Apmācies, neliels sniegs
Rīga
Apmācies, neliels sniegs
LV RU
Basketbols

LBS prezidenta vēlēšanās vienīgais kandidāts būs pašreizējais amata ieņēmējs Voins (2)

 
28.decembris 2015  18:41

Nākamā gada janvārī gaidāmajās Latvijas Basketbola savienības (LBS) prezidenta vēlēšanās kā vienīgais kandidāts būs līdzšinējais šī amata ieņēmējs Valdis Voins, pirmdien paziņojusi Latvijas Basketbola savienība (LBS).

Voins: "Pārdomas bija, katrs šāds solis ir atbildīgs, jo nav vienkārši visu savienot, tomēr esmu piekritis kandidēt, mēģināt vēlreiz iegūt balsotāju atbalstu."

Voins: "Pārdomas bija, katrs šāds solis ir atbildīgs, jo nav vienkārši visu savienot, tomēr esmu piekritis kandidēt, mēģināt vēlreiz iegūt balsotāju atbalstu."

Voins amatu ieņem kopš 2011.gada 2.februāra, bet nākamās vēlēšanas risināsies LBS biedru sapulcē 28.janvārī.

Saskaņā ar LBS Statūtiem prezidenta amata kandidāta iesniegtā basketbola attīstības programma un prioritātes četru gadu periodam trīs dienu laikā tiks izsūtīta visiem LBS biedriem.

Rīgas Ostas policijas priekšnieks Voins Basketbola savienības prezidenta amatā 2011.gadā aizstāja ilggadējo prezidentu Ojāru Kehri, bet vēlēšanās apsteidza Gulbenes novada bērnu un jaunatnes sporta skolas direktoru Normundu Aizpuru.

"Pārdomas bija, katrs šāds solis ir atbildīgs, jo nav vienkārši visu savienot, tomēr esmu piekritis kandidēt, mēģināt vēlreiz iegūt balsotāju atbalstu," pagājušajā nedēļā sarunā ar aģentūru LETA par kandidēšanu pastāstīja Voins.

Kaut Voins atzīst, ka no iepriekšējās programmas ir neizpildītas "atsevišķas pozīcijas, kas tobrīd likās, ka ir aktuālas un svarīgas", kopumā "programma ir realizēta visos līmeņos". "Galvenais jautājums bija saglabāt jauno basketbolistu skaitu, kas šajos gados ir izdevies," uzsvēra Voins.

Kā uzsver pašreizējais LBS prezidents, nākamajos gados liela vērība jāpievērš sieviešu basketbolam, jo pašlaik sekmīgi Eirokausā atgriezusies "TTT Rīga" komanda, bet sieviešu valstsvienību nedaudz aizēnojuši vīriešu izlases rezultāti.

Latvijas Basketbola savienība dibināta 1923.gada 26.novembrī un laika gaitā piedzīvojusi vairākkārtējas statusa un nosaukuma maiņas. To vadījuši Fricis Ķergalvis (1923-1925), Roberts Plūme (1925-1935), Alfrēds Ivanovskis (1935-1936), Eduards Ceplītis (1936-1937), Eduards Lapiņš (1937-1940), Edgars Ošiņš (1940-1941, 1946-1949), Osvalds Porietis (1942-1943), Eduards Andersons (1943-1944), Jānis Augusts (1944-1945), Augusts Raubens (1945-1946), Arnolds Brambergs (1949-1950), Viesturs Baldzēns (1950-1951), Ādolfs Runcis (1951-1956), Miervaldis Ramāns (1956-1971), Artūrs Punenovs (1971-1989), Uldis Grāvītis (1989-1992), Indulis Ozols (1992-1997), Ojārs Kehris (1997-2011) un Valdis Voins.

LETA/Foto: Ieva Lūka/LETA






Komentāru noteikumi

SVARĪGĀKAIS