Mazmākoņains
Rīga
Mazmākoņains
LV RU
Diētas

Kaloriju skaitīšana vai uztura kvalitāte - kura diēta ir veselīga sirdij? (4)

 
09.janvāris 2016  05:10

Ja skaitīsim apēstās kalorijas, nevis domāsim par uztura kvalitāti, sirds slimību un diabēta epidēmiju apturēt neizdosies, apgalvo pasaules vadošie kardiologi.

Tauki arī ir nepieciešami, un tas attiecas arī uz cilvēkiem, kam ir augsts sirds slimības risks.

Tauki arī ir nepieciešami, un tas attiecas arī uz cilvēkiem, kam ir augsts sirds slimības risks.

Teorija, ka, samazinot uzņemto kaloriju daudzumu, var atbrīvoties no liekā svara, nav īsti pareiza. Cilvēki ar lieko svaru vai pat aptaukošanos var samazināt sirds slimību un diabēta risku, nezaudējot nevienu kilogramu. Ja viņi gudrāk izvēlas, ko ēst.
Kaloriju skaitīšana ir galvenais ierocis, ko izmanto cīņā ar lieko svaru, un tieši šī metode – diēta ar ierobežotu kaloriju daudzumu – visbiežāk tiek ieteikta cilvēkiem, kam ir liekais svars, lai samazinātu diabēta un arī sirds slimību risku. Tomēr viens no pasaules vadošajiem kardiologiem Asīms Malhotra apgalvo, ka šāda diēta patiesībā noved strupceļā, un vienlaikus tā ir arī ļoti izdevīga lielajiem pārtikas ražošanas uzņēmumiem, kuru produkcijā ir daudz pārstrādāta cukura. Tiesa, Malhotra arī norāda, ka mūsu uzturā kaloriju ir pārāk daudz.
Coca-cola nesen paziņoja, ka zaudēt svaru iespējams, palielinot fizisko aktivitāšu daudzumu. Šī ideja sasaucas ar kaloriju teoriju par “enerģijas patēriņu”, kas sekmējusi saldināto enerģijas dzērienu un pārtikas produktu ražošanu. Cukurs tiek pievienots 80% ātro uzkodu – viena kokakolas bundžiņa vien satur deviņas tējkarotes cukura. Izdzerot tikai pa vienai bundžiņai kolas dienā, dramatiski paaugstinās otrā tipa diabēta risks, savukārt diabēts izraisa sirds slimības – par to liecina nesen veikts pētījums.
Ievērojot pārlieku vienkāršoto ideju, ka svara zaudēšanā būtiskākais ir tērēt vairāk enerģijas, nekā tiek uzņemts ar uzturu, mēs turpinām ēst produktus, kam ir zema uzturvērtība vai tās nav vispār, un esam pārliecināti, ka patērētais kaloriju daudzums ir vienīgā veselīga dzīvesveida mēraukla. Šo viedokli turpina skandēt svara samazināšanas industrija, kuras ienākumi ASV vien ir apmēram 58 miljardi dolāru gadā. Neskatoties uz milzīgajiem tēriņiem, vairums šīs industrijas klientu pēc neilga laika ir atguvuši lieko svaru – nav līdzējusi ne stingrā diēta, ne treniņu plāni.

Kvalitāte vai kvantitāte?
Šis ir vēl viens robs kaloriju dedzināšanas un mazkaloriju diētas teorijā. Organisma vielmaiņa ir ļoti jutīga – ja tiek samazināts uzņemtās pārtikas daudzums, organismā ieslēdzas tauku rezervju taupīšanas režīms, un, lai izdzīvotu, tas tērē mazāk kaloriju. Turklāt veselību ietekmē nevis apēsto kaloriju daudzums, bet gan uztura kvalitāte. Uz to norāda pētījumi par nabadzīgajiem Subsahāras Āfrikas iedzīvotājiem. Pētnieki atklāja, ka strauji pieaudzis iedzīvotāju skaits, kam ir ievērojama aptaukošanās vai liekais svars – laikā no 1992. līdz 2005. gadam šādu cilvēku skaits palielinājies par 35 procentiem. Kādēļ? Tas noteikti nav noticis tāpēc, ka viņi būtu ēduši daudz – šādu greznību viņi nevar atļauties. To izraisīja lēta pārtika, pusfabrikāti un rūpnieciski ražoti saldinātie produkti, kas vietējos pārtikas veikalos kļuva aizvien pieejamāki.
Svara zaudēšana ir viena lieta, bet laba pašsajūta un vesela sirds – pavisam cita. Malhotra atzīst, ka pilnvērtīgs uzturs, piemēram, Vidusjūras diēta, kurā ieteikts ēst daudz dārzeņu, augļu un treknu zivju, riekstus un olīveļļu, sirdij dod daudz lielāku labumu nekā medikamenti – aspirīns, statīni vai operācijas, piemēram, koronārā stenta ievietošana.

