Apmācies, smidzenis
Rīga
Apmācies, smidzenis
LV RU
Esi vesels

7 jautājumi, kas jāzina par datortomogrāfiju. Cik liels starojums ir bīstams? (4)

 
04.janvāris 2016  08:48

Mūsdienās visai bieži pacientus izmeklē ar datortomogrāfijas metodi (tautā sauktu par kompjūteru). Kas būtu jāzina par šo metodi?

Modernajos jaunās paaudzes rentgena datortomogrāfos rentgena starojums ir samazināts līdz minimumam, tomēr vidēji ir trīs reizes lielāks, nekā veicot rentgena uzņēmumu.

Modernajos jaunās paaudzes rentgena datortomogrāfos rentgena starojums ir samazināts līdz minimumam, tomēr vidēji ir trīs reizes lielāks, nekā veicot rentgena uzņēmumu.

Datortomogrāfija (DT) ir rentgenizmeklēšanas metode, ar kā palīdzību iegūst cilvēka ķermeņa un orgānu plāna slāņa (0,5–5,0 mm) šķērsgriezuma attēlus, tādēļ šī metode ir daudz precīzāka un informatīvāka par parasto rentgenattēlu.

Tos analizējot, var iegūt dažādus mērījumus, kā arī rekonstruēt attēlus citās plaknēs, kas palīdz izvērtēt orgānu, asinsvadu un citu struktūru anatomiskās īpašības, savstarpējās attiecības un patoloģisko procesu izplatību.

Kādos gadījumos lieto datortomogrāfiju?

*deguna blakusdobumu izmeklēšanai;

* galvas smadzeņu izmeklēšanai;

* kakla mīksto audu izmeklēšanai;

* asinsvadu izmeklēšanai;

* krūšu kurvja orgānu – plaušu, pleiras, diafragmas, sirds un sirds asinsvadu, krūšu kurvja aortas, plaušu artēriju un vēnu, videnes un plaušu sakņu limfmezglu, barības vada un tīmusa dziedzera, krūšu kurvja veidojošo kaulu izmeklēšanai;

* vēdera dobuma orgānu - virsnieru, nieru, liesas, aizkuņģa dziedzera, zarnu trakta, limfmezglu, iegurņa orgānu, lielo asinsvadu izmeklēšanai;

* mugurkaula, ekstremitāšu un locītavu izmeklēšanai.

Kā notiek izmeklēšana?

Izmeklēšanas laikā pacients guļ uz īpaša galda, kas lēni virzās cauri arkai, kurā riņķo rentgenspuldze. Svarīgākais, lai pacients uz galda nekustētos. Ja izmeklē krūšu kurvi vai vēderu, tad pacientam liek uz 20 – 30 sekundēm aizturēt elpu.
Izmeklēšana pacientam nav sāpīga vai nepatīkama. Krūšu kurvja un vēdera dobuma izmeklēšanas laikā pacientam uz 5–15 sekundēm jāaiztur elpa. Procedūru laiks ir ļoti dažāds (15–30 minūtes) un atkarīgs no tā, kādu ķermeņa daļu izmeklē.

Ja jāizmeklē ar kontrastvielu

Dažkārt nepieciešams vēnā ievadīt kontrastvielu, no kuras parasti rodas siltuma sajūta. Tā ir normāla parādība un neliecina par blakusreakcijām vai alerģiju uz kontrastvielu. Ja izmeklējums paredzēts ar kontrastvielu, pirms izmeklējuma pacientam jāveic analīzes.

Kā sagatavoties izmeklējumam?

*Datortomogrāfijas izmeklējumos bieži nepieciešama kontrastvielas ievade vēnā, tādēļ pirms izmeklējuma pacientam nepieciešams veikt asins analīzi un noteikt seruma kreatinīna līmeni. Ar šo analīzi pārliecinās par nieru veselību un spēju veiksmīgi izvadīt no asinīm, vēnā ievadīto kontrastvielu.

*Lai izvairītos no nekvalitatīviem attēliem, pirms izmeklējuma pacientam jānoņem visas metāliskās detaļas (rotaslietas un citas) no tām ķermeņa daļām, kuras izmeklē.

*Vēlams pirms izmeklējumiem, kas ir saistīti ar kontrastvielas ievadīšanu vēnā, divas stundas neēst.

