Mazmākoņains
Rīga
-4°
Mazmākoņains
LV RU
Izklaide

Vainhausa cietusi no nervu slimības, atklāj māte (4)

 
09.janvāris 2016  13:53

2011. gadā traģiski mirušās dziedātājas Eimijas Vainhausas māte Dženisa Vainhausa atzīst, ka meita sirgusi ar Tureta sindromu – nervu sistēmas slimību, kura parasti sāk izpausties jau mazotnē. Mamma pastāstījusi arī par Eimijas bērnību un maigajām rakstura iezīmēm, par ko sabiedrība tikpat kā nezina.

Eimijas Vainhausas mamma Dženisa cieš no izkaisītās sklerozes. Pirms vēl slimība nav atņēmusi atmiņu, viņa sarakstījusi grāmatu par meitu, parādot Eimijas maigo un publiski neredzēto pusi.

Eimijas Vainhausas mamma Dženisa cieš no izkaisītās sklerozes. Pirms vēl slimība nav atņēmusi atmiņu, viņa sarakstījusi grāmatu par meitu, parādot Eimijas maigo un publiski neredzēto pusi.

Interneta enciklopēdijā „Wikipedia” teikts, ka Tureta sindroms (arī Žila Tureta sindroms, ko mēdz saīsināt kā TS) ir iedzimta nervu kaite, kas visbiežāk sāk izpausties jau bērnībā. Cilvēkiem, kuri slimo ar Tureta sindromu novērojami tiki – atkārtotas, ātras un no gribas neatkarīgas muskuļu kontrakcijas. Nereti viņi arī nekontrolē sevis pateikto. Tureta sindroms slimnieka dzīves garumu neietekmē, kā arī netiek novērota atpalicība. Taču līdz ar gadiem šī slimība mēdz izpausties intensīvāk.

Burvīga, bet neciešama, skaļa un trakulīga – bērnu dienās talantīgā dziedātāja pat iesaukta par „Viesuļvētru Eimiju”. Viņa nekādi nespēja būt citu neievērota un izmisīgi alka uzmanības. Eimija pārkāpa visas robežas. Jau no mazotnes Eimiju ne uz mirkli nevarēja atstāt vienu, viņa bija gatava bāzt mutē visu, ko redzēja, sākot ar celofānu līdz pat krupim. Tā dēļ viņai nācies arī skalot kuņģi slimnīcā. Ja viņai aizrādīja un piekodināja kaut ko nedarīt, Eimijas acīs tā bija kā zaļā gaisma pārkāpt jaunas liegtā robežas. Meitene nespēja būt rāma un arī vēlākos gados pati sev šķita neuzvarama un neievainojama.

Viņas dzīve bija kā katastrofa, – tādu viņa pati bija to sev izveidojusi. No šī dumpinieces dzīvesveida nebija atpakaļceļa. Viņa kļuva atkarīga no narkotikām un alkohola, un tas beigu beigās viņu pazudināja 2011. gadā, kad dziedātāja bija vien 27 gadus veca.

„Viņa bija dziedātāja, superzvaigzne, atkarīgā un jauna sieviete, kas brāzās pretī savai priekšlaicīgajai nāvei. Man gan viņa ir vienkārši Eimija. Viņa bija mana meita un mans draugs, viņa ar mani būs mūžam,” memuāros „Loving Amy, A Mother’s Story” raksta Eimijas mamma Dženisa Vainhausa.

Kad Eimija bija maza, mammai konstatēja izkliedēto sklerozi. Pēc meitas nāves Dženisa saņēmas uzrakstīt grāmatu par savu vienīgo meitu un parādīt Eimijas maigo un publiski neredzēto pusi. Dženisa vēlējās to izdarīt pēc iespējas ātrāk, kamēr vēl viņas atmiņa nav zudusi un viņa spēj to godam paveikt.

Izskatot neskaitāmās dienasgrāmatas un piezīmju klades, kurās Eimija rakstījusi dziesmu tekstus, savādas pārdomas un apsēstību pārņemtus sarakstus par visu ko, Dženisa secinājusi, ka tie atklāj, ka meita pēdējos dzīves gados cietusi no kādas garīga rakstura kaites. Intervijā slavenību žurnālam „People” dziedātājas mamma norāda, ka viņai ir aizdomas, ka meitai bijis Tureta sindroms, kā rezultātā sirdzējs nekontrolē sevis pateikto. „Mīļo Eimiju pārņēma nežēlīgu pārdomu aplis: ka es viņu zaudēšu; tad, ka nezaudēšu; ka gaidu, lai zaudētu...” atceras Dženisa. Līdz pat 18 gadu vecumam (kad meitene pameta mammas mājas) Eimija labprāt gāja kopā ar mammu sadevusies rokās un mīļi dēvēja viņu par „māmiņu” līdz pat savai nāves stundai. Dženisa netic baumām, ka meita gribējusi tīšuprāt nomirt. Viņas mazā meitiņa, kas ir tik līdzīga savai mammai, sapņoja, ka reiz viņai būs pašai savi bērni.

Eimija bija piecus gadus veca, kas noskatījās Maikla Džeksona filmu „Moonwalker” un neprātīgi iemīlēja popmūzikas karali. „Maikls Džeksons ir tik smuks. Es viņu mīlu,” mēgusi teikt topošā dziedātāja.