Tauki arī ir nepieciešami
Tas attiecas arī uz cilvēkiem, kam ir augsts sirds slimības risks. Predimed pētnieku grupas pētījumā, kurā piedalījās vairāk nekā 7500 kopumā veselīgu spāņu, kam tomēr bija paaugstināts sirds slimību risks, pētījuma dalībnieki ievēroja neierobežotu Vidusjūras diētu. Tas nozīmēja, ka viņi varēja neskaitīt kalorijas un ēst, cik daudz vēlas. Pēc šādas diētas viņu sirds slimību risks nokritās par 30% salīdzinājumā ar kontroles grupu, kam bija jāsamazina uzturā lietoto tauku daudzums.
Interesanti, ka tie, kuri samazināja sirds slimību risku, nekritās svarā un viņu holesterīna, pat tā sauktā sliktā, zema blīvuma holesterīna līmenis nemazinājās. Taču diēta bija samazinājusi iekaisuma, aterosklerozes (asinsvadu sabiezēšanas), kā arī trombozes (asins recēšanas) rādītājus, un tas tika panākts trīs mēnešu laikā.
Savukārt, uzņemot transtaukskābes, kas lielā daudzumā ir ātrajās uzkodās un rūpnieciski ražotā pārtikā, var strauji paaugstināt C-reaktīvā olbaltuma (iekaisuma marķiera) līmeni, un tas notiek jau pāris nedēļu laikā.
Svara samazināšanai nebūtu jābūt pašmērķim, ja vien konkrētajam cilvēkam nav smaga aptaukošanās, kas rada lielu slodzi sirds muskulim. Look AHEAD pētījumā, kurā zinātnieki vērtēja iespējas, kā novērst diabēta rašanos, secināts, ka svara samazināšana un mazkaloriju diēta pašas par sevi otrā tipa diabēta slimniekiem nekādi neietekmēja sirds slimību, letāla infarkta, neletāla insulta vai stenokardijas izraisītas mirstības rādītājus, lai gan viņi visi vairāk nekā 13 gadu bija ievērojuši mazkaloriju diētu un būtiski zaudējuši svaru.

Malhotra ir sniedzis vēl vairāk piemēru, kas norāda uz to, cik maza saistība ir svara samazināšanai ar sirds veselības uzlabošanu un cik liela nozīme ir labam uzturam.
•    Pacienti, kuri pēc infarkta sāka lietot uzturā vairāk trekno zivju, par 29% samazināja vēl viena nāvējoša infarkta risku, un pozitīvās pārmaiņas varēja novērot jau pēc dažiem mēnešiem – tā liecina DART klīniskais pētījums, kurā tika novēroti 2033 vīrieši pēc infarkta.
•    Ja cilvēki, kuri bija piedzīvojuši vienu sirdslēkmi, lietoja tikai 1 g Omega 3 taukskābju dienā, viņi varēja būtiski samazināt atkārtotas letālas sirdslēkmes risku. Pētījumā piedalījās 11 324 pacienti, kuriem jau bija bijusi viena sirdslēkme, un pozitīvās pārmaiņas varēja novērot trīs mēnešus pēc tam, kad viņi sāka lietot zivju eļļu.
•    Pacientiem ar hipertensiju (hroniski paaugstinātu asinsspiedienu), kuri lietoja linsēklu eļļu, kas arī satur Omega 3 taukskābes, būtiski samazinājās asinsspiediens. Salīdzinājumā ar placebo grupas pētījuma dalībniekiem, kam deva cukura tabletes, linsēklu eļļas grupai insulta un sirdslēkmes risks samazinājās par pusi.
Nekvalitatīvs uzturs izraisa vairāk slimību un lielāku mirstību nekā mazkustīgums, smēķēšana un alkohols visi kopā, liecina Globālā slimību sloga pētījums. Tomēr neceriet, ka zāles atrisinās visas problēmas. Malhotra uzskata, ka mēs pārāk paļaujamies uz medikamentiem. Medikamentu terapiju izmantošanu “agresīvi uzspiež tie, kas ir komerciāli ieinteresēti; viņi ir maldinājuši pacientus un ārstus, kā arī veicinājuši pārspīlētu medikamentu lietošanu”.
Atbilde ir vienkārša. Ēdiet pilnvērtīgu pārtiku, un, ja ēdiens ir veselīgs un satur nepieciešamās uzturvielas, ēdiet to, cik daudz vien vēlaties.

Amerikāņu paradokss
Laikā starp 1980. un 1990. gadu amerikāņu kaloriju patēriņš kritās par 4%, salīdzinot ar iepriekšējo desmitgadi, un patērēto tauku daudzums bija samazinājies par 11 procentiem. ASV iedzīvotāji arī daudz vairāk lietojuši mazkaloriju produktus. Neskatoties uz to, aptaukošanās šajā valstī ir pieaugusi par 31 procentu.

Kaloriju skaitīšana vai kļūda?
Kaloriju skaitīšana nebūt nav aplama doma, bet šāda pieeja ir pārāk vienkāršota. Tā nenovērtē organisma sarežģīto uzbūvi, vielmaiņu un veidu, kā tas pārstrādā dažādus produktus. Patiesībā svarīgāk ir tas, kāda ir pārtikas kvalitāte, ko lietojam uzturā, nevis tās daudzums.
Cits pēc cita pētījumi norāda uz kaloriju skaitīšanas trūkumiem. Vienā no pētījumiem zinātnieki atklāj, ka laikā no 1980. līdz 1990. gadam, salīdzinot ar iepriekšējo desmitgadi, amerikāņi ir samazinājuši patērēto kaloriju daudzumu par 4%, bet tauku daudzumu par 11%, maztauku produktu patēriņš šajā pašā periodā pieaudzis no 19% līdz 76%, tomēr aptaukojušos cilvēku skaits ASV pieaudzis par 31 procentu. Apmulsuši par šiem pētījuma rezultātiem un nevēlēdamies vainot kaloriju teoriju, pētnieki šo fenomenu nosauca par “amerikāņu paradoksu”.
Atbildi uz šo āķīgo jautājumu, iespējams, var atrast Kalifornijas universitātes pētījumā, kurā teikts, ka diētas vai kaloriju ierobežošana “paaugstina hronisku psiholoģisko stresu un kortizola sekrēciju – kā zināms, abi šie faktori ir saistīti ar svara palielināšanos”. Un to pētnieki sacījuši par 1200 kcal patēriņu dienā.

Braiens Habards, žurnāls "Ko Ārsti Tev Nestāsta" / Foto: Shutterstock






Komentāru noteikumi

SVARĪGĀKAIS