Apmācies
Rīga
Apmācies
LV RU
Bizness

Valsts kontroliere pastāsta, kurās iestādēs notiek visbezjēdzīgākā naudas šķērdēšana (45)

 
16.decembris 2015  09:21

Visvairāk līdzekļi nelietderīgi tiek tērēti lielajos investīciju projektos un kapitālsabiedrību pārvaldībā, pastāstīja Elita Krūmiņa. Valsts kontrole tuvākajā laikā plāno nākt klajā ar priekšlikumiem lielo investīciju projektu veiksmīgai vadībai, kā arī norāda uz nepieciešamību pēc lielākās atbildības paredzēšanas ierēdņiem kapitālsabiedrību pārvaldības jomā.

No Krūmiņas sacītā izriet, ka neprasme saimniekot visvairāk jūtama investīciju projektos un valsts kapitālsabiedrību priekšniecībās.

No Krūmiņas sacītā izriet, ka neprasme saimniekot visvairāk jūtama investīciju projektos un valsts kapitālsabiedrību priekšniecībās.

Vaicāta, kur šobrīd valstī visvairāk tiek nelietderīgi tērēti līdzekļi, valsts kontroliere Elita Krūmiņa šorīt intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" norādīja, ka tie ir lielie investīciju projekti un kapitālsabiedrību pārvaldība.

Valsts kontrole ir secinājusi, ka bieži vien lielie projekti cieš neveiksmi, jo jau pašā projektu sākumā nav precīzi nodefinēti to mērķi, kā arī tiem nav bijusi profesionāla vadība. Īpaši valsts kontroliere akcentēja e-projektus, piemēram, "E-skola", kur "ir pilnīgi skaidrs, ka valsts nauda ir zaudēta". Jautājums joprojām ir atklāts attiecībā uz "E-veselības" projektu, tomēr, kā norādīja Krūmiņa, lai šo projektu ieviestu un nezaudētu Eiropas Savienības (ES) finansējumu miljonu eiro apmērā, ir ļoti, ļoti jāiespringst.

"Acīmredzot jāveic horizontāla analīze, lai skaidrotu, kas tad traucē valstij profesionāli novadīt šos projektus," uzsvēra Krūmiņa, piebilstot, Valsts kontrole janvāra beigās plāno nākt klajā ar saviem priekšlikumiem, ko darīt tālāk. Iespējams, problēmu var risināt, valsts mērogā veidojot vienotu šo nozīmīgo projektu uzraudzības jeb vadības centru, norādīja Krūmiņa.

Attiecībā uz kapitālsabiedrību pārvaldību, valsts kontroliere akcentēja, ka nav pieļaujama situācija, kad dalība valsts kapitālsabiedrību valdēs un padomēs ir tikai papildu ienākumu gūšanas veids dažiem cilvēkiem, bez konkrētas atbildības un mērķa. Krūmiņa norādīja, ka šis jautājums jārisina steidzami, kā vienu no sliktajiem piemēriem minot situāciju ap "airBaltic" un Satiksmes ministrijas atbildību.

"Šis atbildības jautājums valsts pārvaldē klibo nopietni," izteicās valsts kontroliere.

Vaicāta, vai arī šogad var gaidīt, ka decembris tradicionāli būs "ministriju tēriņa mēnesi", kad tās steigsies izlietot šogad vēl neizmantotos līdzekļus, Krūmiņa norādīja, ka būtu jāvērtē iespēja pieļaut atsevišķu budžeta pozīciju pāreju uz nākamo gadu. "Šeit vajadzētu būt skrupulozai analīzei, kā situāciju mainīt, jo, manuprāt, pretējā gadījumā šīs situācija turpināsies," sacīja Valsts kontroles vadītāja.

BNS/Foto: Edijs Pālens/LETA






Komentāru noteikumi

SVARĪGĀKAIS