Apmācies
Rīga
Apmācies
LV RU
Esi vesels

Alkohola baudīšana: kur ir smalkā robeža, kad jau sākas atkarība? (16)

 
13.janvāris 2016  07:45

Cik daudz alkohola drīkst dzert, un kāda ir smalkā robeža starp alkohola baudīšanu un atkarību? Skaidro uztura speciāliste Eva Kataja.

Alkohols kā kultūras sastāvdaļa ir pastāvējis jau kopš senseniem laikiem, tāpēc būtu dīvaini, ja tā lietošana un ietekme uz veselību nebūtu zinātniski pētīta. Pētījumi ir, un tie ir diezgan interesanti.

Alkohols kā kultūras sastāvdaļa ir pastāvējis jau kopš senseniem laikiem, tāpēc būtu dīvaini, ja tā lietošana un ietekme uz veselību nebūtu zinātniski pētīta. Pētījumi ir, un tie ir diezgan interesanti.

Svētku laikā īpaši bieži vien tiek apspriesta dažādu gastronomisko baudu un izvirtību ietekme uz mūsu veselību, taču šoreiz vēlētos jūsu uzmanību vērst alkoholisko dzērienu virzienā. Nepārprotiet, es nekādā ziņā nevēlos propagandēt alkohola lietošanu, taču negribētu arī šo tematu atstāt pavisam novārtā, jo pētījumi par tā ietekmi nav tik nepārpotami.
Ir lietas, par kurām nav divu domu, ka tās veselībai neko labu nedos, piemēram, cigaretes vai ātrās uzkodas. Taču kā ir ar alkoholu? Vai alkohols var mūsu veselību ietekmēt arī pozitīvi? Kā atšķiras dažādi alkoholiskie dzērieni? Cik daudz alkohola drīkst dzert, un kāda ir smalkā robeža starp alkohola baudīšanu un atkarību?
Alkohols kā kultūras sastāvdaļa ir pastāvējis jau kopš senseniem laikiem, tāpēc būtu dīvaini, ja tā lietošana un ietekme uz veselību nebūtu zinātniski pētīta. Pētījumi ir, un tie ir diezgan interesanti. Vismaz tā šķita man, kas ar alkoholu ir uz “jūs”, un parasti tā lietošanu nerekomendēju. Taču – arī neaizliedzu, ja nav medicīniska pamata to darīt.
Ja vajadzētu formulēt manus uzskatus par alkohola lietošanu vienā teikumā, tas skanētu šādi: “Dzeriet ar mēru vai nedzeriet nemaz!” Lielās devās lietoti, alkoholiskie dzērieni nodara pamatīgu postu veselībai, izskalo B grupas vitamīnus no zarna trakta, paaugstina lipīdu līmeņus asinīs un negatīvi ietekmē visu organisma sistēmu darbību. Tāpēc, ja nemākam baudīt mazliet, labāk atturēties no grādīgās dziras pavisam. Arī gadījumos, ja alkohols negaršo un no tā kļūst slikti, nekādā gadījumā nav sevi jāmēģina pie tā pieradināt, lai iederētos sabiedrībā vai kādu citu iemeslu dēļ.

Alkohola baudīšana: kur ir smalkā robeža, kad jau sākas atkarība?


Taču, ja piederat pie tiem, kuri labprāt malko grādīgos dzērienus, bet, baidoties par to potenciālo kaitīgumu veselībai, spiežat sevi no tiem atturēties, man jums ir labas ziņas. Ja izvēlēsieties kvalitatīvu alkoholu un nelietosiet to pārmērīgā daudzumā, tad nav pamata no tā atsacīties pavisam.

Alkohola devas
Ko īsti nozīmē alkohola lietošana mērenās devās? Zinātnieku viedokļi par to atšķiras. Kādā pētījumā apzīmējums “mērena lietošana” atbilst vienam dzērienam, citā – no diviem līdz trim dzērieniem dienā. Jebkurā gadījumā ar mērenu alkohola lietošanu saprot tādu daudzumu, ar kuru organismam netiek nodarīts pāri.
Šīs devas nav vienādas vīriešiem un sievietēm, kā arī dažādās valstīs rekomendācijas atšķiras. ASV ir noteikts, ka vīriešiem dienā nevajadzētu pārsniegt divas devas alkohola, sievietēm – vienu. Savukārt Anglijā vīriešiem atļautas 3–4 alkohola vienības, sievietēm divas vai trīs. Tas ir tāpēc, ka arī vienas alkohola devas lielums dažādās valstīs ir atšķirīgs, un tas variē no 8 līdz 14 gramiem.
Taču jāatceras: tiem, kuri pārkāpuši 65 gadu slieksnim, nav vēlams pārsniegt vienu alkohola devu dienā neatkarīgi no dzimuma.

