Apmācies, dūmaka
Rīga
Apmācies, dūmaka
LV RU
Noderīgi ikdienā

Droši vai bīstami? Lietas, kuras tev jāzina par teflona pannām (6)

 
18.janvāris 2016  10:02

Pēdējos gados daudzi ar aizdomām uzlūko populārās teflona pannas – tās ir ērtas, ilgi kalpo, ļauj pagatavot ēdienu ar mazu taukvielu daudzumu, taču ir kāds „bet”. Cik labas tās ir veselībai? Teflonu pētī „Tautas Veselības Avīze”.

Nekarsē teflonu virs 200 grādiem! Ja tev ir paradums cept ēdienu uz stipri sakarsētas pannas, neizvēlies pannas ar teflona pārklājumu!

Nekarsē teflonu virs 200 grādiem! Ja tev ir paradums cept ēdienu uz stipri sakarsētas pannas, neizvēlies pannas ar teflona pārklājumu!

„Jau vairākus gadus ar lielu prieku lietoju savu teflona pannu. Cenšos ēst veselīgi, un šī panna man ļauj iztikt ar minimālu tauku daudzumu. Arī pret pannu izturos saudzīgi, nekarsēju to pārlieku, pat neizmantoju, ar to darbojoties, metāla virtuves piederumus un cerēju, ka tā man kalpos vēl ilgi,” par saviem gatavošanas paradumiem avīzei raksta rīdziniece Silvija. „Tomēr nesen atnāca ciemos draudzene un ieteica ar steigu šo pannu mest miskastē un kārtīgi izvēdināt virtuvi. Esot lasījusi, ka no teflona var izdalīties kaut kāda viela, no kuras mirstot putni, bet cilvēkiem visādas ļaunas slimības rodas. Ar pannas izmešanu vēl nesteidzos, jo nolēmu pajautāt krustdēlam, kurš studējis ķīmiju. Viņš ieteica neņemt galvā saklausītos veceņu pekstiņus – tā kā es lietojot šo pannu, tā esot drošāka par drošu. Tomēr meita pamanīja, ka pannu lietoju retāk. Izstāstīju, kādas šaubas mani nomāc un viņa ieteica pajautāt Tautas Veselības Avīzei – saņemšot godīgu, izsmeļošu un, galvenais, saprotamu atbildi. Tad varēšot izlemt, ko darīt ar iemīļoto pannu.
Ar nepacietību gaidām atbildi – es un mani mazbērni, kuri noilgojušies pēc omes tradicionālajām svētdienas pankūkām,” par ģimenes veselību ir norūpējusies Silvijas kundze.

Teflons – drošs vai bīstams?
„Jūs varat droši ēst teflona pulveri karotēm, un es garantēju, ka neradīsies nekādi traucējumi,” savulaik teicis Organiskās ķīmijas institūta direktors profesors Ivars Kalviņš. Un viņa teiktais neizslēdz faktus, ka no teflona sadalīšanas produktiem var iet bojā putni. Ir vērts saprast, kad šī drošā viela var pārvērsties par indi.

Telonu jeb politetrafluoretilēnu 1938. gadā nejauši atklāja 27 gadus vecs ķīmiķis Rojs Plankets (Roy Plunkett), kurš tolaik strādāja firmu DuPont un General Motors kopuzņēmuma Kinetic Chemicals Ņūdžersijā. Viņa pētījumu objekts bija fluorētie ogļūdeņraži. Reiz viņš gāzes balonu, kas bija pildīts ar tetrafloretilēna gāzi, atstāja sausajā ledū. Pēc kāda brīža iepildītā gāze no balona vairs nenāca ārā, un manometrs uzrādīja, ka tajā nav spiediena. Vai gāze būtu nejauši noplūdusi? Jaunais ķīmiķis nosvēra balonu. Nekas no tā svara nebija zudis. Tātad bija notikušas ķīmiskas pārvērtības. Kad šo gāzes balonu pārzāģēja, ķīmiķi atklāja baltu parafīnam līdzīgu vielu. Līdzīgi kā etilēns polimerizējas par polietilēnu, arī fluoretilēns spiediena, aukstuma un par katalizatoru izmantojot balona dzelzs sieniņas, pārvērtās par polimēru.

