Apmācies
Rīga
Apmācies
LV RU
Esi vesels

Dakteris Danilāns: "Dzīvi novaidēt nav prāta darbs, labāk trenēt laimes muskuli" (41)

 
31.decembris 2015  15:20

Gastroenterologs, profesors Anatolijs Danilāns (72) joprojām ir kustīgs, mundruma pārpilns, un viņam skrējienā solis tik viegls, kādu apskaustu daudzi par viņu jaunāki cilvēki. Dakteris labprāt dalās ar savas veselības un labās formas noslēpumiem.

"Ne mazāk svarīgi par fizisko izkustēšanos ir arī galvas treniņi. Ja gadās kādas nepatikšanas, tās nevajag ilgi malt pa galvu, labāk izkustēties, izstaigāties un pārslēgties uz kaut ko pozitīvāku," iesaka profesors.

"Ne mazāk svarīgi par fizisko izkustēšanos ir arī galvas treniņi. Ja gadās kādas nepatikšanas, tās nevajag ilgi malt pa galvu, labāk izkustēties, izstaigāties un pārslēgties uz kaut ko pozitīvāku," iesaka profesors.

Nepiesien sevi vecumam!
Par pašu veselības pamatu dakteris atzīst iedzimtību. „Ko nu kuram liktenis vai Dievs ir devis,” saka Danilāns un atceras piemērus, kad teju 100 gadu ar labu veselību nodzīvojuši cilvēki, kuru rūpes par sevi varētu būt bijušas labākas.

Neatmest jauneklīgumu
„Cilvēkiem nav jāpiesaista sevi pie gadu skaita. Neviena cita radība pasaulē bez cilvēka tādas muļķības nedara, un nevajag!” strikti teic dakteris un negatavojas atmest savu jauneklīgo kustību prieku kaut kādu ciparu dēļ pasē.

Kā jau gremošanas sistēmas dakteris, Danilāns arī pats ievēro to, ko iesaka saviem pacientiem un līdzcilvēkiem. „Jāgrauž daudz dārzeņu un augļu. No visa plašā klāsta var izvēlēties tādus, kas katram labāk garšo un nepūš vēderu. Augļos un dārzeņos ir šķiedrvielas, un zinātnieki atklājuši, ka tās dziedē ne tikai zarnu traktu, bet arī pasargā no diabēta, uzlabo aknu, ādas, smadzeņu veselību. Pats labprāt graužu tomātus, kāļus, brokoļus,” stāsta Danilāns.

Arī speķīti, bet ar mēru
„Tagad uzturzinātnē liels apvērsums – nav vairs nepieciešams atteikties no piena produktiem. Agrāk tos kritizēja par nelabvēlīgo ietekmi uz veselību. Patiesībā piens un piena produkti ir lielisks kalcija avots. Svaigs piens daudziem pūš vēderu, bet tas veselībai nekaitē. Protams, tas var sagādāt neērtības – piemēram, ja sēdi teātrī, vēders piepūšas kā turku bungas un urkšķ. Tad no tā labāk atturēties. Arī es svaigu pienu nelietoju, bet ļoti labprāt ikdienā ēdu sieru, biezpienu un nesmādēju arī sviestu,” skaidro ārsts.

Nav nekāda pamata atteikties no gaļas, ar zinātnes faktiem gatavs pierādīt profesors. Viņš ikdienā ēd gan vistas, gan liellopu, gan cūkas gaļu. „Arī treknu. Speķītim nav ne vainas! Tomēr nevajag treknu cūkgaļu pārēsties, ka vēmiens nāk. Visu ar mēru! Ļoti veselīgas ir arī zivis, un tās man garšo. Tajās ir omega trīs taukskābes, kas tik nepieciešamas labai veselībai.”

Ievērot mērenību ēšanā un nepārēsties dakterim palīdz ieradums nekad nelikt uz šķīvja lielu porciju. „Kādreiz mūs mācīja, ka grēks atstāt ēdienu uz šķīvja, ka jāizēd tukšs. Es tā neuzskatu – ja negribas ēst, nav sevi jāspiež!”

Ievērot mērenību ēšanā un nepārēsties dakterim palīdz ieradums nekad nelikt uz šķīvja lielu porciju. „Kādreiz mūs mācīja, ka grēks atstāt ēdienu uz šķīvja, ka jāizēd tukšs. Es tā neuzskatu – ja negribas ēst, nav sevi jāspiež!”


