Apmācies
Rīga
Apmācies
LV RU
Pasaulē

Putins, iespējams, apstiprinājis Ļitviņenko noindēšanu ar poloniju 2006.gadā (76)

 
21.janvāris 2016  15:58

Lielbritānijas izmeklēšanas komisijas ceturtdien publicētajā ziņojumā Kremļa kritiķa Aleksandra Ļitviņenko slepkavības lietā teikts, ka, iespējams, Krievijas prezidents Vladimirs Putins apstiprinājis viņa slepkavību.

Attēlā pa labi: Aleksandrs Ļitviņenko ar ģimeni Londonā, 2000.gadā, sešus gadus pirms savas nāves.

Attēlā pa labi: Aleksandrs Ļitviņenko ar ģimeni Londonā, 2000.gadā, sešus gadus pirms savas nāves.

"Ņemot vērā visus man pieejamos pierādījumus un analīzi, es secinu, ka FDD (Krievijas Federālā drošības dienesta) operāciju nogalināt Ļitviņenko, iespējams, apstiprināja [toreizējais FDD direktors Nikolajs] Patruševs un arī prezidents Putins," 300 lappušu garajā izmeklēšanas ziņojumā norāda izmeklēšanas komisijas priekšsēdētājs tiesnesis Roberts Ouens. Lielbritānija slepkavības veikšanā apsūdzējusi bijušos Krievijas izlūkdienesta darbiniekus Dmitriju Kovtunu un Andreju Lugovoju. Abi apsūdzības noraida, un Krievija atsakās viņus izdot. "Es esmu pārliecināts, ka Luguvojs un Kovtuns ievietoja poloniju 210 tējkannā "Pine Bar" 2006.gada 1.novembrī," raksta Ouens. "Es esmu pārliecināts, ka viņi tā rīkojās ar nodomu saindēt Ļitviņenko."

"Kad Lugovojs saindēja Ļitviņenko, ir iespējams, ka viņš rīkojās pēc FDD pavēles," raksta Ouens. "Es piebilstu, ka to uzskatu par ļoti lielu iespējamību. Es esmu secinājis, ka indēšanā piedalījās arī Kovtuns. Pieejamie pierādījumi, kurus es esmu izklāstījis iepriekš, rada pamatu lietai, ka par Ļitviņenko nāvi ir atbildīga Krievijas valsts." "Fakts, ka Ļitviņenko tika saindēts ar poloniju 210, kas tika iegūts kodolreaktorā, liek domāt, ka Luguvojs un Kovtuns darbojās valsts institūcijas, nevis, teiksim, noziedzīgas organizācijas labā," teikts ziņojumā. Izmeklēšanas secinājumi, ka Krievijas valsts, iespējams, bijusi iesaistīta Ļitviņenko slepkavībā, ir ārkārtīgi satraucoši, paziņojis Lielbritānijas premjerministra Deivida Kemerona birojs.

"Secinājums, ka slepkavībai tika dota atļauja Krievijas valsts augstākajos līmeņos, ir ārkārtīgi satraucošs," pavēstīja Kemerona preses pārstāve. Savukārt Lielbritānijas policija paziņoja, ka joprojām vēlas Lugovoja un Kovtuna izdošanu. "Par Dmitriju Kovtunu un Andreju Lugovoju joprojām ir spēkā aresta orderi," teikts Londonas policijas paziņojumā. "Mūsu mērķis vienmēr būs viņus saukt kriminālās tiesas priekšā." Ļitviņenko atraitne Marina pie Londonas Augstās tiesas paziņoja, ka ir ļoti apmierināta ar izmeklēšanas ziņojumu.

"Vārdus, kurus mans vīrs teica uz nāves gultas, apsūdzot Putinu, ir apstiprinājusi Londonas tiesa," viņa sacīja. Viņa aicināja Lielbritāniju izraidīt visus Krievijas aģentus vēstniecībā Londonā, noteikt ekonomiskās sankcijas un ceļošanas aizliegumus atsevišķām personām, tostarp Patruševam un Putinam. Luguvojs ceturtdien pavēstīja, ka viņam adresētās apsūdzības ir absurdas. Tikmēr Krievija paziņojusi, ka Londona politizējusi tīri kriminālu lietu un apēnojusi divpusējo attiecību atmosfēru.

"Gribētu atzīmēt, ka Krievijas pozīcija šajā jautājumā paliek nemainīga un labi zināma. Nožēlojam, ka tīri krimināla lieta tika politizēta un apēnojusi divpusējo attiecību atmosfēru," paziņoja Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāve Marija Zaharova. Vēl pirms ziņojuma publicēšanas Krievijas prezidenta Vladimira Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs sacīja: "Tas neietilpst jautājumu lokā, kas mūs interesē." Lielbritānija paziņoja par izmeklēšanas uzsākšanu 2014.gada jūlijā.

Uz Lielbritāniju pārbēgušais Ļitviņenko nomira 2006.gada 23.novembrī - trīs nedēļas pēc saindēšanās, kuras dēļ viņam izkrita mati, viņš spēcīgi novājēja un viņa iekšējie orgāni pamazām pārstāja darboties.

Ļitviņenko organismā pēc nāves tika atrasts liels daudzums radioaktīvā polonija 210, kas vairāk nekā desmit reizes pārsniedzis nāvējošo devu. Pēc Lielbritānijas izmeklētāju novērtējuma, Ļitviņenko nonāvēšanai izmantotā polonija 210 deva maksā vismaz desmit miljonus ASV dolāru. Polonijs 210 ir rets, ļoti bīstams radioaktīvs izotops. To var iegūt tikai kodolreaktorā, līdz ar to tikai ļoti augsti attīstīta organizācija, ja ne ietekmīga valsts, varētu būt spējīga uz šo noziegumu.

Ļitviņenko domubiedri uzskata, ka bijušo izlūku nogalinājuši Krievijas valdības dienestu pārstāvji, tādējādi atriebjoties par viņa opozicionāro nostāju pret prezidentu Vladimiru Putinu. Izmeklēšanai ticis norādīts, ka polonija pēdas tika atrastas visur Londonā, kur abi šie cilvēki bija bijuši, tostarp birojos, viesnīcās, lidmašīnās un pat "Arsenal" futbola laukumā.

"Vienalga, cik goda zīmju Putins piespraudīs Lugovoja krūtīm par kalpošanu dzimtenei vai cik reizes Kovtuns solīs iznīcināt šo izmeklēšanu, Lugovojam un Kovtunam nav ticamas atbildes zinātniskiem pierādījumiem un polonija pēdām, kuras viņi aiz sevis atstāja," pērn izmeklēšanas komisijas sēdei sacīja Londonas policiju pārstāvošais jurists Ričards Horvels. Nevienam no viņiem nebija personisku motīvu un viņi nebija "parasti slepkavas", viņš norādīja.

"Nav šaubu, ka Krievijas valstij bija pa pilnam iemeslu ne tikai vēlēties nodarīt ļaunu Ļitviņenko, bet [vēlēties viņa] nāvi," teica Londonas policijas pārstāvis. Ļitviņenko atraitni Marinu pārstāvošais jurists Emersons "teicis, ka tas bija kodoluzbrukums Londonas ielās. Šis izteikums ir atbilstošs", vēl pērn komisijai atzina Horvels.

LETA/Foto: Vida Press






Komentāru noteikumi

SVARĪGĀKAIS