Superizturīgais un slidenais
Ja polietilēnā garas oglekļa atomu ķēdītes no abām pusēm ir apvītas ar ūdeņraža atomu lentēm, tad jaunajā polimērā ap oglekļa atomu ķēdēm bija apvīti fluora atomu lentes. Jaunatklātajam fluora polimēram bija fantastiskas fizikālās un ķīmiskās īpašības. Šī viela bija ķīmiski praktiski nesagraujama – tā nešķīda nekādos šķīdinātājos, un to neietekmēja pat vārīšana stiprās skābēs un sārmos. Arī tā sauktais karaļūdens – slāpekļskābes un sālsskābes maisījums teflonam neskādēja.
Materiālu neietekmēja ne ļoti zemas, ne ļoti augstas temperatūras, uz to neiedarbojās mitrums un saules gaisma. Jaunais fluoru saturošais polimērs bija ārkārtīgi slidens, slidenāks par līdz šim zināmo rekordistu – kūstošu ledu un vienīgas slidenuma čempions, pie kura nespēj pieķerties izcilais sienu kāpelētājs gekons. Sākās nopietni politetrafluoretilēna pētījumi un vispirms jau militārām vajadzībām.

Mūsdienu pasaule bez teflona vairs nav iespējama un nebūtu tik ērta. Tomēr vērts pazīt šo vielu, lai izvairītos no teflona dedzināšanas, pārkarsēšanas, sevis un apkārtējās vides saindēšanas.

Mūsdienu pasaule bez teflona vairs nav iespējama un nebūtu tik ērta. Tomēr vērts pazīt šo vielu, lai izvairītos no teflona dedzināšanas, pārkarsēšanas, sevis un apkārtējās vides saindēšanas.


Teflonu, kā nodēvēja jauno polimēru, izmantoja slepenā Manhetenas projekta vajadzībām – pirmo atombumbu radīšanai. Lai attīrītu radioaktīvo urānu 235, ir nepieciešams fluorūdeņradis – ārkārtīgi agresīva skābe, kas ātri sagrāva tvertnes no jebkura agrāk zināma materiāla. Tomēr teflons bija izturīgāks, un ar to izklātas tvertnes un caurules drīz sāka lietot ne tikai atombumbu ražošanā, bet arī sprāgstvielu rūpnīcās slāpekļskābes tvertnēm, arī kara aviācijā. Kara gados teflons bija slepens stratēģisks materiāls, un pilnīgi visu DuPoint ražoto politetrafluoretilēnu nopirka ASV valdība.

Nepiedegošais brīnumkatls
Pēc kara teflonu sāka lietot arī civiliem mērķiem un pirmo reiz reģistrēja Teflon preču zīmi. 1954. gadā franču inženiera Marka Gregoira sieva mudināja šo brīnummateriālu izmantot ne tikai saviem makšķerēšanas vizuļiem, bet arī katliņiem, kur nepiedegtu rīta putra un pannām, kurās varētu cept bez liekām taukvielām. Tā, kombinējot alumīniju un teflonu, radās pirmās Tefal brīnumpannas. Alumīnijs ir viegls, siltumu ļoti labi vadošs materiāls, kuru pārklājot ar ļoti slideno un ķīmiski izturīgo teflonu, varēja neraizēties par piedegšanu.
Bija jāuzmanās vien no asiem metāla priekšmetiem, kas varētu saskrāpēt teflonu un mazināt pretpiedegšanas īpašības un karsēšanas ļoti augstās temperatūrās augstākās par 260 grādiem, bet atsevišķiem teflona veidiem – augstākās par 327 grādiem. Tik lielā karstumā teflons sāk sadalīties un izdalīt indīgas gāzes. Tomēr normāli tik augstās temperatūrās ēdienu negatavo pat uz pannas.
Ēdiens uz pannas apbrūnē pie 175 – 200 grādiem, bet jau lielākā daļa eļļu sāks nelāgi dūmot pirms karstums ietekmēs teflonu. Aukstā spieduma nerafinētā Ekstra virgin olīveļļa ar dūmiem brīdinās jau 160 grādu temperatūrā, sviests 177 grādos, rapšu eļļa 204 grādos, saulespuķu, kukurūzas un zemesriekstu eļļas ap 230 grādiem, bet no izspiedpaliekām estraģētā rafinētā olīveļļa Di Sansa – sāks dūmot 242 grādos. Dažām pannām pat iestrādāts laukums, kas, pietiekami sakarstot, kļūst sarkans. Nepiedegošos putras katliņos un kūku veidnēs par pārkaršanu normālos apstākļos vispār nebūtu jāuztraucas.

Pārkarsēts – bīstams
Tomēr reizēm gadās, ka panna sakarst daudz vairāk. Tajā ēdiens pārvēršas par ogli, eļļas dūmo un pat var aizdegties, plastmasas rokturi kūst un smird, bet tukša teflona panna sāk izdalīt dažādas indes. Tas vairs nav stāsts par ēdiena gatavošanu, bet negadījumu vai muļķīgu vēlmi ēdienu likt uz nenormāli pārkarsētas pannas.
Tieši ar šādām pārkarsētām teflona pannām ir saistāmi ziņojumi par mirušiem putniem. Putni ir sevišķi jūtīgi pret indēm, ko izdala pārkarsušais teflons un, jo mazāks puniņš, jo smagākas sekas. Nevajag virtuvē turēt kanārijputniņus vai papagailīšus – uz uguns aizmirsta teflona panna tos var nonāvēt.
Populārākā un vairāk pētītā inde, ko saista ar pārkarsušu teflonu ir perfluoroktānskābe (PFOS jeb PFOA). Zinātnieki gan bilst, ka šī indīgā skābe noārdās jau 190 grādos – 70 – 137 grādu pirms vēl pārkarsētā panna sāktu kaut ko izdalīt.
Tomēr 300 – 360 grādos teflons sāk izdalīt heksafluoretānu un oktafluorciklobutānu. Karsējot virs 380 grādiem parādās vēl vesela buķete stipru inžu, no kuriem baisākā – perfluorizobutilēns, kas ir 10 reižu toksiskāks par fosgēnu.

