Apmācies
Rīga
Apmācies
LV RU
Pasaulē

Ja neko nedarīsim, 2050.gadā okeānos plastmasas atkritumu būšot vairāk nekā zivju (10)

 
20.janvāris 2016  21:23

Ja pasaulē nekas steidzami netiks darīts, lai pienācīgi pārstrādātu plastmasas atkritumus, 2050.gadā to okeānos būs vairāk nekā zivju, teikts pētījumā, kas publiskots, sākoties ikgadējam Pasaules Ekonomikas forumam Davosā.

Līdzšinējo pētījumu dati liecina, ka pašlaik okeānos ir vairāk nekā 150 miljoni tonnu plastmasas atkritumu.

Līdzšinējo pētījumu dati liecina, ka pašlaik okeānos ir vairāk nekā 150 miljoni tonnu plastmasas atkritumu.

Pasaules ekonomika ik gadus zaudē 95% plastmasas iesaiņojumu 80-120 miljardu ASV dolāru (73-110 miljardu eiro) vērtībā, kas tiek izmantoti tikai vienu reizi, sacīts pētījumā.

Okeānos nonāk vismaz astoņi miljoni tonnu plastmasas gadā jeb viena autokrava minūtē. Nerisinot problēmu, 2030.gadā šis apjoms būs pieaudzis līdz divām autokravām un 2050.gadā - līdz četrām autokravām minūtē. Lielāko daļu šā piesārņojuma veidos plastmasas iepakojumi, brīdināts ziņojumā, ko sagatavojis bijušās burātājas Ellenas Makartūras izveidotais fonds, kas sev izvirzījis uzdevumu veicināt pasaulē aprites ekonomiku. Dokumentā ietverta arī Makinsija Biznesa un vides centra veiktā analīze un daudzu citu avotu dati.

Ziņojuma autori ierosina veidot jaunu sistēmu, kas novērstu plastmasas nonākšanu dabā, īpaši okeānu ūdeņos, un meklēt alternatīvas jēlnaftai un dabasgāzei kā plastmasas ražošanas izejvielai.

Līdzšinējo pētījumu dati liecina, ka pašlaik okeānos ir vairāk nekā 150 miljoni tonnu plastmasas atkritumu.

"Ja nekas netiks mainīts, paredzams, ka 2025.gadā okeānos skalosies vidēji viena tonna plastmasas, rēķinot uz katrām trim tonnām zivju, bet līdz 2050.plastmasas jau būs vairāk nekā zivju," norādīts dokumentā.

"Šis ziņojums apliecina, ka industriālajā plastmasas ekosistēmā nepieciešama revolūcija. Ir sperts pirmais solis, lai parādītu, kā mainīt plastmasas vietu mūsu ekonomikā," sacījis Pasaules Ekonomikas foruma vides iniciatīvu vadītājs Dominiks Vogrejs.

Pēc viņa teiktā, tikai apvienojot publiskā un privātā sektora un pilsoniskās sabiedrības spēkus, iespējams veidot jaunu ekonomikas modeli, kas balstītos uz plastmasas apriti.

Ziņojumā uzsvērts, ka pasaulē jāpanāk krasas pārmaiņas attieksmē pret plastmasas iesaiņojumiem, veidojot sadarbību starp patēriņa preču un iesaiņojumu ražotājiem, atkritumu apsaimniekotājiem, politikas veidotājiem, pašvaldībām un citām iesaistītajām pusēm. Dokumenta autori aicina izveidot neatkarīgu institūciju, kas koordinētu šos centienus.

"Plastmasai ir būtiska vieta modernajā ekonomikā un nepārspētas īpašības, tomēr lielākoties tā tiek izmantota tikai vienreiz," atzinis Makinsija Biznesa un vides centra pārstāvis Mārtins Stačtejs, norādot, ka pieaugošie vienreiz lietojamās plastmasas apjomi rada papildu izmaksas, savukārt aprites ekonomikā, kas balstītos uz materiālu otrreizēju pārstrādi, atkārtoti izmantojama plastmasa varētu kļūt par vērtīgu preci.

"Mūsu pētījums apliecina, ka aprites principu izmantošana varētu izraisīt veselu inovāciju vilni un no tā iegūtu visa piegādes ķēde," viņš piebildis.

BNS/Foto: Shutterstock






Komentāru noteikumi

SVARĪGĀKAIS