Mazmākoņains
Rīga
-4°
Mazmākoņains
LV RU
Bizness

Paši tādas zivis neēdam, bet sūtām zviedriem – Latvija atklāj veidu, kā apiet embargo (41)

 
25.janvāris 2016  06:11

Zemkopības ministram Jānim Dūklavam izdevies veikli izlielīt Latvijas zivrūpniekus starptautiskā mērogā. Sarunā ar Lietuvas presi Dūklavs atklājis, ka Latvijas rūpnieki Krievijas uzlikto embargo apiet, ražojot ļoti specifisku zviedriem domātu zivju produktu. Kas šīs par zivīm, kuras latvieši sūta zviedriem?

Kā lietuviešiem teicis zemkopības ministrs Dūklavs, paši latvieši šādas zivis acumirklī izspļautu.

Kā lietuviešiem teicis zemkopības ministrs Dūklavs, paši latvieši šādas zivis acumirklī izspļautu.

„Zināt, ko mēs darām? Izpētījām, ko ēd zviedri un sākām viņiem ražot zivju produktus, kurus paši latvieši acumirklī izspļautu!” Lietuvas medijam pārliecinoši stāstījis Dūklavs. „Nē, runa nav par pūdētajām zivīm. Vienkārši zviedriem šis produkts ļoti patīk, taču mums liktos negaršīgs,” turpinājis ministrs.

Veiksmīgi eksportējam uz Skandināviju
„Jau vairākus gadus Latvijas zivrūpnieki sekmīgi apgūst Rietumeiropas, tajā skaitā Skandināvijas tirgus. Pieejamie dati liecina, ka 2015.gada pirmajos 9 mēnešos, salīdzinot ar tādu pašu periodu 2014. gadā, sagatavotu un konservētu zivju eksports uz Dāniju pieauga par 160%, bet Zviedriju par 151%, attiecīgi sasniedzot 2,7 miljonu un 5,4 miljonu EUR vērtību,” skaidro Zemkopības ministrijas (ZM) Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas pārstāvis Kaspars Funts.

Īpatnējo produktu – savdabīgi pagatavotu skumbriju tomātu mērcē Latvijā, Zviedrijas vajadzībām ražo SIA „Karavela”, kas gan ar savu zīmolu „Sørensen”, gan privātajiem zīmoliem aizņem ap 80% konservēto skumbriju (skumbrijas filejas tomātu mērcē vai eļļā) tirgus Zviedrijā un ap 40% Dānijā.

Ražojam skumbriju, kas pašiem šķiet bezgaršīga
 „Lai arī augstāk minētos produktus gatavo no Latvijā pazīstamām zivīm, tomēr šo eksportam paredzēto produktu garšas Latvijas patērētājiem var būt neierastas un pat eksotiskas, jo tiek izmantotas atšķirīgas receptes un garšvielu piedevas, kas raksturīgas konkrētiem reģioniem ar nedaudz citām zivju pagatavošanas tradīcijām. Visa ražošana notiek Latvijā. Šis uzņēmums Skandināvijai paredzētos produktus ražo atsevišķā, pirms vairākiem gadiem ar ES fondu atbalstu uzbūvētā cehā,” skaidro ministrijas runasvīrs.
Uzņēmuma pārdošanas vadītāja Sanita Ļegajeva īsumā apraksta īpašo skumbriju recepti: „Šīs principā ir skumbrijas tomātu mērcē – kaut kas, ko varam atrast arī Latvijas veikalos, taču zviedriem šīs zivis sagatavojam un iepakojam daudz savādāk. Latvijas iedzīvotājiem vairāk tīk tomātu mērce ar daudzām garšvielām, savukārt uz Zviedriju sūtītajām skumbrijām mērce sastāv vien no tomātu pastas, ūdens un ļoti nedaudz sāls. Galvenā atšķirība ir tā, ka mums šāda skumbrija drīzāk šķistu bezgaršīga, nevis neēdama.”

Produktu tomēr var nejauši uziet arī Latvijas veikalos
Uzņēmuma pārstāve pavēsta, ka, lai arī Latvijas veikalos šis produkts netiek pārdots, acīgiem interesentiem varētu izdoties sameklēt zviedriem domāto skumbriju nelielos daudzumos Zviedrijas veikalu ķēdēs, kuru veikali ir arī Latvijā.

Latvijas zivrūpnieki veiksmīgi eksportē arī uz Lielbritāniju. Pārsvarā tiek eksportēts šim reģionam raksturīgs produkts „kipper” (kūpinātas siļķu un reņģu filejas). Tāpat eksports palielinās uz Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. ZM skaidro, ka lai arī potenciālais tirgus Skandināvijā un Rietumeiropā ir milzīgs, taču tajā valda liela konkurence.

Kasjauns.lv/ Foto: Shutterstock, Vida Press






Komentāru noteikumi

SVARĪGĀKAIS