Perfluoroktānskābe zem lupas
Perfluoroktānskābe (PFOS jeb PFOA) savu negatīvo popularitāti guvusi galvenokārt tāpēc, ka to kopš 50. gadiem izmantoja nepiedegošo pannu ražošanā. Jau 60. gados bija novēroti veselības traucējumi strādniekiem, kas DuPont un 3M rūpnīcās strādāja ar PFOA. Lodējot teflonu 350 grādos pēc Celsija daudziem strādniekiem bija novērojams tā sauktais teflona drudzis – augsta temperatūra un pārējās izpausmes līdzīgas, kā slimojot ar gripu. 80. gados veikti plaši pētījumi, un jau 90. gadu beigās ASV uzraugošās iestādes nopietni pievērsās šai problēmai, izstrādāja normas un ieviesa aizliegumus. ASV teflona ražošanas tehnoloģiju mainīja tā, lai nav jāizmanto PFOA. Kopš 2012. gada DuPont vairs PFOA ražošanā neizmanto.
2001. gadā Rietumvirdžīnijas iedzīvotāji iesūdzēja tiesā pasaulē lielāko teflona trauku ražotni DuPont, inkriminējot apzinātu notekūdeņu piesārņošanu. To uzskatīja par cēloni šai apkaimē strauji pieaugošajam prostatas vēža un sieviešu reproduktīvo funkciju traucējumu skaitam, arī leikēmijas un kaulu smadzeņu audzēju izplatībai. Tiesa piesprieda DuPont ieguldīt vismaz 107 miljonus dolāru, lai samazinātu PFOA daudzumu notekūdeņos un finansētu PFOA izraisīto veselības traucējumu pētījumus.
Ar teflonu saistītā PFOA piesaistījusi visas pasaules zaļo uzmanību un arī Latvijas vides nevalstiskās organizācijas seko likumdošanas grozījumiem, lai pēc iespējas samazinātu ar teflonu saistītos risku dabai un cilvēku veselībai.
Gudri ļaudis saka, ka ap teflona kaitīgumu esot daudz spekulāciju, jo šī viela var kaitēt tikai divos veidos – pārkarsējot un ražošanas procesos, kas nu ir nomainīti pret drošākiem.

Var ēst karotēm
„Jūs varat droši ēst teflona pulveri karotēm, un garantēju, ka jums neradīsies nekādi traucējumi. Jo teflons ir inerts. To plaši lieto medicīnā – asinsvadu aizstājējos, ar to pārklāj protēzes. 40 gadu laikā, kopš cilvēki lieto traukus ar teflona pārklājumu, ir reģistrēts tikai viens nenozīmīgs kaitējums veselībai ar ātri pārejošām sekām,” tā jau 2006. gada 23. martā paziņoja Organiskās ķīmijas institūta direktors Ivars Kalviņš Latvijas Radio raidījumā Kā labāk dzīvot?
Patiešām, teflons ir ārkārtīgi drošs un stabils, ja vien to stipri nekarsē. Pēc Pasaules Veselības organizācijas pasūtījuma jau 60. gados veikts eksperiments ar žurkām, kuras ilgstoši baroja ar teflonu – pie viņu ikdienas barības 25% jeb ceturto daļu piejauca teflona pulveri. Netika konstatēti ne mazākie šo grauzēju veselības traucējumi. To pašu eksperimentu atkārtoja pēc 20 gadiem. Atkal teflonu atzina par pilnībā drošu. Šis materiāls ir tik inerts, ka neiesaistās nekādās reakcijās ne ar ūdeni, ne pārtiku, ne organisma iekšējo vidi, ne sadzīves ķīmiju.
Franču neatkarīgie eksperti izpētīja 13 dažādu veidu pannas ar pretpiedeguma pārklājumu un rezultātus publicēja žurnālā 60 Millions de Consomateurs. Publikācijā apgalvots, ka visas pannas atzītas par pilnīgi drošām.