 *Uz vēdera dobuma orgānu izmeklēšanu pacientam jāierodas tukšā dūšā. Lai iekontrastētu zarnu traktu, pirms procedūras pacientam dod iedzeramo kontrastvielu: 200–400ml; ja izmeklējami arī mazā iegurņa orgāni, pacientam jādzer ap 500ml kontrastvielas 3–4 stundas pirms izmeklējuma. Kontrastviela nav kaitīga un neizsauc nepatīkamas organisma blakusreakcijas. Vēdera un mazā iegurņa orgānu izmeklējumos kontrastvielu parasti ievada arī vēnā.

* Uz datortomogrāfijas kolonoskopiju pacientam jāierodas ar iztukšotu zarnu traktu, tādēļ pirms izmeklējuma jālieto speciāli līdzekļi.

 * Uz sirds un sirds asinsvadu izmeklējumiem pacientam ieteicams ierasties tukšā dūšā un neēst divas stundas pirms izmeklējuma. Izmeklējuma laikā vienmēr ievada kontrastvielu vēnā, tādēļ līdzi jābūt analīzei par seruma kreatinīna līmeni. Lai iegūtu kvalitatīvus attēlus, vēlams, lai pacienta sirdsdarbības ātrums būtu ap 60 reizēm minūtē. Ja pacienta sirdsdarbība ikdienā ir ātrāka, nepieciešama iepriekšēja sagatavošanās, lietojot speciālus medikamentus.

* Uz asinsvadu izmeklēšanu angiogrāfiju vēlams ierasties tukšā dūšā vai neēst divas stundas pirms izmeklējuma. Izmeklējuma laikā vienmēr ievada kontrastvielu vēnā, tādēļ līdzi jābūt analīzei par seruma kreatinīna līmeni.


Kam neiesaka lieki riskēt?

Izmeklēšana ar datortomogrāfiju nav ieteicama grūtniecēm, izņemot gadījumos, ja iegūstamā diagnostiskā informācija atsver izmeklēšanas risku. Tomēr jaunākās paaudzes kompjūtertomogrāfi ir radīti tā, lai pēc iespējas samazinātu jonizējošā starojuma devu, ko saņem pacients. Rentgena spuldze kustas ātrāk un apstarošanas laiks samazinās.
Savukārt kontrastvielu nedrīkst ievadīt, ja pacientam ir alerģija pret jodu. Šādos gadījumos pacientam jābrīdina medicīniskais personāls.

 
Cik liels ir risks, izmantojot šo izmeklējumu?

Starojuma deva šajā procedūrā ir augstāka, nekā veicot parasto rentgenuzņēmumu, taču izmeklēšanas risks ir minimāls un blakusefektu nav.
Modernajos jaunās paaudzes rentgena datortomogrāfos rentgena starojums ir samazināts līdz minimumam, tomēr vidēji ir trīs reizes lielāks, nekā veicot rentgena uzņēmumu.

Cik liels starojums ir bīstams?

Jebkurš Zemes iedzīvotājs ikdienā pakļauts nelielai radiācijai, ko sauc par fona starojumu. Dzīvās būtnes tam ir lieliski pielāgojušās un nekādu jūtamu pārmaiņu veselībā tas nerada. Cilvēks ar fona starojumu saņem līdz 3 milizīvertiem (mSv) gadā.

Ja gada laikā papildus 3 mSv cilvēks saņem vēl līdz 1 mSv, tā tiek uzskatīta par pilnīgi nekaitīgu.

Ja ar lidmašīnu pārlidojam no Rīgas uz Ņujorku, papildus saņemam 0,1 mSv.

Rentgena kabinetā pacients saņem papildus 0,08 mSv.
Savukārt, veicot datortomogrāfiju, cilvēks papildus saņem 8 mSv. Tomēr ieguvums veselībai no šī izmeklējuma noteikti ir daudz lielāks nekā iespējamās negatīvās sekas.
Salīdzinot – lai saslimtu ar staru slimību, nepieciešams īsā laikā saņemt 500 mSv.

Anda Leiškalne, "Tautas Veselības Avīze" / Foto: Shutterstock






    Komentāru noteikumi

    SVARĪGĀKAIS