, ka cilvēks domā – šī ir politiska izrēķināšanās. Absurds!” – tā par situāciju saka bijušais Tukuma mērs, tagad deputāts, Juris Šulcs.

„Skumji, ka cilvēks domā – šī ir politiska izrēķināšanās. Absurds!” – tā par situāciju saka bijušais Tukuma mērs, tagad deputāts, Juris Šulcs.


Pats Šulcs Kasjauns.lv teica: „Par to, vai Jaunkļaviņš šādu sodu ir pelnījis, nevaru spriest, bet to, ka viņš ir vainīgs, apgalvoju viennozīmīgi. Nevarēja būt tā, ka koplīgums ir augstāks par valsts likumu, tas nav arguments. Visi teica, ka viņš nedrīkst izmaksāt tik lielu atlaišanas pabalstu, bet viņš to neņēma vērā. Teica, ka būšot tiesas darbi. Es teicu – ja tiesa nolems, ka atlaistajiem vajadzēja izmaksāt vairāk, tad to izdarīsim no Tukuma novada budžeta. Bet viņš neklausījās…

Skumji, ka cilvēks domā, ka šī ir politiskā izrēķināšanās. Tas ir absurds! Kāpēc man ar viņu izrēķināties? Jāteic, ka Jaunkļaviņam ir viena slikta īpašība – viņš uzskata, ka viņam vienam ir taisnība, bet vainīgie ir visi pārējie”.

Politiskais huligāns
Jāpiebilst, ka Jaunkļaviņš kopš valstiskās neatkarības atgūšanas ik palaikam izceļas ar kādu politiski „nepareizu” izgājienu. Deviņdesmitajos gados viņš uzstājās, ka konservatīvā LZS nedrīkst veidot koalīciju ar liberālo „Latvijas ceļu”. Par to viņš pat uz īsu laiku zaudēja LZS biedra karti. Pirms gadiem pieciem viņš protestēja, ka ZZS par premjera kandidātu virza Aivaru Lembergu. Tad viņš atkal sadusmoja zemniekus, teikdams, ka mazo un vidējo zemnieku saimniecību dienas ir skaitītas, tām nav nākotnes. Tāpat viņš bija arī pret Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. Tomēr, neskatoties uz to visu, viņš nedomā izstāties no LZS, sakot: „Partijā ir daudz labu cilvēku, kuri taču nav vainīgi, ka LZS spicē ir iekļuvuši tādi cilvēki, kādi ir pašlaik”.

Jaunkļaviņš gatavojos vērsties Eiropas tiesā, sakot, ka Latvijā viņš taisnību vairs nevarēs atrast.

Jaunkļaviņš Atklātajā vēstulē ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieiram raksta: „Vai likuma „Par pašvaldībām” pantu pildīšana, nodokļu iemaksāšana valsts budžetā ir ļaunprātīga rīcība, dienesta stāvokļa izmantošana un amata pienākumu nepildīšana? Uz šo jautājumu mūsu valstī joprojām man nav atbildējuši pēc būtības un konkrēti neviena augsti stāvošas institūcijas amatpersona, aizbildinoties, ka tāds ir tiesas lēmums. Diemžēl, arī jūs, ģenerālprokurora kungs. Personīgi man nav sveši un nesaprotami tādi vārdi kā sirdsapziņa un godaprāts, tādēļ atkārtoti lūdzu jūs personīgi dot man motivētu lēmumu par šīs krimināllietas atjaunošanas noraidīšanu”.

Agris Jaunkļaviņš ar sievu Viju šovasar nespēja pienācīgi apkopt savus laukus, jo visu enerģiju paņēma tiesas darbi.

Agris Jaunkļaviņš ar sievu Viju šovasar nespēja pienācīgi apkopt savus laukus, jo visu enerģiju paņēma tiesas darbi.


Agris Jaunkļaviņš
Dzimis 1939. gada 13.jūlijā, Jēkabpilī.

Izglītība: Skrīveru Andreja Upīša vidusskola, Latvijas Lauksaimniecības akadēmija (agronoms).

Karjera: 1963 - strādājis par agronomu saimniecībā „Lestene”; 1963 – 1965 - obligātais dienests Padomju armijā; 1966 - 1967 - strādājis par inženieri Latvijas Meliorācijas projektēšanas institūtā; 1967 - 1973 – padomju saimniecības „Vienība” galvenais agronoms; 1973 - 1975 - Tukuma rajona izpildkomitejas Lauksaimniecības pārvaldes galvenais agronoms; 1975 - 1984 - strādājis par Tukuma rajona galveno agronomu; 1984 – 1990 - kolhoza „Dzimtene” galvenais agronoms; 1990 – 1994 - Tukuma rajona padomes priekšsēdētājs; 1990 - 1993 – Augstākās padomes deputāts (kā LTF loceklis no Kandavas vēlēšanu apgabala); 1993 - Tukuma banka padomes loceklis; 1998 – 2009 - Tukuma rajona padomes izpilddirektors.

Elmārs Barkāns/Foto: Anete Janševica, Edijs Pālens/LETA






Komentāru noteikumi

SVARĪGĀKAIS