Danilāns priecājas, ka zinātnieku reabilitētas ir arī olas. „No rītiem apēdu vienu vai pat divas. Kāds mans radinieks, kas audzēja vistas, savulaik lūdza, lai pārāk nekritizēju olas. Izrādījās, viņam jau tad bija taisnība, kad zinātnieki to vēl nebija apstiprinājuši.”

Dakteris atzīst, ka dzer daudz kafijas – trīs četras tasītes dienā. Turklāt stipru. „Arī kafija pēdējā laikā ir zinātnieku reabilitēta un atzīta pat veselīgāka par tēju. Nav nekādas vainas arī šķīstošajai kafijai. Ir cilvēki, kam kafija rada nepatīkamas sajūtas – tad var to nelietot,” savas sajūtas iesaka ievērot ārsts.

Danilānam ļoti patīk pipari un asi ēdieni: „Pat sieva reizēm uztraucas, vai nav par traku. Pipari dziedē kuņģa un zarnu traktu.”

Vairās no cukura un kūkām
Daktera sarakstā ir arī sliktie ēdieni un dzērieni, no kuriem izvairās pats un neiesaka tos lietot nevienam. „Pirmkārt – saldie dzērieni. Dzeru kafiju bez cukura. Kūkas vispār ir drausmīga lieta. Cukurs jeb saharoze bojā asinsvadus, vielmaiņu, veicina lieko svaru, bet kūkās vēl ir daudz neveselīgu tauku. Nav tā, ka aizliegtu sev kūkas, bet man vienkārši negribas. Arī ar sāls lietošanu neaizraujos.”

Danilāns kliedē mītu arī par it kā neveselīgo vakara un nakts ēšanu. „Neveselīgums slēpjas nevis vēlumā, bet tāpēc, ka kopā iznāk par daudz ēdiena un kaloriju. Ēdu gan vēlos vakaros, gan reizēm pielienu pie ledusskapja naktī,” atzīstas profesors.

Ievērot mērenību ēšanā un nepārēsties dakterim palīdz ieradums nekad nelikt uz šķīvja lielu porciju. „Kādreiz mūs mācīja, ka grēks atstāt ēdienu uz šķīvja, ka jāizēd tukšs. Es tā neuzskatu – ja negribas ēst, nav sevi jāspiež!”

Bez kustībām nevar
Tomēr dakteris uzsver – viss, ko viņš teicis par veselīgu ēšanu, nav neko vērts, ja ikdienā nav atbilstošas veselīgas fiziskās slodzes. Slodzei jābūt divu veidu – ikdienas kustībām, un divas trīs reizes nedēļā kārtīgai slodzei, kas liek izsvīst. „Ikdienā daudz staigāju ar kājām, un mašīnu esmu atdevis savam dēlam.” Dakteris daudzus gadus ir katru dienu staigājis no savām mājām, kas Bruņinieku ielas rajonā, uz Stradiņa slimnīcu, pēc tam atpakaļ. Pirms kāda laika pārcēlies uz Pārdaugavu, bet savas ikdienas garās pastaigas nav atmetis.

Ilgu laiku dakteris spēlējis volejbolu, patika peldēt, viņš joprojām intensīvāk izkustēties dodas uz sporta zāli. „Svarīgi ir nosvīst un darboties vismaz stundu, lai vielmaiņa var pārslēgties un ķermenis var iztīrīties no sārņiem,” skaidro ārsts.

„Cilvēku daba un evolūcija izveidojusi par izcilu maratonskrējēju – par to liecina gan kāju uzbūve, gan elpošana, kas atdalīta no kustībām, gan organisma dzesēšanas sistēma. Mūsu senči gaļu ieguva ar kājām – noskrienot un nokausējot stirnas vai antilopes. Olbaltumvielām bagātāka pārtika ļāva mūsdienu cilvēka priekštečiem attīstīties lielākām un gudrākām smadzenēm. Diemžēl šodien cilvēks skriešanas vietā biežāk izvēlas nīkt pie televizora, un tas atstāj iespaidu uz veselību,” skumji piebilst dakteris.

