Apmācies
Rīga
Apmācies
LV RU
Noderīgi ikdienā

Telpas jāvēdina arī ziemā: praktiski ieteikumi veselīgai un taupīgai vēdināšanai (3)

 
15.janvāris 2016  07:02

Jo ārā aukstāks, jo strīdīgāks jautājums par to, cik un kā vēdināt telpas. Izlaist siltumu un saaukstēties vai savārgt svaiga gaisa trūkuma dēļ? Ir iespēja vēdināt gudri un taupīgi.

Aktīvāku vēdināšanu var veikt, sarīkojot mājā caurvēju – uz dažām minūtēm atverot pēc iespējas plaši logus pretējās istabās vai kāpņu telpā. Gaiss apmainīsies ātri, bet mēbeles nepaspēs atdzist, tāpēc pēc vēdināšanas telpa atkal ātri iesils.

Aktīvāku vēdināšanu var veikt, sarīkojot mājā caurvēju – uz dažām minūtēm atverot pēc iespējas plaši logus pretējās istabās vai kāpņu telpā. Gaiss apmainīsies ātri, bet mēbeles nepaspēs atdzist, tāpēc pēc vēdināšanas telpa atkal ātri iesils.

Pelīte aizvākotā burkā ilgi nedzīvos. Bet kā ar cilvēku rūpīgi nosiltinātā dzīvoklī? Izrādās, viens cilvēks vienā stundā izelpo 60 gramus ūdens, viņam vajadzīgs 60 kubikmetru svaiga gaisa. Tik daudz, cik ietilpst 20 kvadrātmetru lielā istabā ar trīs metrus augstajiem griestiem. Lai cilvēks telpās justos labi, gaisam telpā jāapmainās reizi stundā. Sevišķi svarīgi tas ir, ja telpās atrodas kāds slimnieks, mazi bērni vai alerģiski cilvēki. Kā to panākt?

Lai darbotos ventilācija, jābūt ceļam, pa kuru tīrajam gaisam ieplūst, ceļam, pa kuru netīrajam aizplūst, un kādam iemeslam, kas liktu gaisam plūst vajadzīgajā virzienā.

Dabiskā ventilācija
Ja arī jūsu mājās nav ventilatora, celtnieki parūpējušies, lai ventilācija tomēr notiktu dabiskā ceļā, izmantojot parādību, ka siltais gaiss ceļas augšup. Parasti virtuvē, tualetē un vannasistabā ir vēdināšanas lūkas, kas atveras ventilācijas kanālā vai dūmenī. Siltais gaiss pa ventilācijas šahtu vai skursteni ceļas augšup un izvelk netīro gaisu no telpām. Svaigais gaiss ieplūst vai nu pa logu spraugām, īpašiem ieplūdes caurumiem sienās vai nenoblīvētām ārdurvīm no kāpņu telpām (pēdējā gadījumā ieplūstošo gaisu ne vienmēr var uzskatīt par svaigu). Ja logi un durvis ir labi noblīvēti, bet īpašu ieplūdes atveru nav, ventilācija nenotiek. Aukstā laikā dabiskā vēdināšana notiek aktīvi, vējainā laikā pat ļoti, bet siltā bezvēja laikā vēdināšana ir nepietiekama.

Aktīvāku vēdināšanu var veikt, sarīkojot mājā caurvēju – uz dažām minūtēm atverot pēc iespējas plaši logus pretējās istabās vai kāpņu telpā. Gaiss apmainīsies ātri, bet mēbeles nepaspēs atdzist, tāpēc pēc vēdināšanas telpa atkal ātri iesils.

Mākslīgā vēdināšana
Ja dzīvoklī ir kāds ventilators, kas pievada vai aizvada gaisu, var runāt par piespiedu ventilāciju. Parasti gaisa kustību paātrina un virza tvaiku nosūcēji virtuvē un nosūces ventilatori vannasistabā un tualetē, kas aizvada pārlieku mitro vai netīro gaisu. Lai vēdināšana patiešām būtu efektīva, ērta un ekonomiska, vēlams mājā pārdomāt un izveidot ventilācijas sistēmu.

Plānojot gaisa plūsmu mājoklī, jāparedz, kur svaigais gaiss ieplūdīs un kur izmantotais gaiss izplūdīs. Šie procesi cits bez cita nav iedomājami, un, ja kāda nav, vēdināšana nenotiek. Parasti svaigais gaiss ienāk caur logiem, ventilācijas atverēm vai gaisa pievadiem istabās. To aizvada projām no tualetēm, virtuvēm, vannasistabām un smēķētavām. Atverot logu piesmēķētā telpā, visdrīzāk dūmi ar gaisa plūsmu ceļos caur citām telpām līdz nosūcei. Smēķētavās gaisam jāapmainās 10 reižu stundā, un jābūt spēcīgam nosūces ventilatoram. Tad piedūmotais gaiss pa īsāko ceļu tiks izvadīts ārā.