ASV viena alkohola deva atbilst 14 gramiem alkohola (sievietēm nedēļā nevajadzētu pārsniegt 7 devas (98 g), vīriešiem – 14 devas (196 g)).
Anglijā viena alkohola deva atbilst 8 gramiem alkohola (sievietēm nedēļā nevajadzētu pārsniegt 14 devas (112 g), vīriešiem 21 devu (168 g).
Pasaules Veselības organizācija par vienu alkohola devu atzīst 10 gramus.
Pēc angļu mērvienībām vienai devai alkohola atbilst 250 ml alus vai viegla kokteiļa (4%), 25 ml spirtota dzēriena (40%), glāze šampanieša un neliela glāze vīna.
Šīs devas gan neattiecas uz grūtniecēm, cilvēkiem, kam ir problēmas ar alkohola atkarību un citas veselības problēmas.

Alkohola baudīšana: kur ir smalkā robeža, kad jau sākas atkarība?


Kāda ir problēma ar šīm devām? Tās rada maldīgu priekšstatu, ka alkohols ir vēlams katru dienu! Taču tā nav. Alkohols nesatur organismam nepieciešamās uzturvielas, tāpēc to nav nepieciešamības uzņemt regulāri. Es ieteiktu šīs rekomendācijas attiecināt tikai uz reizēm, kad nolemjat baudīt kādu alkoholisku dzērienu, proti, paturēt prātā, ka vairāk par vienu vai diviem dzērieniem lietot nevajadzētu.
Vēl viena nianse – nedēļas devas nenozīmē, ka varat vienā dienā izdzert visu pa nedēļu ietaupīto alkohola daudzumu. Tās kalpo tikai kā vadlīnijas, tāpēc nevajadzētu šo informāciju interpretēt sev izdevīgi.
Ja jums alkohols ir nepieciešams katru dienu un bez tā ir grūti iztikt, iespējams, nenāktu par ļaunu konsultēties ar narkologu, lai speciālists varētu novērtēt jūsu stāvokli un sniegt atbilstošus ieteikumus.

Dažāds alkohola saturs
Visus alkoholiskos dzērienus var nosacīti iedalīt divās kategorijās – nedestilētos un destilētos alkoholiskos dzērienos. Pie pirmās grupas pieder alus, vīns, sidrs, sakē un citi dzērieni. Pie destilētajiem dzērieniem pieder populāri pārstāvji kā džins, degvīns, rums, viskijs, brendijs, konjaks, tekila un citi.
Alus var saturēt, sākot no 2% līdz pat 12% alkohola no kopējā tilpuma.
Sidrs pārsvarā satur no 2% līdz 8,5% alkohola.
Vīna sastāvā parasti ir no 9% līdz 16% alkohola.
Spirtotie dzērieni (liķieri, degvīns, konjaks, rums, viskijs, absints u. c.) satur no 20% līdz pat 80% alkohola.

Ietekme uz veselību
Zinātnieki ir veikuši neskaitāmus pētījumus, lai nonāktu pie skaidrības, kā īsti ir ar alkohola lietošanu. Bet kā vienmēr nepārprotami skaidras atbildes nav, kas varbūt ir labi, zinot, cik daudz cilvēku visā pasaulē ir iemīļojuši alkoholiskos dzērienus. Nav tā, ka visi neatkarīgi no patērētā alkohola daudzuma ir nolemti veselības problēmām. Tomēr ir gadījumi, kad alkoholu lietot nedrīkst nemaz, un tam ir zinātnisks pamatojums (grūtniecības, vēža, ģenētisku noviržu, atsevišķu hronisku slimību un medikamentu lietošanas gadījumos).