„Man vajadzēja pusgadu, lai piespiestu sevi ikdienā tik daudz staigāt, bet pēc tam biju kļuvis par citu cilvēku. Tādu, kam jau pašam gribējās kustēties, gribējās treniņus. Ja jaunībā tramvajā man nemaz negribējās piecelties un dot vietu vecākiem cilvēkiem, tad, kopš es daudz kustos, man pat negribas sēdēt, ja nu reiz iznāk braukt ar sabiedrisko transportu,” nosmej jestrais dakteris.

Trenēt laimes un prieka muskuli
Ne mazāk svarīgi par fizisko izkustēšanos ir arī galvas treniņi, uzsver profesors. „Regulāri grozu Rubika kubu, minu sudoku mīklas, spēlēju šahu. Ja ir kādas bēdas, tad ātrāk kāpju no tām ārā. Galvenais neiestrēgt koridora domāšanā. Vai zināt, kas tā tāda? Tas ir, kad priekšnieks tevi pasauc, kārtīgi izlamā, kaut tu esi vai biežāk pat neesi pie kā vainīgs. Tu izej no priekšnieka kabineta un sāc domāt – vajadzēja teikt tā vai varbūt vēl tā.

Ja gadās kādas nepatikšanas, tās nevajag ilgi malt pa galvu, labāk izkustēties, izstaigāties un pārslēgties uz kaut ko pozitīvāku,” iesaka Danilāns.

„Protams, var arī zūdīties un vaidēt. Ir tādi cilvēki, kas vaid visu mūžu. Bet mums dota tikai viena dzīve, un to visu novaidēt nav prāta darbs. Tas smadzenēs attīsta daļu, kas rūpējas, lai mums vaimanāšana padotos labāk. To var uztrenēt, tāpat kā muskuļus. Bet labāk trenēt to smadzeņu daļu, kas atbildīga par prieku un laimi!” uz dzīvi optimistiskāk raudzīties rosina ārsts.

Arī veselīgam miegam ir nozīme. „Lieki gulšņāt nevajag, bet vismaz 7 stundas miegam vajadzētu atvēlēt. Man pietiek ar 7 – 8 stundām miega,” skaidro dakteris un iesaka katram gulēt tik, cik organisms prasa.

Saules vitamīni
Profesors uzsver arī saules un svaiga gaisa nozīmi veselības nostiprināšanai. „Saules gaisma mums, Latvijā dzīvojošajiem, ir vajadzīga, tāpēc jācenšas daudz dzīvot svaigā gaisā. Saulīte liek ādā veidoties D vitamīnam, kas labvēlīgi ietekmē zarnu, aknu, sirds un asinsvadu veselību. Protams, pārspīlēt un no pārsauļošanās iedzīvoties ādas vēzī nevajag. Tomēr, ļoti sargājot sevi no saules un iespējamā ādas vēža, var tikt pie citām ar D vitamīna trūkumu saistītām vainām. Ja nu, saulē dzīvojot, ādā rodas kāds aizdomīgs veidojums, žigli jādodas pie ādas ārsta, lai pārbauda, un, ja tas ir kas ļaundabīgs, to laikus var izārstēt.”

Dakteris Danilāns vitamīnu un uztura bagātinātāju lietošanu uzskatu par lieku naudas tēriņu. Ja cilvēks ir vesels un pilnvērtīgi ēd, tie nav vajadzīgi. Reizēm gan ārsts var ieteikt kaut ko palietot, piemēram, dzelzs preparātus, ja ir mazasinība, bet tad tā jau ir ārstēšana. „Ārsti ir jāklausa. Ja izraksta zāles, tad tās jālieto,” profesors ir strikts. Viņš pieredzējis: daudzreiz cilvēkiem šķitis, ka medicīna ir pārāk dārga un viņiem labāk palīdzēs kāds dziednieks vai būrējs. „Neciešu būrējus! Veselību nevar nopirkt par naudu – pacientam ārsta vadībā pašam jāārstējas. Tas prasa pūliņus. Ar būrējiem šķiet vienkāršāk - cilvēki samaksā burvim un pat kādu brīdi it kā jūtas labāk. Tomēr slimība tajā laikā progresē, un beigu beigās pacienti nāk pie dakteriem jau ar ļoti ielaistām kuņģa čūlām, vēzi, un ne vienmēr vairs ir iespējams tik labi palīdzēt!”

Anda Leiškalne, "Tautas Veselības Avīze" / Foto: Edijs Pālens/ LETA, Ieva Lūka/ LETA






Komentāru noteikumi

SVARĪGĀKAIS