Eimijai bērnībā patika arī aizgājušo gadu bērnu filmu zvaigzne Šērlija Templa, kuras deju kustības un dziesmas meitene zināja no galvas. Viņa arī ļoti mīlēja savas bēbīšu lelles Melinu un Fē, ko tautā sauc par Kāpostiem. Bērnībā Eimija bija tik kāra uz saldumiem, ka ebreju svētku dienās čiepusi tos pat no sinagogas!

Līdz pat 18 gadu vecumama Eimija mīļuprāt staigājusi ar mammu rokās sadevusies un mīļi dēvēja viņu par „māmiņu” līdz pat savai nāves stundai.

Līdz pat 18 gadu vecumama Eimija mīļuprāt staigājusi ar mammu rokās sadevusies un mīļi dēvēja viņu par „māmiņu” līdz pat savai nāves stundai.


Kad Eimijas vecāki Dženisa un Mičels izšķīrās, meitenes problēmas skolā tikai pieauga. Viņa kļuva vēl nepaklausīgāka, skaļāka, nekaunīgāka un uzvedās kā huligāns. „Es dziļi sirdī zināju, ka Eimijā mīt eņģelis un velns vienā personā,” norāda mamma. Deviņu gadu vecumā uz meitenes rokām krustu šķērsu bija redzamas rētas, ko atstājusi viņas tieksme pašai sevi savainot. Eimija cieta arī no depresijas.

Desmit gadu vecumā viņu pieķēra zogam no veikala, bet reiz sēžot skolas klasē pēdējā rindā viņa pati caurdūra sev lūpu, lai ievērtu pīrsingu. Divpadsmit gadu vecumā meitēns jau pa kluso smēķēja mājas pagalmā, bet trīs gadus vēlāk dzēra alkoholiskos kokteilīšus.

Eimija katru dienu smēķēja zāli un pat lūdza mammu aizvest viņu, lai varētu dabūt savu nākamo devu. Būdama farmaceite Dženisa atpazina meitas aizvien pieaugošās atkarības, kā arī to noliegumu, kas bija Eimijas aizsarg reakcija. Mamma nenosodīja meitu un Eimija turpināja viņai uzticēties. Kad Eimija jau lietoja heroīnu, viņa mammai mēdza apgalvot „tas nav domāts man”.

Dženisa uzskata, ka slava biedēja Eimiju, taču meitu vēl vairāk biedējis tas, ka sabiedrība varētu viņu ignorēt.

Atkarība no apreibinošajām vielām dubultojās, kad Eimija satika „bezcerīgo” Bleiku Fīlderu-Sivilu, kuru dziedātāja vēlāk arī apprecēja. Viņš Eimiju iepazīstināja ar smagajām narkotikām – heroīnu un kokaīnu. Dziedātājas atkarība no narkotikām bija krietni smagāka nekā Bleikam. Viņa nespēja vairs dzīvot bez alkohola un narkotikām, un cieta no bulīmijas, ko dēvēja par savu jauno diētu. „Tā ir brīnišķīga – saucas apēd un izvem,” savulaik teikusi Eimija.

Reiz Eimija piedzīvoja lēkmi, kad bija salietojusies heroīna, kokaīna, ketamīnu un marihuānas kokteili. Viņai atkal slimnīcā skaloja kuņģi. Jaunā dziedātāja, kas alka pēc slavas, bet īsti neprata ar to tikt galā, izskatījās pēc skeleta.

Kad Eimijas vīru arestēja un ieslodzīja cietumā par laupīšanu un viltus ieroča nēsāšanu, Dženisa cerēja, ka šķirtība nāks meitai par labu, taču tā nenotika. Eimija dzīvoja kā cūku kūtī, necentās ielikt iztrūkstošo zobu, viņas ādu klāja pūtītes, zilumi un skrambas. Mamma to visu redzēja, bet jutās bezspēcīga.

2008. gadā Eimiju uzaicināja uzstāties ASV notiekošajā „Grammy” balvu ceremonijā, bet dziedātāju neizlaida no Lielbritānijas, jo viņas organismā bija konstatēta pārāk augsta heroīna koncentrācija. Neraugoties uz to, Eimijai togad piešķīra piecas „Grammy” balvas.

2008. gadā Vainhausai konstatēja lipīgu ādas slimību impetigo, kas grauj imūnsistēmu. Viņa atteicās ārstēties rehabilitācijas centrā, tā vietā izvēloties dakterēties mājas. Taču tur viņai vienmēr līdzās bija narkotikas. Vecāki nolēma ievietot meitu klīnikā pret pašas gribu, taču mīkstsirdīgā Dženisa tā arī nespēja to īstenot.

2011. gada 23. jūlijā Eimija nomira. Pēc vairākām nedēļām, kuru laikā dziedātāja bija centusies atturēties no alkohola un tad atkal ieslīgstot atpakaļ vecajā „dienas kārtībā”.

„Katra diena pēc Eimijas aiziešanas darījusi mani tuvāku meitas dzīvei, bet pat tagad es nespēju no viņas atvadīties,” atzīst Dženisa. Mamma nēsā meitas Dāvida zvaigzni, kā arī viņas reiz valkātos t-kreklus. Ir dienas, kad viņa šķiet samierinājusies ar notikušo un naktis, ko aizvien pavada raudot. Viņa slavē Eimijas talantu un lielisko mūziku, ko meita dāvājusi pasaulei.
 
Dziedātāja Emija Vainhausa bērnībā
 
Eimija Vainhausa un Bleiks Fīlders-Sivils
 
Fani sēro par Vainhausas pāragro nāvi Kamdentaunā Londonā

Kasjauns.lv / Foto: Vida Press






Komentāru noteikumi

SVARĪGĀKAIS