Negatīvie aspekti
Izdzerot pārmērīgi daudz vienā reizē vai sasummējot izdzerto daudzumu ilgākā laikposmā, alkohols jeb etanols negatīvi ietekmē visu organismu kopumā. Tas ietekmē smadzeņu darbību (palielinās depresijas un citu problēmu risks), bojā sirds muskuli, aknas, aizkuņģa dziedzeri, novājina imunitāti un palielina augšējo elpceļu un krūts vēža risku.
Īpaši kaitīgi alkohols ietekmē veselību tad, ja jums piemīt arī smēķēšanas netikums.

Pozitīvie aspekti
Pētījumos atklāts, ka mērena alkohola lietošana var nākt par labu kardiovaskulārajai sistēmai, kā arī, iespējams, pasargāt no otrā tipa cukura diabēta un žultsakmeņiem. Vairāk nekā 100 prospektīvos pētījumos uzrādīta apgriezta saistība starp mērenu alkohola lietošanu un nāves gadījumiem no sirdslēkmes, išēmiskā insulta un citām sirds asinsvadu slimībām. Risks samazinās no 25 līdz 40 procentiem.

Alkohola baudīšana: kur ir smalkā robeža, kad jau sākas atkarība?


Nelielai un mērenai alkohola lietošanai ir atrasta arī pozitīva ietekme uz kognitīvo sniegumu un demences riska samazināšanu. Tā var palīdzēt pat nodzīvot ilgāku mūžu pretēji pārmērīgai alkohola lietošanai, kas ir taisns ceļš uz priekšlaicīgu nāvi.
Ja lietojat kādus medikamentus, vienmēr pārliecinieties, vai drīkstat vienlaikus lietot alkoholu. Iespējami aknu bojājumi, sirdsdarbības un elpošanas traucējumi, iekšēja asiņošana un citas problēmas.

Vai ir nozīme, ko dzer?
Protams, nav gluži vienalga, kāds alkohols tiek lietots. Tāpat kā ar pārtiku, arī alkohols jāizvēlas kvalitatīvs.
Zinātne vislielāko uzmanību ir pievērsusi tieši sarkanvīnam, kuram atrasta labvēlīga ietekme uz sirds un asinsvadu sistēmu. Sarkanvīna sastāvā ir spēcīgi antioksidanti un citi savienojumi, kuri var pozitīvi ietekmēt veselību. Taču šie savienojumi nav unikāli, un tos tikpat labi var uzņemt arī ar vīnogām (no kurām šis dzēriens ir darināts) un citiem pārtikas produktiem.

Saistība ar lieko svaru
Nevienam nav noslēpums, ka alkohols ir tā saucamās tukšās kalorijas, proti, tām nav pievienotās vērtības, kāda ir vīnogām vai graudiem, no kuriem to iegūst. Tas nozīmē, ka, dzerot alkoholu, mums vienalga ir jāēd, lai uzņemtu nepieciešamās uzturvielas, kas, protams, nāk kopā ar kalorijām. Vienā glāzē vīna ir ap 120 kcal, pudelē alus ap 250 kcal, bet tikai 50 gramos šņabja vai viskija jau veselas 100 kcal.
Alkohols arī veicina apetīti, tāpēc, lietojot spirtotos dzērienus, apēdam vairāk, nekā vajadzētu.
Un, visbeidzot, alkohols negatīvi ietekmē vielmaiņu, kā rezultātā atbrīvoties no liekajiem taukiem būs grūtāk.
Tātad, ja vēlaties samazināt ķermeņa masu, regulāra alkohola lietošana par labu nenāks.

Nobeiguma vietā
Lai arī alkohola lietošanai mērenās devās ir atrasta pozitīva iedarbība, tādu var sniegt arī uzturvielām bagāts uzturs, aktīvs un priecīgs dzīvesveids un citi regulāri pasākumi, kuriem nav potenciālu risku. Kas attiecas uz svētku reizēm, tajās gan ļauts pacelt pa vīna glāzei bez sirdsapziņas pārmetumiem.

Eva Kataja, žurnāls “Ko Ārsti Tev Nestāsta” / Foto: Shutterstock






Komentāru noteikumi

SVARĪGĀKAIS