Medicīnā, skaistumkopšanā un audumos
Tieši savas stabilitātes un slidenuma dēļ teflons guvis plašu pielietojumu medicīnā. No tā gatavo implantātus sirds un vispārīgā ķirurģijā, stomatoloģijā, oftalmoloģijā. No teflona gatavo mākslīgos asinsvadus, sirds stimulatorus, un 2011. gadā izmantotas bojātas deguna starpsienas protezēšanai, kur garāk izmantoja titāna implantus. Pēc 12 – 15 mēnešiem organisms teflona implantu bija nomainījis ar paša audiem. Plāksterus ar teflona pārklājumu izmanto, lai protēzes un ortozes, beržoties gar miesu, neradītu tulznas.
Teflonu izmanto grumbas izlīdzinošās injekcijās, atzīts par drošu arī kosmētikas līdzekļos, tas atrodams pretgrumbu krēmos, nagu lakas cietinātājos un pulēšanas līdzekļos, skūšanās līdzekļos. Ar teflonu pārklāj žiletes, lai tās vieglāk slīdētu pa ādu.

Pat popkorna turzas no iekšpuses apstrādā ar teflonu
Teflonu mūsdienās plaši lieto tekstilrūpniecībā. Ne tikai lietussargu ūdens atgrūdošie audumi ir ar teflonu apstrādāti. Spoži baltie galdauti, kas neiesūc izlijušos dzērienus un nerada grūti izmazgājamus traipus, viesnīcu tepiķi un sabiedrisko telpu mīkstās mēbeles, žalūzijas – tas būtu grūti kopjams bez apstrādes ar teflonu, kas atgrūž netīrumus. Lielāku un mazāku bērnu māmiņām ražotāji piedāvā apģērbus, kas nenotraipās un viegli notīrāmi ar mitru lupatiņu.
Arī mitrumu atgrūdošie, tomēr elpojošie materiāli Gore-Tex un Windstopper ražoti, pēc īpašas tehnoloģijas tajos iestrādājot caurumotu plānu teflona membrānu, kurai abās pusēs ir izturīgāki materiāli. Šos materiālus lieto ne tikai virsdrēbēm, bet arī apaviem un mugursomām.
Teflona membrānas izmanto ne tikai apģērbos, bet arī filtros, kas teflona slīdīgo īpašību dēļ neaizķep. Tehnikā teflona slidenumu izmanto smēreļļās, arī lodīšu gultņos. Elektronikā teflons ir iecienīts izolācijas materiāls, kurš iztur lielus spriegumus un maz pakļaujas temperatūras ietekmei. Pārtikas rūpniecībā teflonu izmanto dažādās formās – gan cepšanai, gan ekstrūzijas uzgaļos, pa kuriem tiek izspiesti, piemēram, makaroni. Arī turzas, kurās cep popkornu, no iekšpuses apstrādātas ar teflonu.
Mūsdienu pasaule bez teflona vairs nav iespējama un nebūtu tik ērta. Tomēr vērts pazīt šo vielu, lai izvairītos no teflona dedzināšanas, pārkarsēšanas, sevis un apkārtējās vides saindēšanas.

Kur lieto teflonu:
Pannas, katli, cepamās formas, ieskaitot Vok pannas
Vafeļu pannas
Gludekļu slīdvirsmas, gludināmo dēļu pārklājums
Matu fēni, lokšķēres un taisnotāji
Gludekļi un gludināmie dēļi
Traipu atgrūdēji
Pretgrumbu krēmi un injekcijas
Nagu lakas cietinātāji un pulēšanas līdzekļi
Skūšanās līdzekļi, žiletes
Mitrumu un traipus atgrūdoši apģērbi, piemēram, Gore-Tex un Windstopper Vienreizējās lietošanas trauku pārklājums
Mēbeļu, žalūziju un aizkaru audumi, paklāji.
Iekštelpām un āra darbiem domātās krāsas
Dzinēju daļas
Elektrības izolācija
Mākslīgie asinsvadi, protēzes, ķirurģiskie instrumenti
Saules bateriju virsmas

Uzmanību!
Nekarsē teflonu virs 200 grādiem! Ja tev ir paradums cept ēdienu uz stipri sakarsētas pannas, neizvēlies pannas ar teflona pārklājumu! Šī paša iemesla dēļ neizmanto vok pannas ar teflona pārklājumu.
Neatstāj pannu uz uguns bez pieskatīšanas!
Drošības pēc lieto jaudīgu tvaiku nosūcēju, ja neesi drošs, ka vari teflona pannu pārkarsēt.
Nemet ugunī lietas, kas varētu saturēt teflonu. Tostarp turzas, kurās mikroviļņu krāsnī var cept popkornu, kā arī vienreizējās lietošanas traukus un teflonu saturošus audumus.

Anda Leiškalne, "Tautas Veselības Avīze" / Foto: Shutterstock


 






Komentāru noteikumi

SVARĪGĀKAIS