Apmācies, dūmaka
Rīga
Apmācies, dūmaka
LV RU
Diētas

Ziemā mierīgi var uzēst ko treknāku, atzīst uztura speciālisti (14)

 
21.janvāris 2016  14:07

Gada aukstākais un tumšākais gadalaiks ir īstais brīdis, kad padomāt par savas imunitātes stiprināšanu. Uztura speciālistes Signe Meirāne un Inga Pūce atklāj savus uzticamos imunitātes draugus un pastāsta, kādēļ ziemā beidzot varam atļauties uzēst ko treknāku bez sirdsapziņas pārmetumiem.

Viss ir labs, ja tiek lietots ar mēru, it īpaši aukstajā gada laikā - pat cepti kartupeļi ar bekonu un pat speķi.

Viss ir labs, ja tiek lietots ar mēru, it īpaši aukstajā gada laikā - pat cepti kartupeļi ar bekonu un pat speķi.

“Tuvojoties ziemai, bieži vien gribas arvien vairāk ēst siltu un smagu jeb treknu ēdienu. Tā mūsu ķermenis signalizē par procesiem apkārtējā vidē. Latvijas klimatiskajos apstākļos ir diezgan straujas sezonālas pārmaiņas, kas būtu jāņem vērā, arī izvēloties ēdienu. Mūsu senčiem bija zināšanas, kas mūsdienās bieži tiek uzskatītas par aizvēsturiskām un nepiemērotām mūsdienu pasaulei, taču dabas likumi stāv pāri laikam, un ir labi tos ne tikai zināt, bet arī izmantot ikdienā,” uzskata Rimi gardēde, uztura speciāliste Inga Pūce.

Aukstajā laikā ir jāņem vērā, ka saules intensitāte samazinās un iekšējā ķermeņa temperatūra nedaudz paaugstinās, lai nodrošinātu labu gremošanas procesu un attiecīgi – arī imunitāti, jo tā ir atkarīga no stipriem audiem, nevis vitamīnu patēriņa. Tieši šis fenomens liek mums ēst smagāku pārtiku, kas mūs stiprina iekšēji. Piemēram, senie latvieši aukstajos ziemas mēnešos ēda skābus kāpostus, sālītas un marinētas sēnes, gurķus un citus dārzeņus. Augļus un ogas uzturā lietoja kaltētas vai kompotos un ievārījumos. Kartupeļus viņi bieži cepa mundierī, un gaļu aizstāja ar speķi. Modernā dietoloģijā šādus ēšanas paradumus uzskata par kaitīgiem un iesaka izvairīties tieši no šiem produktiem.

Ziemas mēnešu ēdienkartē jāiekļauj arī saldi ēdieni.

Ziemas mēnešu ēdienkartē jāiekļauj arī saldi ēdieni.


Viss ir labs, ja tiek lietots ar mēru, it īpaši aukstajā gada laikā, tāpēc uztura speciāliste iesaka ņemt vērā dažus padomus:

1.    Lai neveidotos liekais svars un aktivizētos vielmaiņa, ziemas laikā ir jāpalielina fizisko kustību daudzums;
2.    Sakņaugi ir jāēd tikai termiski apstrādāti vai skābētā un marinētā veidā;
3.    Kartupeli, kas ir cieti saturošs dārzenis, no sākuma labāk ir izvārīt un tad apcept nelielā tauku daudzumā, tad kuņģim to būs vieglāk pārstrādāt;
4.    Šķidrums jāuzņem siltā veidā;
5.    Dzīvnieku valsts olbaltumvielas – gaļa, zivis un olas – vieglāk sagremosies, ja pievienosiet tām asās garšvielas (sinepes, mārrutkus, piparus, sāli, nedaudz etiķi) vai lietosiet kopā ar vīnu vai konjaku;
6.    Pusdienām ir jābūt visbagātīgākajai maltītei, savukārt vakariņām – visvieglākajai;
7.    Pirms gulētiešanas var izdzert glāzi silta piena ar garšvielām vai medu, kas stiprinās imunitāti;
8.    Ziemas mēnešu ēdienkartē jāiekļauj arī saldi ēdieni;
9.    Taukvielas (eļļa, sviests, skābs krējums, speķis) ir jālieto saprātīgā daudzumā, apmēram 1–2 ēdamkarotes dienā atkarībā no ķermeņa svara, vecuma un dzimuma.

Imunitātes stiprināšanā lieti noder ķiploks, vislabāk - svaigs. Meirāne ir atklājusi veidu, kā šo garšaugu var regulāri lietot visa ģimene un pat bērni to ēdīs labprāt.

Imunitātes stiprināšanā lieti noder ķiploks, vislabāk - svaigs. Meirāne ir atklājusi veidu, kā šo garšaugu var regulāri lietot visa ģimene un pat bērni to ēdīs labprāt.


Dabīgus imunitātes stiprinātājus atbalsta arī Rimi gardēde Signe Meirāne: “Kad pienāk šis ziemīgais laiks, kas turklāt ir tik nepastāvīgs, man kā zāļu nelietotājai ir būtiski atrast veidus, kā stiprināt savu organismu dabiski. Patiesībā ir tik daudz veidu, kā to darīt, ka, šķiet, visus nemaz nevar izmēģināt. Skaidrs ir viens – lai stiprinātu imunitāti, es negaidu līdz pēdējam brīdim, kad jūtos pavisam slikti, bet daru to visu laiku.”

Signes Meirānes favorīts imunitātes stiprināšanā ir ķiploks, kuru viņa iesaka lietot svaigu. Viņa ir atklājusi veidu, kā šo spēcīgo un veselīgo garšaugu var regulāri lietot visa ģimene un pat bērni to ēdīs labprāt: “Mēs ķiploku pievienojam visām salātu mērcēm. Nedaudz, lai tas nepārsit citas garšas, bet tieši tik, lai tas sniegtu organismam nepieciešamo vitamīnu devu. Klasiska mērce – Dižonas sinepes, ķiploks, kas izspiests caur ķiploku spiedi, nedaudz citrona vai apelsīna sulas, citrona miziņas, sāls, pipari, medus un olīveļļa. Mērce, kas der teju visiem salātiem, slēpj sevī ķiploku, un to ēd arī bērni.”

Katrs rīts Meirānei sākas ar glāzi silta citronūdens. Citronu labi var izmantot kā piedevu sulās, jo tas atsvaidzina un dod vitamīnus. Savukārt tēju vai citus karstus dzērienus Signe iesaka papildināt ar ingveru. “Mana vismīļākā recepte ir šāda: 10 minūtes uz mazas liesmas vāru ingvera sakni ar eko apelsīna miziņām, pirms pasniegšanas uzkaisu kanēli, iemaisu medu, dažreiz uzberu arī ciedru riekstus. Šāds dzēriens garšo pasakaini, turklāt arī ļauj ātri sasildīties.”

Karlīna Timofejeva / Foto: Shutterstock






    Komentāru noteikumi

    SVARĪGĀKAIS