Jāparedz ceļš, pa kuru gaiss plūdīs no ienākšanas mājā līdz izejai no tās. Parasti no telpas telpā gaiss plūst pa spraugām zem vai virs durvīm, bet dažreiz durvju apakšā vai sienā šim nolūkam izveidotas īpašas restes.

Stihiska ieplūde
Cik daudz gaisa izplūdīs caur tualeti, vannasistabu un virtuvi, tieši tik daudz no kaut kurienes jāpaņem vietā. Labi, ja ieplūst svaigs gaiss. Taču, ja logi kārtīgi noblīvēti un nekādu citu iespēju svaigajam gaisam nav, gaiss visam mājoklim tiek iesūkts, kā pagadās, piemēram, no smirdošas kāpņu telpas, tualetes vai istabas, kurā smēķē. Tāpat nav prāta darbs dzīvokli apgādāt ar piesārņotu gaisu no ielas puses, ja iespējams iesūkt svaigu gaisu no otras mājas puses, kas vērsta pret parku.

Tīrs un svaigs gaiss
Dažkārt svaigais gaiss mēdz būt pārāk netīrs. Pret šo nelaimi iespējams cīnīties ar īpašiem filtriem.

Domāju, katrs no mums pazīst kādu vēdināšanas pretinieku – tiklīdz vēsākā laikā ir atvērts logs, viņš parūpēsies, lai to tūlīt aizvērtu. Ja svaigais gaiss dzīvoklī neienestu pārāk daudz aukstuma, salīgie vēdināšanas pretinieki neprotestētu. Vienkāršākā iespēja uzsildīt gaisu ir ar īpašiem kaloriferiem. Var arī gaisu ievadīt caur vedināšanas spraugām tieši zem radiatoriem. Plūstot caur tiem, gaiss sasilst. Tomēr gaisa sildīšana bez papildu enerģijas un tādējādi arī maksas nenotiek. Vienlaikus ar netīro gaisu atmosfērā izplūst siltums. Vēdināt un vienlaikus taupīt siltumu palīdz rekuperācijas sistēmas. To darbības pamatprincips ir ieplūstošā gaisa sasildīšana ar netīro, bet jau sasildīto gaisu, kur abas gaisa plūsmas šķir labi siltumu vadoša metāla starpsiena. Iespējama pat 60%, bet ar atsevišķām iekārtām – pat virs 90% siltuma atdošana ieplūstošajam gaisam, un tas nozīmē, ka papildus jāsilda tikai maza daļa apmainītā gaisa. Lai arī rekuperācijas iekārtas mēdz būt dažādas, to cena svārstās, sākot no 50 eiro līdz pat dažiem tūkstošiem. Tas atkarīgs, cik liela ir to jauda, cik liels lietderības koeficients, vai tajās iemontēts gaisa sildītājs, vai tās savienotas ar gaisa kondicionieri un tamlīdzīgi. Ja jūsu apkures izdevumi atkarīgi no vēdināšanas, tad pat ne tās lētākās rekuperācijas iekārtas trijos četros gados atmaksājas. Rekuperācijas sistēmā ietilpst ieplūdes un izplūdes ventilatori, filtri un kaloriferi. Rekuperācijas sistēmas ļoti labi atmaksājas tur, kur notiek ražošana ar lielu siltuma izdalīšanos un intensīvi gatavo ēst – netīrais karstais gaiss izplūstot sasilda ienākošo svaigo gaisu.

Siltumu iespējams nedaudz taupīt arī ar pasīvo ieplūdi. Hidroregulējamas pieplūdes restes atvērsies, ja relatīvais gaisa mitrums telpā sasniegs 60%. Šādas restes mēdz būt iestrādātas plastmasas logos, un tās var montēt atsevišķi sienā. Tāpēc vēdināsies tās telpas, kurās uzturas cilvēki: naktī – guļamistabas, dienā – dzīvojamās telpas. Vannasistabas ventilatoram arī var būt sensors, kas to ieslēdz, palielinoties gaisa mitrumam. Tualetē iespējams pierīkot ventilatoru, kas ieslēdzas, iededzot šajā telpā gaismu, bet pārtrauc strādāt dažas minūtes pēc gaismas nodzēšanas.

Anda Leiškalne, "Tautas Veselības Avīze" / Foto: Shutterstock






Komentāru noteikumi

SVARĪGĀKAIS